INTONĀCIJAS DINAMIKA ATSKAŅOTĀJMĀKSLĀ: MIKROHROMATISKO SKAŅAUGSTUMU PRECIZITĀTES PĒTĪJUMS ĢERĢA LIGETI ALTA SONĀTES "HORA LUNGĂ" INTERPRETĀCIJĀS

Autori

  • Karlīna Īvāne

Atslēgvārdi:

intonācija, nefiksēta skaņojuma instrumenti, Ģerģs Ligeti, Hora lungă

Anotācija

Lai gan interpreta intonācijas precizitātei pēdējo apmēram 100 gadu laikā veltīts plašs pētījumu klāsts, pārsvarā tikuši analizēti skaņaugstumi kompozīcijās, kas paredzētas izpildījumam standarta jeb vienmērīgi temperētā skaņojumā. Nesalīdzināmi mazāk ir izzināta intonācijas precizitāte mikrohromatiskās mūzikas kontekstā, un attiecībā uz šo jomu aktuāls ir jautājums: vai arī mikrohromatisko skaņaugstumu interpretācijā pastāv intonācijas dinamika, un kā tieši tā izpaužas? Cenšoties sniegt kaut daļēju atbildi, šajā rakstā iepazīstināšu ar intonācijas pētniecībā jau gūtajām atziņām, kā arī ar savu empīrisko pētījumu par mikrohromatismu atskaņojuma precizitāti Ģerģa Ligeti (Geörgy Ligeti, 1923–2006) sonātes altam solo Hora lungă otrajā daļā.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Literatūra un interneta resursi

Blums, David (1977). Casals and the Art of Interpretation. London: Heinemann

Brown, Rebekah Ann (1996). Dynamics of Intonation in Performances by Artist Violinists. Doctoral dissertation. Indiana University

Cummings, Cristopher Paul (2007). The Effects of Instrument Type, Stimulus Timbre, and Harmonic Context on Tuning Accuracy. Doctoral dissertation. University of Oregon

Duke, Robert A. (1985). Wind instrumentalists’ intonational performance of selected musical intervals. Journal of Research in Music Education 33, pp. 101–111

Duffin, Ross W. (2007). How Equal Temperament Ruined Harmony (and Why You Should Care). New York: W.W. Norton & Company

Fyk, Janina (1995). Melodic Intonation: Psychoacoustics, and the Violin. Zielona Gora: Organon

Garbuzov, Nikolai (1948) = Nikolaj Garbuzov (1948). Zonnaâ priroda zvukovysotnogo sluha [Skaņaugstumu dzirdes zonālais raksturs]. Moskva-Leningrad: Izdatelʹstvo Akademii nauk SSSR

Geller, Doris (1997). Praktische Intonationslehre für Instrumentalisten und Sänger. Kassel u. a.: Bärenreiter

Greene, Paul C. (1937). Violin intonation. Journal of the Acoustic Society of America 9, pp. 43–44

Ivane, Karlina (2014). Study of performance and perception of microintervals in Gyorgy Ligeti’s Hora lunga. In: Conference Proceedings of SGEM Conference on Arts, Performing Arts, Architecture and Designe. Sofia: STEF92 Technology Ltd, pp. 411–418

Jedrzejewski, Franck (2002). Matematiques des systemes acoustiques. Paris: L’Harmattan

Johnson, Peter (1999). Intonation and interpretation in string quartet performance: The case of the flat leading note. ICMPC 2000 Proceeding Paper (URL: http://www.escom.org/proceedings/ICMPC2000/Tue/Johnson.htm; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 1. decembrī)

Kantorski, Vincent J. (1986). String instrument intonation in upper and lower registers: The effects of accompaniment. Journal of Research in Music Education 34 (3), pp. 200–210

Knipper, Till (2013). Exploring microtonal performance of “…Plainte…” by Klaus Huber for viola d’amore in third-tone tuning. Musicae Scientiae 24, pp. 376–397

Knox, Gart (2009). Viola Spaces. Contemporary Viola Studies. Mainz: Schott

Kopiez, Reinhard (2003). Intonation of harmonic intervals: Adaptibility of expert musicians to equal temperaments and just intonation. Music Perception 20 (4), pp. 383–410

Kreichgauer, Alfons (1932). Ueber Maβbestimmungen freier Intonationen. Berlin: Ebering Leedy, Douglas, & Bruces Haynes. Intonation. Grove Music Online. Oxford Music Online (URL: www.oxfordmusiconline.com:80/subscriber/article/grove/music/53762; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā)

Madsen, Clifford K. (1966). The effect of scale direction on pitch acuity in solo vocal performance. Journal of Research in Music Education 14 (4), pp. 266–275

Maneri, Joe (2000). What is Your Favorite Tuning System? Why? (URL: http://www.newmusicbox.org/articles/What-isyour-favorite-tuning-system-Why-Joe-Maneri-Composerand- Saxophonist/; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā)

Mantel, Gerhard (2002). Intonation, Spielräume für Streicher. Mainz [u. a.]: Schott

