VIJOLE LATVIJAS TAUTSKOLOTĀJU IZGLĪTĪBĀ UN DARBĪBĀ

Autori

  • Inese Žune

Atslēgvārdi:

Latvijas mūzikas vēsture, vijoļspēle, Ernests Ūdris, Indriķis Paļevičs, tautskolotāji, skolotāju semināri

Anotācija

Latviešu mūzikas vēsturnieki ir veltījuši lielu uzmanību mūsu amatierkoru kustības pirmsākumiem 19. gadsimtā un tās vainagojumam – dziesmu svētkiem. Taču vienlaikus nepelnīti maz pētīta šajā pašā periodā aizsāktā latviešu instrumentālās amatiermuzicēšanas1 tradīcija, kuras attīstībā būtiska nozīme bija tautskolotājiem. Tieši viņi veidoja kultūrvidi gan savā skolā, gan visā apkaimē; spējīgākie darbojās arī kā ērģelnieki vietējās baznīcās, dibināja un vadīja dziedāšanas un mūzikas korus (19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tā sauca latviešu pašdarbības orķestrus). Viena no instrumentālmuzicēšanas jomām, kurām semināru absolventi pievērsa lielu uzmanību, bija vijoļspēle. Tieši vijole bieži pavēra zemnieku bērniem ceļu uz noslēpumaino skaņu pasauli. Tālaika skolotāji plaši izmantoja vijoli dziedāšanas stundās, mācot korāļu u. c. dziesmu balsis (it īpaši lauku skolās, kur nereti trūka harmonija un klavieru). Viņi dibināja arī vijoļspēles pulciņus un izstrādāja konkrētus metodiskos ieteikumus. Savā pētījumā vispirms raksturošu vijoļspēles vietu Latvijas tautskolotāju izglītībā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Šajā nolūkā piedāvāšu plašāku ieskatu mūzikas apmācības tradīcijās skolotāju semināros, akcentējot arī to darbības vēsturisko fonu. Pētījuma otrajā sadaļā pievērsīšos latviešu pirmajām vijoļspēles skolām, kuru autori ir kādreizējie semināru absolventi Ernests Ūdris un Indriķis Paļevičs.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Balodis, Agnis. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Neatkarīgā teātra Kabata grāmatu apgāds, 1991

Berkholz, Christian August. Jakob Lange, Generalsuperintendent von Livland. Ein kirchengeschichtliches Zeitbild aus der Mitte des 18. Jahrhunderts. Riga: Verlag von Alexander Stieda, 1884

Brauns, Joahims. Vijoļmākslas attīstība Latvijā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962

Dārziņš, Emīls. I. Paļeviča „Vijoļu skaņas” skolām un pašmācībai. Latvija. 1910, 3. jūlijs

Gulbenietis, K. Indriķa Paleviča 75 gadi. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 7/8 (1937), 70.–76. lpp.

Harnack, Theodosius. Die lutherische Kirche Livlands und die hernhutische Brüdergemeinde. Erlangen: Verlag von Theodor Bläsing, 1860

J., B. J. Paļevičs. Vijoļu skaņas skolām un pašmācībai. VI. burtn. Autora īpašums. Mūzikas Nedēļa 9 (1926), 204. lpp.

Mūzika Valsts Rūjienas Vidusskolā. Mūzikas Nedēļa 5 (1924), 79.–82. lpp.

Ozoliņš, Kārlis. Valkas-Valmieras skolotāju seminārs 1894–1919. Semināra vēsture. Rīga: A. Gulbis, 1936

Paļevičs, J. [Paļevičs, Indriķis]. Dziedāšana un vijoles mācība mūsu skolā (Beigas). Mūzikas Nedēļa 8 (1925), 165.–166. lpp.

Paļevičs, J. [Paļevičs, Indriķis]. Vijoļu skaņas skolām un pašmācībai. Praktiska vijoļu skola pēc latvju tautas dziesmu motīviem un citām pazīstamām meldijām / 6 burtnīcas. Rīga: K. Bērziņš, [1910–1926]

Paucītis, Kārlis. J. Paļeviča „Vijoļu skaņas”. Mūzika 5 (1926), 80. lpp.

Peterson, Carl; Bach, Johann; Inselberg, Eduard. Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge. 1839–1890. Riga: Jonck und Poliewsky, 1898

Pētersons, Eduards. Mūzikāla audzināšana Valkas-Valmieras skolotāju seminārā 1900.–1903. Atmiņas. Audzinātājs 10 (1929), 243.–247. lpp.

Pētersons, Eduards. Tautskolotāju izglītības problēma Vācijā un mūsu tautskolotāju sagatavošanas sistēma. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1 (1925), 12.–22. lpp.

Rinkužs, Kārlis. Jānis Cimze. Rīga: Valters un Rapa, 1938

Straumes Jānis. Jānis Cimze. Mūzikas Nedēļa 1 (1926), 4.–11. lpp.

Tomāss, Eduards (red.) Baltijas skolotāju seminārs 1870–1919. Rīga: Bij. Baltijas skolotāju semināra audzēkņu un skolotāju biedrības izdevums, 1940

Ūdris, Ernests. Jaunais vijolnieks. Praktiska vijoles skola pašmācībai / 1., 2. d. Liepāja: Ernests Ūdris, b. g.

Ūdris, Ernests. Jaunais vijolnieks. Praktiska vijoles skola pašmācībai / 3. d. Liepāja: Kokle, 1937

Vaidelaitis [Straumes Jānis]. Latvju mūzikas druva. Baltijas Mūziķu Kalendārs 1890. gadam. Jelgava: Straumes Jānis (Vaidelaitis), 1889, 76.–87. lpp.

Wolter, Johann Christoph. Ueber die Zierau-Dzerwensche Schulanstalt. Inland 3 (1837), Sp. 41–48

Zigmunds, Kārlis. Jānis Bētiņš (1. turpinājums). Mūzikas Nedēļa 27/28 (1925), 441.–443. lpp.

Žukovs, Leonards; Kopeloviča, Anna. Pedagoģiskā doma Latvijā / I daļa. Rīga: RaKa, 1997

Žukovs, Leonards. Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa, 1999

[Dēķens, Kārlis]. Irlava. Irlavas skolotāju seminārs – materiāli apcerējumam, izraksti, izgriezumi u. c. [20. gadsimta 30. gadi]. Ata Ķeniņa fonds Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Šifrs RX82, 1-3, 47.–75. lpp.

Ūdris Ernests. Autobiogrāfija / E. Ūdra fonds Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē. Nr. 151520

Vidzemes augstākās lauku skolu pārvaldes instrukcijas un likuma projekti par evaņģēliski luterisko draudžu skolu organizāciju un pārvaldi: Lehrplan für das Gemeindelehrerseminar zu Walk / Lieta glabājas Vidzemes evaņģēliski luteriskās konsistorijas (1797–1922) fondā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 233-3-6240

Vidzemes lauku skolu virsvalžu sēžu protokoli 1842–1896 / Lieta glabājas Vidzemes lauku skolas virsvaldes (1805–1816) fondā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 241-1-118

Publicēts

02.06.2024

Izdevums

Sadaļa

MŪZIKAS VĒSTURE

How to Cite

VIJOLE LATVIJAS TAUTSKOLOTĀJU IZGLĪTĪBĀ UN DARBĪBĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 6, 24–39. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/164