ETNISKUMS, NACIONĀLĀ IDENTITĀTE UN TRANSKULTURĀLĀ IZPRATNE

Autori

  • Makss Pēteris Baumanis

Atslēgvārdi:

identitāte, reģionālās tradīcijas, mūzikas globalizācija, starpkultūru saskarsme, mūzikas formu un atskaņojuma tehniku decentralizācija, deidentifikācija

Anotācija

Mūsdienās reģionālās tradīcijas kā sociāli fenomeni mijiedarbojas ar mūzikas valodu un gaumju plurālismu, ar savstarpēji konfrontējošiem starpkultūru muzicēšanas veidiem un dažādām transkulturālām improvizācijas tehnikām. Kopš 19. gadsimta sākuma etniskuma perspektīvas un aspekti, kas reāli vai šķietami saistīti ar to vai citu kopienu kultūras mantojumu, ir vienmēr nonākuši konfrontācijā ar nacionālo ideoloģiju un stratēģiju, kura nereti ietekmē arī etniskuma izpratni. Mūsdienās, globalizācijas, migrācijas, tūrisma, notikumkultūras un festivālu laikmetā, muzikālā identitāte aizvien izteiktāk iegūst poliglotu raksturu. Reģionālā piesaiste, kuru mūzika simboliski pauž, lielākoties vairs neatspoguļo tradicionālās identitātes idejas un arvien biežāk rod virtuālu un transreģionālu diskursu, tā veidojot atsvaru valsts struktūru proponētajai ideoloģijai, estētikai un ekonomikai.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Assmann, J. (1997). Das kulturelle Gedächtnis. Schrift, Erinnerung und politische Identität in frühen Hochkulturen. 2. Auflage. München: C. H. Beck.

Bartók, B. (1976). Race purity in music. In: B. Bartók. Essays. Edited by B. Suchoff. London: Faber & Faber, pp. 29–32.

Baumann, M. P. (1972). Aus Tradition und Gegenwart der Volksmusik im Oberwallis (Schriften des Stockalper-Archivs in Brig, 23). Brig: Stockalper-Archiv.

Baumann, M. P. (1977). Zur Bedeutung des Betrufes in Uri. In: M. P. Baumann, R. M. Brandl, K. Reinhard (Hrsg.). Neue ethnomusikologische Forschungen. Festschrift Felix Hoerburger zum Geburtstag. Regensburg: Laaber Verlag, S. 71–83.

Baumann, M. P. (1996). ‘Listening to the voices of indigeneous peoples.’ On traditional music as policy in intercultural encounters. In: U. Hemetek, E. H. Lubej (eds). Echo der Vielfalt / Echoes of Diversity. Traditional Music of Ethnic Groups / Minorities. Wien: Böhlau Verlag, 31–39.

Baumann, M. P. (2000). The local and the global: Traditional musical instruments and modernization. The World of Music, Vol. 42, No. 3, pp. 121–144.

Baumann, M. P. (2006). Musik im interkulturellen Kontext (Interkulturelle Bibliothek, 118). Nordhausen: Traugott Bautz.

Baumann, M. P. (2008). Korean music, intangible cultural heritage, and global awareness. In: Ch.-H. Kim (ed.). Future World: International Conference of Korean Musicologists. Seoul: The National Center for Korean Traditional Performing Arts, Tong-a/TG, pp. 61–87.

Baumann, M. P. (2009). Tradierung – Popularisierung – Medialisierung: Bausteine zu einer Theorie des populären Singens. In: W. Leimgruber, A. Messerli, K. Oehme (Hrsg.). Ewigi Liäbi: Singen bleibt populär. Tagung “Populäre Lieder. Kulturwissenschaftliche Perspektiven” 5.–6. Oktober 2007 in Basel. Basel: Schweizerische Gesellschaft für Volkskunde; Münster u. a.: Waxmann, S. 37–54.

Binder, B., & W. Kaschuba und P. Niedermüller (Hrsg., 2001). Inszenierung des Nationalen: Geschichte, Kultur und Politik der Identitäten am Ende des 20. Jahrhunderts (Alltag & Kultur, 7). Köln u. a.: Böhlau Verlag.

Bogenreiter, J. & R. Trink (Red., 1992). Unser Amerika – 500 Jahre indianischer Widerstand. Hrsg. von der Gesellschaft für bedrohte Völker. Wien: J&V (Edition Wien, Dachs Verlag).

