18TH CENTURY LATVIAN PROTESTANT HYMNALS: INITIAL OBSERVATIONS AND CONCLUSIONS

Authors

  • Ilze Šarkovska-Liepiņa

Keywords:

Latvian Lutheran hymnals, Herrnhutian hymnals, Pietism, tradition of Rationalism, contrafactum, choral books, cultural transfer

Abstract

This paper is the first attempt to gather and codify the broad range of 18th century Latvian hymnals with regards to Protestant traditions. In a musicological context, this is the first time a statistical summary and codification of these books based on the target audience has been presented. The research sketches out major directions of development, questions of content and format, provides a brief analysis of the reception of hymnals in Latvian society, a review of the level of saturation of books in society, the correlation between literacy and singing skills, as well as providing facts that characterise Latvian society’s relationship with hymnals. Additionally, there is an analysis of the close relationship between the church singing tradition and the institution of organ performance and the role of the organ in the development of singing skills. The paper shows that the Protestant Church’s songs became a part of Latvian oral traditions, rooted in Western European music language and the localisation of all literary texts, and this allows for further discussion into the transfer of Western European, mainly German, culture to Latvian society.

Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003), sub-project Music Culture in Latvia in the 1920s and 1930s, and the second half: overlooked processes, issues, problems implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Latvijas Nacionālais arhīvs/ Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA/LVVA)

Divsimt trīsdesmit trešais fonds – Vidzemes konsistorija, 1519–1922: 233-4-1105: 2. Magnusa Buntebarta liecība vizitācijas pārstāvjiem.

LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa

LNB, R L2S 324 – Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1779.

LUAB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa

Fehre, Julius August. Choral-Buch mit verschiedenen Zwischen-Spielen űber das Rigische Gesangbuch [rokraksts]. Riga, 1800 – LUAB, R 1830.

Graeven, Alexander. Vorrede. Jelgavas Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: Radetzky, 1727 – LUAB, R 1706.

Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1732 – LUAB, R 4146.

Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, [pēc 1732; iespējams, atkārtots metiens] – LUAB, R 1701.

Latviska dziesmu grāmata. Riga: Frӧlich, 1779 – LUAB, R 1724.

Neuvielvermehrtes Rigisches Gesangbuch. Riga und Leipzig: Frӧlich, 1721 – LUAB, R 376.

Adamovičs, Ludvigs (1963). Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710–1740. 2. izd. Linkoln 2 Nebraska: Sējējs.

Apīnis, Aleksejs (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma.

Arro, Elmar (1931). Baltische Choralbűcher und ihre Verfasser. Acta Musicologica, Vol. 3, Fasc. 3, 96–119.

Bergmann, Liborius von. [Bekanntmachungen.] Rigische Anzeigen, Nr. 18, 5.05.1785, 157–158.

Bock, Woldemar von (1864). 36 Chorale aus den Schriften des livlӓndischen Landraths Gustav Freiherrn von Mengden 1627–1688. Dorpat: E. J. Karow, Universitӓts- Buchhandler.

Brenner, Fr[iedrich]. Etwas űber das Choral- und Melodieenbuch des Herrn Consistorialraths Punschel. Das Inland, Nr. 44, 30.10.1840, 695–697.

Daija, Pauls (2017). Racionālistu dziesmu grāmatas 19. gadsimta sākumā latviešu lasīšanas vēstures kontekstā. Ceļš, Nr. 67, 49–80.

Grudule, Māra (2011). Mēs šeitan esam viesi (Wir sind hier Gäste). Einblick in lettische Gesangbücher der livländischen Brüdergemeine. Unitas Fratrum, Heft 65/66. Herrnhut: Herrnhuter Verlag, 133–148.

Grudule, Māra (2017). Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Rīga: LU LFMI.

Kröger, Rudiger (2011). Kommentierte Bibliographie zur lettisch-sprachigen Literatur der Brüdergemeine im Unitätsarchiv. Unitas Fratrum, Heft 65/66. Herrnhut: Herrnhuter Verlag, 187–210.

Kümmerle, Salomon (1888). Enzyklopädie der evangelischen Kirchenmusik, Bd. 1. Gütersloh: C[arl] Bertelsmann.

Müller, Joseph Theodor (1916). Hymnologisches Handbuch zum Gesangbuch der Brüdergemeine. Herrnhut/ Gnadau: Verlag des Vereins für Brüdergeschichte.

Scheunchen, Helmut. Lexikon deutschbaltischer Musik. Wedemark-Elze: Georg-Dehio-Gesellschaft.

Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855. Kopkatalogs (1999). Sast. Silvija Šiško. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Straube, Gvido (2000). Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. Rīga: N. I. M. S.

Straube, Gvido (2005). Ceļā uz nacionālu valsti. Informācija, revolūcija, reakcija: 1905– 2005. Rīga: LNB, 10–15.

Straubergs, Jānis. Latviešu pirmās dziesmu grāmatas. Rīga: Ramave, 1936.

Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2019). Baltijas vācu solodziesma un Gustavs fon Mengdens. Mūzikas akadēmijas raksti, XVI. Sast. Lolita Fūrmane. Rīga: JVLMA, 11–33.

Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2020). Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: LU LFMI.

Šiško, Silvija (2013). Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs, 1588–1830. Sērija A. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Vanags, Pēteris (2000). Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti. Rīga: Mantojums, Stokholma: Memento.

Vītoliņš, Jēkabs un Lija Krasinska (1972). Latviešu mūzikas vēsture, I. Rīga: Liesma.

Published

19.06.2024

How to Cite

18TH CENTURY LATVIAN PROTESTANT HYMNALS: INITIAL OBSERVATIONS AND CONCLUSIONS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 21, 9-31. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/248