JĀZEPS VĪTOLS AND THE TRADITION OF LATVIAN SONG FESTIVALS

Authors

  • Ilze Šarkovska-Liepiņa

Keywords:

Jāzeps Vītols, Latvian Song Festivals, a cappella songs, Music Commission of the Rīga Latvian Association, national consolidation and self-determination, Latvian national professional music

Abstract

Between the last decades of the 19th century and until the end of World War II, Jāzeps Vītols was the most active, influential and brilliant figure in Latvia’s culture of music. Over the course of several decades, his work personified the first golden age of Latvian music, and the quintessence of Latvian musical culture was the Song Festival.

The growth of Latvian choirs during the latter half of the 19th century was very rapid and dynamic. Choral singing brought along efforts which did not relate to music, ever more clearly making out the nation’s desire for consolidation and self-determination. This created a social and cultural phenomenon – the Song Festival. The first All-Latvian Song Festival took place in Riga, in 1973, it centered on a cappella choir singing, the national repertoire, and the participation of a broad range of professional musicians and amateur singers.

Vītols played a particular role in the emergence of the Latvian Song Festivals, as one of the fathers of the national school of composition,  and as an ourstanding public activist and individual.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bērzkalns, Valentīns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture. 1864–1940. [Bruklina]: Grāmatu Draugs, 140.–141., 458. lpp.

Dārziņš, Emīls (1902). RLB Mūzikas komisijas koncerts. Pēterburgas Avīzes, 16. jūnijs

Graubiņš, Jēkabs (sast.; 1944). Jāzeps Vītols. Raksti par viņa dzīvi un darbu 80 gados. Rīga: Latvju grāmata, 496. lpp.

Grauzdiņa, Ilma (2013). Koru dziedāšana un dziesmu svētki Latvijā. Latvieši un Latvija, 4. sēj. Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 412.–443. lpp.

Grauzdiņa, Ilma (2004). Latviešu Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga: Musica Baltica

Grāvītis, Oļģerts (1999). Jāzepa Vītola personības daudzpusība. Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. Rīga: Zinātne, 8.–30. lpp.

Grāvītis, Oļģerts (2002). Latviešu dziesmu svētku brīnums/ The Phenomenon of the Latvian Song Festival. Rīga: Valsts tautas mākslas centrs

Karnes, Kevin C. (2008). Soviet Musicology and the ‘National Question’: The Case of Latvia. Journal of Baltic Studies 39, pp. 283–305

Klotiņš, Arnolds (2013). Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists. Letonica 25, Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 95.–107. lpp.

Peņģerots, V[isvaldis] (1926). Atskats uz bijušiem Vispārējiem dziesmu svētkiem. VI latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki. Rīga: VI. latvju dziesmu un mūzikas svētku Preses un propagandas sekcijas izd., 5.–30.lpp.

Vēriņa, Sofija (1991). Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots, 12. lpp.

Vītols, Jāzeps (1904). Pamācība, kā V Latviešu Vispārīgo Dziesmu svētku dziesmas jāmāca. Jelgava: Rīgas Latviešu Biedrības Mūzikas komisija

Vītols, Jāzeps (1940) Latviešu koŗa dziesmas attīstība. Raksti un māksla 2. Rīga: Latvijas Rakstu un mākslas kamera, 148.–155. lpp.

Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma, 99., 302. lpp.

Zālītis, Atis (1928). Jurjānu Andrejs (ar J. Graubiņa apcerējumu par Jurjānu Andreja skaņdarbiem). Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja

Zālītis, Jānis (1911). Jozefs Vītols. III. Dzimtenes Vēstnesis, 22. novembris

Published

31.05.2024

How to Cite

JĀZEPS VĪTOLS AND THE TRADITION OF LATVIAN SONG FESTIVALS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 12, 52-69. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/115