JĀZEPS VĪTOLS UN DZIESMU SVĒTKU TRADĪCIJA
Atslēgvārdi:
Jāzeps Vītols, latviešu mūzika, latviešu Dziesmu svētki, a cappella kordziesmas, kora balāde, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija, nācijas konsolidācija un pašnoteikšanāsAnotācija
1943. gadā, kad Latvija vēl ir kara nomocīta vācu okupācijas zona, Latvijas konservatorija pārvērsta par kara hospitāli, bet Latvijas iedzīvotāji – režīma, no karadarbības un neziņas paguruši, notiek Jāzepa Vītola godināšana. Tiek atzīmēta komponista 80 dzīves gadu jubileja, un tai par godu 1944. gadā iznāk Jāzepa Vītola personībai veltīta grāmata – rakstu krājums, kam kvalitātes un materiālu plašuma ziņā līdz pat šodienai grūti atrast līdzīgu. Vēl tikai daži mēneši, un Vītols dosies svešumā līdzi citiem mūziķiem, kuri bēg projām no sovjetiskā režīma un tām šausmām, kas jau pieredzētas 1940. un 1941. gadā – ar represijām, nacionālas valsts demontāžu un inkorporēšanu Padomju Savienībā. Jāzeps Vītols okupācijas režīmu kārtējo maiņu piedzīvo Vācijā, kur latviešu bēgļi ātri vien atrod garīgu stiprinājumu dziedāšanā koros, rīkojot dziesmu dienas un pat Dziesmu svētkus.
Raksts atklāj Jāzepa Vītola kā latviešu nacionālās kompozīcijas skolas aizsācēja, sabiedriska darbinieka un personības lomu Dziesmu svētku tradīcijas veidošanā.
Downloads
References
Bērzkalns, Valentīns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture. 1864–1940. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 140.–141., 458. lpp.
Dārziņš, Emīls (1902). RLB Mūzikas komisijas koncerts. Pēterburgas Avīzes, 16. jūnijs
Graubiņš, Jēkabs (sast.; 1944). Jāzeps Vītols. Raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata, 496. lpp.
Grauzdiņa, Ilma (2013). Koru dziedāšana un dziesmu svētki Latvijā. Latvieši un Latvija, 4. sēj. Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 412.–443. lpp.
Grauzdiņa, Ilma (2004). Latviešu Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga: Musica Baltica
Grāvītis, Oļģerts (1999). Jāzepa Vītola personības daudzpusība. Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. Rīga: Zinātne, 8.–30. lpp.
Grāvītis, Oļģerts (2002). Latviešu dziesmu svētku brīnums/ The Phenomenon of the Latvian Song Festival. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs
Karnes, Kevin C. (2008). Soviet Musicology and the ‘National Question’: The Case of Latvia. Journal of Baltic Studies 39, pp. 283–305
Klotiņš, Arnolds (2013). Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists. Letonica 25, Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 95.–107. lpp.
Peņģerots, V[isvaldis] (1926). Atskats uz bijušiem Vispārējiem dziesmu svētkiem. VI latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki. Rīga: VI. latvju dziesmu un mūzikas svētku Preses un propagandas sekcijas izd., 5.–30.lpp.
Vēriņa, Sofija (1991). Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots, 12. lpp.
Vītols, Jāzeps (1904). Pamācība, kā V Latviešu Vispārīgo Dziesmu svētku dziesmas jāmāca. Jelgava: Rīgas Latviešu Biedrības Mūzikas komisija
Vītols, Jāzeps (1940) Latviešu koŗa dziesmas attīstība. Raksti un māksla 2. Rīga: Latvijas Rakstu un mākslas kamera, 148.–155. lpp.
Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma, 99., 302. lpp.
Zālītis, Atis (1928). Jurjānu Andrejs (ar J. Graubiņa apcerējumu par Jurjānu Andreja skaņdarbiem). Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja
Zālītis, Jānis (1911). Jozefs Vītols. III. Dzimtenes Vēstnesis, 22. novembris
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
