HEINRIHA DORNA RĪGAS BRUŅINIEKU OPERA UN TĀS MUZIKĀLIE IEGUVUMI
Atslēgvārdi:
bruņinieku opera, librets, runas dialogi un rečitatīvi, itāļu operas tradīcija, protestantiskais korālis, vācu līdertāfelsAnotācija
Raksts veltīts jaunatrastam skaņdarbam, kas sniedz svaigas zināšanas par 19. gadsimtā Baltijā lolotām oriģināloperu idejām, dodot iespēju izveidot pilnīgāku Latvijas mūzikas vēstures ainu konkrētajā žanrā.
Aktuālās izpētes centrā ir 19. gadsimta vācu komponista Heinriha Dorna (Heinrich Dorn, 1804–1892) opera Anglijas karogs (Das Banner von England), kas komponēta Rīgā, kur arī pirmoreiz iestudēta 1841. gada 8. novembrī (pēc vecā stila). Par šo operu līdz šim bija iespējams runāt tikai abstrakti, jo vienīgais izziņas avots bija tā laika afišas un recenziju slejas. 2019. gadā – saistībā ar LNB krājumā nonākušajām bijušā Rīgas Pilsētas (vācu) teātra notīm – kataloģizācijas procesā apzinātais Dorna opuss situāciju ir kardināli mainījis: opera ieguvusi ne tikai reālas sižetiskās, bet arī muzikālās aprises. LNB glabātā partitūra, ko ir pamats uzskatīt par autora manuskriptu, ir aptuveni 800 lappušu materiāls, papildus tam vairāki desmiti orķestra balsu un pilns libreta teksts. Līdz ar to pirmo reizi iespējams uzdot jautājumu: ko šī opera nozīmē operas vēsturei vispār un reizē – Latvijas operas vēsturei? Vai tajā izpaužas arī kas tāds, kas ļauj runāt par šīs operas saikni ar Rīgas kultūrvidi 19. gadsimta 30.–40. gados? Jo, ja šāda saikne parādītos, tā nozīmētu precizēt skatījumu uz operas žanra oriģinālā mantojuma vērtībām Latvijā. Rakstā analizēti Dorna operas tapšanas radošie un vēsturiskie apstākļi un konteksti, kā arī sniegti pirmreizēji secinājumi par operas mūziku.
Downloads
References
Berlīnes Valsts bibliotēka – Prūsijas Kultūras mantojums, Mūzikas nodaļa / Staatsbibliothek zu Berlin (SBB) – Preußischer Kulturbesitz, Musikabteilung:
Heinrich Dorn. Der Schöffe von Paris. [Partitur. Verschiedene Handschriften.] Mus. ms. 5152.
Heinrich Dorn. Der Schöffe von Paris. [Skizzen. Autograph Manuskript.] Mus. ms. autogr. Dorn, H. 4 N.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Rīgas Pilsētas teātra krājums:
Heinrich Dorn. Das Banner von England. [Rokraksta partitūra ar Dorna autogrāfu un pilna literārā teksta manuskripts.] NRt/36.
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas (LUAB) Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa:
Rīgas Pilsētas teātra izrāžu un koncertu programmas 1831–1853. / Theaterzettel des Rigaer Stadttheaters 1831–1853.
Das Banner von England. 08.(20.)11.1841 – R 6769: 355.
Der Löwe von Kurdistan. 20.04.(02.05.)1831 – R 6759: 160.
Der Löwe von Kurdistan, oder: König Richard in Palästina. 18.(30.)10.1853 – R 6781: 214.
Der Schöffe von Paris. 01.(13.)11.1838 – R 6766: 300.
Der Templer und die Jüdin. 28.02.(11.03.)1840 – R 6768: 79.
Die Bettlerin. 24.01.(05.02.)1835 – R 6763: 32.
Die Kreuzritter, oder: das befreite Jerusalem. Die Familie Tourniaire [..] eine große, außerordentlich brillante Vorstellung. Cirque Olympique. 06.(18.)09.1839 – R 6767: 268.
Die Sarazenen. Theater der Metamorphosen. 21.–23.04.(3.–5.05.)1838 – R 6766: 137.
Alt, Karl (1841). Das Banner von England. Romantische Oper in vier Akten. In Musik gesetzt von Heinrich Dorn. Riga: gedruckt bei Wilhelm Ferdinand Häcker.
Dorn, Heinrich ([1870]). Acht Häuser und keine Schlafstelle. Aus meinem Leben: Erinnerungen, II. Berlin: Hausfreund-Expedition, 1–98.
Dorn, Heinrich (1870a). Eine musikalische Reise und zwei neue Opern. Aus meinem Leben: Musikalische Skizzen, I. Berlin: B. Behr’s Buchhandlung (E. Bock), 1–69.
Dorn, Heinrich (1870b). Erinnerung an einen Jugendfreund. Aus meinem Leben: Musikalische Skizzen, I. Berlin: B. Behr’s Buchhandlung (E. Bock), 2–32.
