18.GADSIMTA LATVIEŠU PROTESTANTISKĀS DZIESMU GRĀMATAS: PIRMIE VĒROJUMI UN SECINĀJUMI
Atslēgvārdi:
latviešu luterāņu dziesmu grāmatas, brāļu draudzes jeb hernhūtiešu dziesmu grāmatas, piētisms, racionālisma tradīcija, kontrafaktūra, korāļgrāmatas, kultūras pārneseAnotācija
Šis raksts ir pirmais mēģinājums apkopot un sistematizēt 18. gadsimta latviešu dziesmu grāmatu plašo klāstu saistībā ar protestantiskajām tradīcijām. Muzikoloģiskā kontekstā pirmoreiz ir sniegts šo grāmatu statistisks apkopojums un sistematizācija pēc adresāta. Pētījumā ir ieskicēti galvenie dziesmu grāmatu attīstības virzieni, satura un formas jautājumi, kā arī īsi analizēta grāmatu recepcija latviešu sabiedrībā, aplūkojot sabiedrības piesātinājumu ar grāmatām, lasītprasmes un dziedāšanas iemaņu korelāciju, kā arī sniedzot faktus, kas raksturo latviešu sabiedrības attieksmi pret dziesmu grāmatām. Tāpat aplūkots ar baznīcas dziedāšanas tradīciju cieši saistītais ērģelnieka institūts un ērģeļu loma dziedāšanas attīstībā. Raksts parāda, ka protestantiskās baznīcas dziedājumi kļūst par latviešu mutvārdu tradīcijas daļu, kas sakņojas Rietumeiropas mūzikas valodas un literāro tekstu kopuma lokalizācijā, ļaujot runāt par Rietumeiropas, galvenokārt vācu, kultūras pārnesi latviešu sabiedrībā.
Downloads
References
Latvijas Nacionālais arhīvs/ Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA/LVVA)
Divsimt trīsdesmit trešais fonds – Vidzemes konsistorija, 1519–1922: 233-4-1105: 2. Magnusa Buntebarta liecība vizitācijas pārstāvjiem.
LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa
LNB, R L2S 324 – Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1779.
LUAB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa
Fehre, Julius August. Choral-Buch mit verschiedenen Zwischen-Spielen űber das Rigische Gesangbuch [rokraksts]. Riga, 1800 – LUAB, R 1830.
Graeven, Alexander. Vorrede. Jelgavas Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: Radetzky, 1727 – LUAB, R 1706.
Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1732 – LUAB, R 4146.
Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, [pēc 1732; iespējams, atkārtots metiens] – LUAB, R 1701.
Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1779 – LUAB, R 1724.
Neuvielvermehrtes Rigisches Gesangbuch. Riga und Leipzig: Frӧlich, 1721 – LUAB, R 376.
Adamovičs, Ludvigs (1963). Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710–1740. 2. izd. Linkoln 2 Nebraska: Sējējs.
Apīnis, Aleksejs (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma.
Arro, Elmar (1931). Baltische Choralbűcher und ihre Verfasser. Acta Musicologica, Vol. 3, Fasc. 3, 96–119.
Bergmann, Liborius von. [Bekanntmachungen.] Rigische Anzeigen, Nr. 18, 5.05.1785, 157–158.
Bock, Woldemar von (1864). 36 Chorale aus den Schriften des livlӓndischen Landraths Gustav Freiherrn von Mengden 1627–1688. Dorpat: E. J. Karow, Universitӓts- Buchhandler.
Brenner, Fr[iedrich]. Etwas űber das Choral- und Melodieenbuch des Herrn Consistorialraths Punschel. Das Inland, Nr. 44, 30.10.1840, 695–697.
Daija, Pauls (2017). Racionālistu dziesmu grāmatas 19. gadsimta sākumā latviešu lasīšanas vēstures kontekstā. Ceļš, Nr. 67, 49–80.
Grudule, Māra (2011). Mēs šeitan esam viesi (Wir sind hier Gäste). Einblick in lettische Gesangbücher der livländischen Brüdergemeine. Unitas Fratrum, Heft 65/66. Herrnhut: Herrnhuter Verlag, 133–148.
Grudule, Māra (2017). Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga: LU LFMI.
Kröger, Rudiger (2011). Kommentierte Bibliographie zur lettisch-sprachigen Literatur der Brüdergemeine im Unitätsarchiv. Unitas Fratrum, Heft 65/66. Herrnhut: Herrnhuter Verlag, 187–210.
Kümmerle, Salomon (1888). Enzyklopädie der evangelischen Kirchenmusik, Bd. 1. Gütersloh: C[arl] Bertelsmann.
Müller, Joseph Theodor (1916). Hymnologisches Handbuch zum Gesangbuch der Brüdergemeine. Herrnhut/ Gnadau: Verlag des Vereins für Brüdergeschichte.
Scheunchen, Helmut. Lexikon deutschbaltischer Musik. Wedemark-Elze: Georg-Dehio-Gesellschaft.
Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855. Kopkatalogs (1999). Sast. Silvija Šiško. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Straube, Gvido (2000). Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. Rīga: N. I. M. S.
Straube, Gvido (2005). Ceļā uz nacionālu valsti. Informācija, revolūcija, reakcija: 1905– 2005. Rīga: LNB, 10–15.
Straubergs, Jānis. Latviešu pirmās dziesmu grāmatas. Rīga: Ramave, 1936.
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2019). Baltijas vācu solodziesma un Gustavs fon Mengdens. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: JVLMA, 11–33.
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2020). Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: LU LFMI.
Šiško, Silvija (2013). Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs, 1588–1830. Sērija A. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Vanags, Pēteris (2000). Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti. Rīga: Mantojums, Stokholma: Memento.
Vītoliņš, Jēkabs un Lija Krasinska (1972). Latviešu mūzikas vēsture, I. Rīga: Liesma.
