ROLLE DER LEHRERSEMINARE BEI DER ENTWICKLUNG DES GEIGENSPIELS IN LETTLAND
Keywords:
Latvijas mūzikas vēsture, vijoļspēle, Ernests Ūdris, Indriķis Paļevičs, tautskolotāji, skolotāju semināriAbstract
Die Anfänge der lettischen professionellen Musikkultur werden gewöhnlich mit der Entwicklung der Chormusik verbunden. Doch durch den Beitrag der Volksschullehrer entwickelte sich gleichzeitig mit den Chorgesangstraditionen auch die Instrumentalmusik. Die Volksschullehrer 37 haben ihre Schulen ausgebaut, das Kulturleben gepflegt, Orgel in der Kirche gespielt, Chöre sowohl gegründet als auch geleitet und Geigenkonzerte angeboten. In den Landschulen gab es oft kein Klavier oder Harmonium, deshalb wurde die Geige als Begleitinstrument für Choräle oder Lieder benutzt. Die Geige hat die Seele der Bauernkinder berührt, sie haben die wunderbare Welt der Klänge kennen gelernt. Die Geige wurde nicht nur als Soloinstrument gespielt, sie wurde im Gesangunterricht und zum Üben der Choräle, bei Chorproben benutzt, es entstanden auch Geigenspielgruppen, die Methodik des Geigenspielunterrichts wurde entwickelt. Ernests Ūdris (1869–1958) aus dem Lehrerseminar von Vidzeme hat drei Teile zum praktischen Selbstunterricht Jaunais vijolnieks (Der junge Geiger) geschrieben. Indriķis Paļevičs (1862–1940), Absolvent des Baltischen Lehrerseminars, hat sechs Hefte der Geigenschule Vijoļu skaņas (Violinenklänge) veröffentlicht. Sein Verdienst war die Einführung des Geigenunterrichts in den allgemeinbildenden Schulen nach eigener Methode. Gerade von Volksschullehrern haben die Schüler den ersten Eindruck von der Geige und ihrem Klang gewonnen. Sie erwarben Grundlagen des Musizierens und bekamen oft Interesse für den Beruf des Musikers. Dadurch wurde die Geige Ende des 19. Jahrhunderts und Anfang des 20. Jahrhunderts zu einem verbreiteten Instrument in Lettland, sie wurde fast in jedem Bauernhof gespielt.
Downloads
References
Balodis, Agnis. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Neatkarīgā teātra Kabata grāmatu apgāds, 1991
Berkholz, Christian August. Jakob Lange, Generalsuperintendent von Livland. Ein kirchengeschichtliches Zeitbild aus der Mitte des 18. Jahrhunderts. Riga: Verlag von Alexander Stieda, 1884
Brauns, Joahims. Vijoļmākslas attīstība Latvijā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962
Dārziņš, Emīls. I. Paļeviča „Vijoļu skaņas” skolām un pašmācībai. Latvija. 1910, 3. jūlijs
Gulbenietis, K. Indriķa Paleviča 75 gadi. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 7/8 (1937), 70.–76. lpp.
Harnack, Theodosius. Die lutherische Kirche Livlands und die hernhutische Brüdergemeinde. Erlangen: Verlag von Theodor Bläsing, 1860
J., B. J. Paļevičs. Vijoļu skaņas skolām un pašmācībai. VI. burtn. Autora īpašums. Mūzikas Nedēļa 9 (1926), 204. lpp.
Mūzika Valsts Rūjienas Vidusskolā. Mūzikas Nedēļa 5 (1924), 79.–82. lpp.
Ozoliņš, Kārlis. Valkas-Valmieras skolotāju seminārs 1894–1919. Semināra vēsture. Rīga: A. Gulbis, 1936
Paļevičs, J. [Paļevičs, Indriķis]. Dziedāšana un vijoles mācība mūsu skolā (Beigas). Mūzikas Nedēļa 8 (1925), 165.–166. lpp.
Paļevičs, J. [Paļevičs, Indriķis]. Vijoļu skaņas skolām un pašmācībai. Praktiska vijoļu skola pēc latvju tautas dziesmu motīviem un citām pazīstamām meldijām / 6 burtnīcas. Rīga: K. Bērziņš, [1910–1926]
Paucītis, Kārlis. J. Paļeviča „Vijoļu skaņas”. Mūzika 5 (1926), 80. lpp.
Peterson, Carl; Bach, Johann; Inselberg, Eduard. Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge. 1839–1890. Riga: Jonck und Poliewsky, 1898
Pētersons, Eduards. Mūzikāla audzināšana Valkas-Valmieras skolotāju seminārā 1900.–1903. Atmiņas. Audzinātājs 10 (1929), 243.–247. lpp.
Pētersons, Eduards. Tautskolotāju izglītības problēma Vācijā un mūsu tautskolotāju sagatavošanas sistēma. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1 (1925), 12.–22. lpp.
Rinkužs, Kārlis. Jānis Cimze. Rīga: Valters un Rapa, 1938
Straumes Jānis. Jānis Cimze. Mūzikas Nedēļa 1 (1926), 4.–11. lpp.
Tomāss, Eduards (red.) Baltijas skolotāju seminārs 1870–1919. Rīga: Bij. Baltijas skolotāju semināra audzēkņu un skolotāju biedrības izdevums, 1940
Ūdris, Ernests. Jaunais vijolnieks. Praktiska vijoles skola pašmācībai / 1., 2. d. Liepāja: Ernests Ūdris, b. g.
Ūdris, Ernests. Jaunais vijolnieks. Praktiska vijoles skola pašmācībai / 3. d. Liepāja: Kokle, 1937
Vaidelaitis [Straumes Jānis]. Latvju mūzikas druva. Baltijas Mūziķu Kalendārs 1890. gadam. Jelgava: Straumes Jānis (Vaidelaitis), 1889, 76.–87. lpp.
Wolter, Johann Christoph. Ueber die Zierau-Dzerwensche Schulanstalt. Inland 3 (1837), Sp. 41–48
Zigmunds, Kārlis. Jānis Bētiņš (1. turpinājums). Mūzikas Nedēļa 27/28 (1925), 441.–443. lpp.
Žukovs, Leonards; Kopeloviča, Anna. Pedagoģiskā doma Latvijā / I daļa. Rīga: RaKa, 1997
Žukovs, Leonards. Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa, 1999
[Dēķens, Kārlis]. Irlava. Irlavas skolotāju seminārs – materiāli apcerējumam, izraksti, izgriezumi u. c. [20. gadsimta 30. gadi]. Ata Ķeniņa fonds Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Šifrs RX82, 1-3, 47.–75. lpp.
Ūdris Ernests. Autobiogrāfija / E. Ūdra fonds Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē. Nr. 151520
Vidzemes augstākās lauku skolu pārvaldes instrukcijas un likuma projekti par evaņģēliski luterisko draudžu skolu organizāciju un pārvaldi: Lehrplan für das Gemeindelehrerseminar zu Walk / Lieta glabājas Vidzemes evaņģēliski luteriskās konsistorijas (1797–1922) fondā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 233-3-6240
Vidzemes lauku skolu virsvalžu sēžu protokoli 1842–1896 / Lieta glabājas Vidzemes lauku skolas virsvaldes (1805–1816) fondā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 241-1-118