Dorn, Heinrich (1872). Felix Mendelssohn-Bartholdy. Aus meinem Leben: Erinnerungen, III. Berlin: Hausfreund-Expedition, 41–81.
Dorn, Heinrich (1877). Letzter Rückblick. Erinnerungen an Richard Wagner. Aus meinem Leben: Ergebnisse aus Erlebnissen. Erinnerungen, V. Berlin: Verlag der Liebelschen Buchhandlung, 156–174.
Heine, Heinrich (1836). Die romantische Schule. Hamburg: bey Hoffmann und Campe.
Salzmann, Leopold Eduard (1836). Das Musikfest in Riga am 19ten, 20sten und 21sten Junius 1836. Riga: in Commission in der Ed. Frantzenschen Buchhandlung. Gedruckt bei Wilhelm Ferdinand Häcker.
Wagner, Richard (1870–1880/ 1994). Mein Leben. 1813–1868. Vollständige, kommentierte Ausgabe. Hrsg. von Martin Gregor-Dellin. München-Leipzig: List Verlag. (LNB eksemplārs ar Volfganga Vāgnera dāvinājuma ierakstu Gētes institūtam Rīgā, 1997.)
Alt, Carl. Musikzustände in Riga. AmZ, Nr. 29, 21.07.1847, 498–501; Nr. 30, 28.07.1847, 511–515; Nr. 31, 04.08.1847, 536–539.
Alt, Carl. Ueber Heinrich Dorn’s neue komische Oper: “Der Schöffe von Paris”. NZfM, Band 10: Nr. 39, 14.05.1839, 155–156; Nr. 40, 17.05.1839, 157–158; Nr. 41, 21.05.1839, 162–163.
[Anonym]. Stadt-Theater. Der Zuschauer, Nr. 5236, 15.(27.)11.1841, 788 (Beilage); Nr. 5237, 18.(30.)11.1841, 794 (Beilage).
[Anonym (**)]. Theater. Rigasche Zeitung, Nr. 136, 15.11.1841, 5–6; Nr. 137, 18.11.1841, 5–6; Nr. 138, 20.11.1841, 5–7.
Dorn, Heinrich. Aus Riga (Extraconcerte – Kirchenmusik). NZfM, Band 5: Nr. 15, 19.08.1836, 61–62.
Dorn, Heinrich. Musikalischer Bericht aus Riga, Ostern 1837 bis Ostern 1838 (Fortsetzung). NZfM, Band 9: Nr. 7, 24.07.1838, 28–30.
Grohe, Helmut (1939). Heinrich Dorn, ein “Kollege” Richard Wagners. ZfM, Nr. 106, Heft 7, 706–710.
tz. Musikalische Zustände in Riga. NZfM, Band 19: Nr. 1, 03.07.1843, 2–3; Nr. 2, 06.07.1843, 5 [6]–8.
Arro, Elmar (1965). Richard Wagners Rigaer Wanderjahre. Über einige baltische Züge im Schaffen Wagners. Musik des Ostens 3. Hrsg. von Elmar Arro und Fritz Feldmann. Kassel u. a.: Bärenreiter, 123–168.
Fūrmane, Lolita (2021). Jauns signāls mūzikas pētniecībai: Rīgas pirmā Pilsētas teātra nošu krājums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Zinātniskie raksti 7 (XXVII): Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās. Sast. Jana Dreimane. Rīga: LNB, 86–105.
Lindenberga, Vita (1997). Heinrihs Dorns Rīgā. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 118–132.
Lindenberga, Vita (1997a). Riharda Vāgnera Rīgas gadi. Gadsimtu skaņulokā. Autoru kolektīvs: Vita Lindenberga, Jānis Torgāns un Lolita Fūrmane. Rīga: Zinātne, 100–117.
Loewenberg, Alfred ([1942]/19783). Annals of Opera: 1597–1940. With an Introduction by Edward J. Dent. Third edition, revised and corrected. London: John Calder.
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Commissions Verlag von N. Kymmel.
Scheunchen, Helmut (2002). Lexikon deutschbaltischer Musik. Hrsg. von der Georg- Dehio-Gesellschaft. Wedemark-Elze: Verlag Harro v. Hirschheydt.
Schwarz, Werner (1965). Aus Heinrich Dorns Rigaer Zeit. Unveröffentliche Briefe an Robert Schumann 1839–1842. Musik des Ostens 3. Hrsg. von Elmar Arro und Fritz Feldmann. Kassel u. a.: Bärenreiter, 169–174.
Wendt, Matthias (2017). Korrespondenzberichte aus Riga in der Neuen Zeitschrift für Musik zur Redaktionszeit Robert Schumanns 1834–1844. Musikstadt Riga im europäischen Kontext (Edition IME, Band 16). Hrsg. von Lolita Fūrmane, Klaus Wolfgang Niemöller und Helmut Loos. Sinzig: Studio Verlag, 37–83.