Bremberger, B., & S. Döll (1984). Der Betruf auf dem Urnerboden im Umfeld von Geschichte, Inhalt und Funktion. Jahrbuch für Volksliedforschung, Bd. 29, S. 65–96.

Brusila, J. (2003). “Local Music, Not From Here”: The Discourse of World Music Examined Through Three Zimbabwean Case Studies: The Bhundu Boys, Virginia Mukwesha and Sunduza (Finnish Society for Ethnomusicology Publications, 10). Helsinki: Finnish Society for Ethnomusicology.

[Cameron, J.] (2010). James Cameron to Film the Xikrin-Kayapo Tribe, September 5. http://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=69591#ixzz0ztaOM7Tr

Czekanowska, A. (2009). Preserving a distinctive identity in the contemporary world: On the musical culture of Eastern Orthodox believers in Poland. Trans. J. Comber. In: P. Dahlig (ed.). Traditional Musical Cultures in Central-Eastern Europe. Ecclesiastical and Folk Transmission. Warsaw: Institute of Musicology University of Warsaw and the Warsaw Learned Society, pp. 195–212.

Daehaeng, K. (2007). No River to Cross – Trusting the Enlightment That’s Always Right There. Foreword by R. Buswell. Boston: Wisdom Publications.

Drechsel, P., & B. Schmidt und B. Gölz (2000). Kultur im Zeitalter der Globalisierung. Von der Identität zu Differenzen. Frankfurt a. M.: IKOVerlag für Interkulturelle Kommunikation.

Duffy, G. (2009). Sting Urges Brazil to Listen to Tribal Dam Fears. BBC News (São Paulo), 22 November. http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/8373504.stm

Fuchs, M. (1997). Universalität der Kultur. Reflexion, Interaktion und das Identitätsdenken – eine ethnologische Perspektive. In: M. Brocker and H. H. Nau (Hrsg.). Ethnozentrismus: Möglichkeiten und Grenzen des interkulturellen Dialogs. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, S. 141–152.

Harmsen, A. (1999). Globalisierung und lokale Kultur (Interethnische Beziehungen und Kulturwandel, 38). Münster: Lit Verlag.

Indigenous Alliance of the Americas on 500 years of Resistance (1990). Declaration of Quito, Ecuador. July 1990. Native Web: www.nativeweb.org/papers/statements/quincentennial/quito.php

Leach, J. (2010). “And Vinyly” – Press Your Ashes into Vynil. www.andvinyly.com/ (accessed 10.10.2010.).

One World – Nations Online. The Nations Online Project: In Touch with the World. http://www.nationsonline.org/index.html

Rice, T. (2010). Disciplining ethnomusicology: A call for a new approach. Ethnomusicology, Vol. 54, No. 2, pp. 318–325.

Sakolsky, R. & F. W.-H. Ho (eds, 1995). Sounding Off!: Music as Subversion / Resistance / Revolution. Brooklyn, New York: Autonomedia.

Senghaas, D. (1998). Zivilisierung wider Willen. Der Konflikt der Kulturen mit sich selbst. Frankfurt a. M.: Suhrkamp.

Sloterdijk, P. (1993). Weltfremdheit. Frankfurt a. M.: Suhrkamp.

Stuckenschmidt, H. H. (1951). Arnold Schönberg. Zürich und Freiburg i. Br.: Atlantis Verlag.

Sugarman, J. C. (2010). Building and teaching theory in ethnomusicology: A response to Rice. Ethnomusicology, Vol. 54, No. 2, pp. 341–346.

Wilber, K. (2001) Eros, Kosmos, Logos. Eine Jahrtausend-Vision. Frankfurt a. M.: Fischer.

Wulf, C. (2002). Anthropologie – Alterität – transkulturelle Bildung. Statement des Fachausschusses Bildung und Erziehung der Deutschen UNESCO-Kommission. UNESCO heute online. Ausgabe 11, November. http://deposit.ddb.de/ep/netpub/28/34/66/972663428/_data_dync/_stand_Dezember_2006/1102/wulf.htm

Publicēts

20.06.2024

Izdevums

Sadaļa

1. TĒMA. MŪZIKA UN IDENTITĀTES: BALTIJAS JŪRAS REĢIONS 21. GADSIMTĀ

How to Cite

ETNISKUMS, NACIONĀLĀ IDENTITĀTE UN TRANSKULTURĀLĀ IZPRATNE. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 8, 7–24. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/215