Morrison, Steven J. (2000). Effect of melodic context, tuning behaviors, and experience on the intonation accuracy of wind players. Journal of Research in Music Education 48 (1), pp. 39–51

Mozart, Leopold (1948). A Treatise on the Fundamental Principles of Violin Playing. Translated by Editha Knocker. London: Oxford University Press

O’Malley, Pamela (1983). Cellist Pablo Casals on expressive intonation. The Strad (October) (URL: http://www.thestrad.com/cpt-latests/cellist-pablo-casals-on-expressive-intonation/; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā)

Ornoy, Eitan (2008). An empirical study of intonation in performances of J.S. Bach’s Sarabandes: Temperament, ‘melodic charge’ and ‘melodic intonation’. Orbis Musicae 14, pp. 37–76

Pakusa, Peter (1991). Jenseits der zwölf Töne: Untersuchungen an neuerer Vokalmusik unter besonderer Berücksichtigung von Vierteltonkompositionen. Hamburg: University of Hamburg

Salzberg, Rita S. (1980). The effects of visual stimulus and instruction on intonation accuracy of string instrumentalists. Psychology of Music 8, pp. 42–49

Shackford, Charles (1961). Some aspects of perception. Part I: Sizes of harmonic intervals in performance. Journal of Music Theory 5, pp. 162–202

Small, Arnold M. (1937). An objective analysis of artistic violin performance. In: Carl Emil Seashore (ed.). University of Iowa Studies in the Psychology of Music IV. Iowa City: University of Iowa, pp. 172–231

Small, Arnold M. (1982). The effect of a simultaneous melodic stimulus on harmony intonation of college singers. Psychology of Music 10 (2), pp. 18–25

Sogin, David W. (1989). An analysis of string instrumentalists’ performed intonational adjustments within an ascending and descending pitch set. Journal of Research in Music Education 37, pp. 104–111

Spohr, Louis (1832). Violinschule. Wien: Tobias Haslinger

Thies, Wolfgang (2002). Intonationsspielräume in der Darbietung eines Streichquartetts: Messungen an Mikrotonmusik. In: Christoph-Hellmut Mahling und Kristina Pfarr. Aspekte historischer und systematischer Musikforschung: Zur Symphonie im 19. Jahrhundert, zu Fragen der Musiktheorie, der Wahrnehmung von Musik und Anderes. Mainz: Are Edition, S. 543–549

Vogel, Martin (1975). Die Lehre von den Tonbeziehungen. Bonn/Bad Godesberg: Verlag für Systematische Musikwissenschaft GmbH

Analizētie skaņieraksti

Beckett, Paul (2012). URL: https://www.youtube.com/watch?v=74Ay7zCfGJU; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Carraro, Federico (2011). URL: https://www.youtube.com/watch?v=LP9vIfrm5ro; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Ellenbogen, Sahsta (2010). https://www.youtube.com/watch?v=8aCcf4k8c8w; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Els, Susanne van (2009). CD album Ligeti, Lux Aeterna. Harmonia Mundi: HMC 901985

Hsiao, Sofia (1994). URL: https://www.youtube.com/watch?v=18EjGWB3TYE; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Imai, Nobuko (2012). CD album Ligeti, 1948–2001: A Ligeti Odyssey. BIS: BIS 1503

Īvāne, Karlīna (2013). URL: https://www.youtube.com/watch?v=6w5xxqJxazA; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Kashkashian, Kim (2012). CD album Kurtag & Ligeti Music for Viola. ECM Records: ECM 2240

Knox, Gart (2008). URL: https://www.youtube.com/watch?v=Wg5aYmiOqNQ; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Nezināms (2011). URL: https://www.youtube.com/watch?v=VmfOEkVgwhc; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Paull, Pemi (2008). URL: https://www.youtube.com/watch?v=i48vJNWMA_4; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Power, Lawrence (2001). CD album Ligeti, Prokofiev, Roslavets, Takemitsu: Works for Viola. Harmonia Mundi: HMN911756

Strosser, Geneviève (2011). CD album Sonate pour alto. Aeon: AECD 1100

Stumm, Jennifer (2013). URL: https://www.youtube.com/watch?v=W0zwzRxLBjI; pēdējoreiz atvērts 2014. gada 8. augustā

Tamestit, Antoine (2006 & 2007). CD album Bach/Ligeti/Chaconne. Naïve: NAI 111

Zimmermann, Tabea (1998). CD album Geörgy Ligeti Edition. Vol. 7. Sony Classical: 00000BZX7

Publicēts

20.03.2024

Izdevums

Sadaļa

ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TEORIJA

How to Cite

INTONĀCIJAS DINAMIKA ATSKAŅOTĀJMĀKSLĀ: MIKROHROMATISKO SKAŅAUGSTUMU PRECIZITĀTES PĒTĪJUMS ĢERĢA LIGETI ALTA SONĀTES "HORA LUNGĂ" INTERPRETĀCIJĀS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 11, 162-175. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/111