IESKATS RELIĢISKĀS MŪZIKAS TERMINOLOĢIJAS SPECIFIKĀCIJĀ

Autori

  • Jūlija Jonāne

Atslēgvārdi:

reliģiskā mūzika, mūzikas terminoloģija, sakrālā mūzika, garīgā mūzika, kristīgā mūzika, rituālā mūzika, muzikoloģija, Gerhards Jingsts

Anotācija

Raksta uzmanības centrā ir termina reliģiskā mūzika un tam saturiski tuvu apzīmējumu (garīgā, sakrā, kristīgā, kulta, rituālā, baznīcas, ceremoniālā, liturģiskā u.tml.) lietojums mūsdienu Latvijas kultūrvidē, salīdzinot šīs sfēras leksiku tagadnē un pagātnē, kā arī ņemot vērā citu valstu praksi. Jāatzīst, ka tikai nedaudzi mūzikas zinātnieki cenšas iepriekšminēto bagāto apzīmējumu klāstu diferencēt saskaņā ar katra vārda etimoloģisko jēgu un niansi. Joprojām daudzviet zinātniskajā literatūrā un plašsaziņā, bet jo īpaši kursadarbos un diplomreferātos ar reliģisko mūziku saistītie jēdzieni tiek lietoti nekonsekventi, pat kļūdaini – neizprotot katra konkrēta gadījuma kontekstu. Tādēļ raksta primārais uzdevums ir skaidrot šos terminus šaurākā un plašākā nozīmē. Vienlaikus tiks aktualizēta arī to izmantojuma specifika un perspektīva, jo atbilstoša vārda izvēle ļauj precizēt katra analizētā žanra vai kompozīcijas sūtību (fiksējot piederību, piemēram, reliģiskai vai baznīcas, vai kāda kristīga rituāla mūzikai u. tml.) un atvieglot tā raksturojumu. Lai rastu pamatojumu tā vai cita termina lietojumam, tiks aplūkota izraudzītā vārda etimoloģija un funkcija, tā jēdzieniskais saturs jeb denotācija, kā arī emocionālā un stilistiskā nokrāsa – konotācija. Vārdkopas izmantojumu var noteikt arī tradīcija, kas sakņojas tai vai citā valstī dominējošās konfesijas leksikā.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Ainsworth, Marta (2002). Be Still, and Know That I am God: Concert Halls Rediscover the Sacred. http://www.metanoia.org/martha/writing/bestill.htm (skatīts 2013. gada 1. novembrī)

Andersone, Indra, & Ilze Čerņevska [u. c.] (sast., 2008). Svešvārdu vārdnīca. 25 000 vārdu un terminu. Rīga: Avots

Baldunčiks, Juris (red., 2007). Svešvārdu vārdnīca. 3. izdevums. Rīga: Jumava

Bāliņa, Rita, & Inese Ēdelmane u. c. (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots

Grauzdiņa, Ilma (1993). Jāzeps Vītols un garīgā mūzika. Brīnišķais spēks. J. Vītola 130. dzimšanas dienai veltīts rakstu krājums. Rīga: [JV]LMA, 4.–25. lpp.

Hiršs, Ilmārs, & Sigita Hirša (2008). Reliģisko terminu vārdnīca. Rīga: Kristīgās vadības koledža

Jingsts, Gerhards (1991–1992). Lekcijas LU un JVLMA studentiem Rīgā un Gregorikas nedēļas nometnes dalībniekiem Āraišos. Pieraksti Jūlijas Jonānes privātarhīvā

Jonāne, Jūlija (2009). Latviešu sakrālās mūzikas žanri. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga

Jonāne, Jūlija (2013). Konferences/Conferences. http://julijajonane.com/?page_id=27 (skatīts 2013. gada 17. jūlijā)

Latviešu folkloras krātuve [u. c.]. Krišjāņa Barona Dainu skapis. http://www.dainuskapis.lv/katalogs/30/7.1. (skatīts 2013. gada 14. jūlijā)

Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Katalogi. http://www.lmic.lv/core.php?pageId=731 (skatīts 2013. gada 17. jūlijā)

Lindenberg[a], Vita (2002). Merkmale geistlicher Musik im zeitgenössischen Schaffen lettischer Komponisten. In: Loos, Helmut, & Klaus-Peter Koch (Hrsg., 2002). Musikgeschichte zwischen Ost- und Westeuropa: Kirchenmusik – geistliche Musik – religiöse Musik. Bericht der Konferenz Chemnitz 28.–30. Oktober 1999. Sinzig: Studio (Edition IME), S. 333–337

Loos, Helmut, & Klaus-Peter Koch (Hrsg., 2002). Musikgeschichte zwischen Ost- und Westeuropa: Kirchenmusik – geistliche Musik – religiöse Musik. Bericht der Konferenz Chemnitz 28.–30. Oktober 1999. Sinzig: Studio (Edition IME)

Melngailis, Emilis (1953). Latviešu mūzikas folkloras materiāli. 3. sējums (Vidiena). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Purvs, Arvīds (1977). Latviešu garīgā mūzika. Latviešu garīgās mūzikas ceļos. Toronto Sv. Andreja ev. lut. latviešu draudzes kora 25 gadu darbības atceres izdevums. [Toronto]: Toronto Sv. Andreja ev. lut. latviešu draudze, 78.–97. lpp.

Torgāns, Jānis (2002). Zur Entwicklung der lettischen geistlichen Musik. In: Loos, Helmut, & Klaus-Peter Koch (Hrsg., 2002).

Musikgeschichte zwischen Ost- und Westeuropa: Kirchenmusik – geistliche Musik – religiöse Musik. Bericht der Konferenz Chemnitz 28.–30. Oktober 1999. Sinzig: Studio (Edition IME), S. 563–571

Vītols, Jāzeps (1926–1936). Ievads baznīcas mūzikas vēsturē un teorijā. Studiju kursa konspekti (5 burtnīcas). Rokraksts (glabājas JVLMA, Jāzepa Vītola piemiņas istabā)

Gulânickaâ, Nataliâ (2002). Poètika muzykalʹnoj kompozicii. Teoretičeskie aspekty russkoj duhovnoj muzyki XX veka. Moskva: Âzyki slavânskoj kulʹtury

Katunân, Margarita (red., 2004). Novoe sakralʹnoe prostranstvo. Duhovnye tradicii i sovremennyj kulʹturnyj kontekst. Materialy naučnoj konferencii. Moskva: Naučno- izdatelʹskij centr Moskovskaâ konservatoriâ

Holopova, Valentina (2001). Formy muzykalʹnyh proizvedenij. 2-e izd. Sankt-Peterburg: Lanʹ

Publicēts

13.03.2024

Izdevums

Sadaļa

ŽANRI, STILI UN MŪZIKAS VALODA: TERMINOLOĢIJA, KLASIFIKĀCIJA, ATTĪSTĪBAS TENDENCES

How to Cite

IESKATS RELIĢISKĀS MŪZIKAS TERMINOLOĢIJAS SPECIFIKĀCIJĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 10, 86-104. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/89