ŽANRS LATVIEŠU INSTRUMENTĀLAJĀ MŪZIKĀ (20. GADSIMTA PĒDĒJĀ TREŠDAĻA – 21. GADSIMTS)
Atslēgvārdi:
žanrs, latviešu instrumentālā mūzika, 20. gadsimts, 21. gadsimts, librožanrs, latviešu komponistiAnotācija
20. gadsimts un mūsu gadsimta sākums mūzikas vēsturē iegājis neparasti intensīvām un spilgtām pārmaiņām daudzos aspektos – arī žanra sfērā. Līdztekus klasisko žanru tālākattīstībai arvien biežāk ir vērojama atteikšanās no tipizētiem žanru modeļiem, meklējot jaunus. Līdz ar to radusies skaitliski iespaidīga skaņdarbu grupa – kompozīcijas, kuru nosaukumos neparādās tik saprotami un ierasti vārdi kā simfonija, sonāte, poēma u. tml. Šo tradicionālo žanru apzīmējumu vietā bieži vien lasāmi jauni vai agrākos laikmetos krietni retāk lietoti nosaukumi – gan tādi, kas sastopami daudzkārt (piemēram, veltījums, mūzika, ainava u. c.), gan vienreizēji un neatkārtojami. Tādējādi 20.–21. gadsimta mūzikas žanru panorāma izceļas ar īpašu daudzveidību, kas savukārt aktualizē nepieciešamību dziļāk pētīt ar žanru saistītos procesus. Vienu no izpētes aspektiem atspoguļo arī piedāvātais raksts. Tā mērķis ir analizēt žanru kopainu 20.–21. gadsimta latviešu instrumentālajā mūzikā, turklāt lielākā uzmanība veltīta tieši jauno žanru raksturojumam. Jāņem vērā, ka žanrs ir viena no galvenajām sfērām, kas palīdz klausītājam uztvert skaņu valodā ietērpto komponista vēstījumu. Laikmetīgajā mūzikā līdzās jau minētajam veltījumam, mūzikai un ainavai nereti sastopami arī citi apzīmējumi, kas neietver klasiska žanra zīmi, to vidū skice, meditācija, skaņdarbs, refleksija, grāmata, zīmējums u. tml. Latviešu komponistu instrumentālajā daiļradē šādu nosaukumu izvēle īpaši aktualizējas 20. gadsimta pēdējā trešdaļā.
Downloads
References
Bērziņa, Ieva (2010). Lūgšanas tematika latviešu komponistu skaņdarbos vijolei un klavierēm. Bakalaura diplomreferāts (JVLMA). Rīga
Blume, Friedrich (1963). Die musikalische Form und die musikalischen Gattungen. In: Blume, Friedrich. Syntagma Musicologicum. Gesammelte Reden und Schriften. Herausgegeben von Martin Ruhnke. Kassel, etc.: Bärenreiter, S. 480–504
Blume, Friedrich (1989). Form. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Herausgegeben von Friedrich Blume. Bd 4. Kassel: Bärenreiter; München: Deutscher Taschenbuch Verlag, S. 538–543
Būdeniece, Ilona (2010). Librožanra mūzika izpausmes Pētera Vaska daiļradē. Mūzikas akadēmijas raksti VII. Sastādījusi Baiba Jaunslaviete. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 118.–139. lpp.
Būdeniece, Ilona (2012). Mūzikas žanrs Pētera Plakida un Jura Karlsona instrumentāldarbos. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais IV. Zinātnisko rakstu krājums. Sastādījuši Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 267.–279. lpp.
Carjkova, Larisa (2007). Olivjē Mesiāna ērģeļu stila īpatnības un to izpausme ciklā „Netrūdošās miesas“. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga
Danuser, Hermann (1995). Gattung. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeitete Ausgabe. Sachteil 3. Kassel, etc.: Bärenreiter; Stuttgart, Weimar: J. B. Metzler, S. 1042–1069
Daunoravičiene, Gražina (2012). E-pasta vēstule Ilonai Būdeniecei. 3. novembris
Dubra, Rihards (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 16. decembris
Dzenītis, Andris (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 20. decembris.
Erliha, Dzintra (2007). Lūcijas Garūtas klaviermūzika. Rīga: JVLMA, Musica Baltica
Hand, Ferdinand (1837–1841). Aesthetik der Tonkunst. 2 Bände. Jena: Hochhausen
Jakubone, Ināra (2008). Anotācija CD albumam Latviešu komponisti pūšaminstrumentiem. Rīga: Latvijas Mūzikas informācijas centrs, LMICO16
Jakubone, Ināra (2009). Foreword. Translated in English by Lindsay Chalmers-Gerbracht. In: Vasks, Pēteris. Canto di forza [Score]. Mainz, New York: Schott
Jaunzeme, Ilze (2009). Pētera Vaska mūzika klavierēm solo: spilgtākās raksturiezīmes un interpretācijas aspekti. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga
Jonāne, Jūlija (2009). Latviešu sakrālās mūzikas žanri. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga
Klotiņš, Arnolds (2005). ... tur, kur vijoļu lociņi zib, kur bazūņu rēkšana jaucas... Mūzikas Saule 5 (19), 12.–16. lpp.
Krišjānis, Uģis (2004). Latviešu komponistu skaņdarbi klavieru trio sastāvam 20.–21. gadsimtā (T. Ķeniņa, P. Vaska un I. Zemzara klavieru trio). Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga
Kudiņš, Jānis (2008). Poēma latviešu simfonisma vēsturē: žanra arhetips un stilistiskās transformācijas. Rīga: JVLMA, Musica Baltica
Latvian Symphonic Music 1880–2008 / Latviešu simfoniskā mūzika 1880–2008 (2009). Catalogue/Katalogs. Project initiator and manager Ilze Šarkovska-Liepiņa / Projekta iniciatore un menedžere Ilze Šarkovska-Liepiņa. Rīga: Latvian Music Information Centre / Latvijas Mūzikas informācijas centrs
Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Katalogi. http://www.lmic.lv/core.php?pageId=731 (skatīts 2013. gada 1. janvārī) Latvijas Mūzikas informācijas centrs.
Vasks, Pēteris. Darbu saraksts. http://www.lmic.lv/core.phppageId=722&id=293&works=l&zanrs=all (skatīts 2013. gada 8. jūlijā)
Lauzis, Aldis (red., 2007). Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava
Lobanova, Marina (2000). Musical Style and Genre: History and Modernity. Australia: Harwood Academic Publisher
Ļebedeva, Jeļena (2013). Latvijas komponistu orķestra skaņdarbu žanriskā panorāma: statistikas un hronoloģijas aspekti. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais V: zinātnisko rakstu krājums. Sastādījuši Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 130.–142. lpp.
Mattheson, Johann [1739] (1995). Von den Gattungen der Melodien und ihren besondern Abzeichen. Der Vollkommene Capellmeister. 1739. Faksimile – Nachdruck herausgegeben von Margarete Reimann. Kassel, etc.: Bärenreiter
Musica Baltica [izdevniecība]. Pēteris Plakidis. Izdoto darbu saraksts. http://www.musicabaltica.lv/lv/autori/294/works/ (skatīts 2013. gada 1. oktobrī)
Neighbour, O.W. Schoenberg, Arnold. http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article_citations/
grove/music/25024#abbr-explained (skatīts 2013. gada 10. jūlijā)
Pelēcis, Georgs (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 18. decembris
Pēteris Vasks. Komponists: http://www.music.lv/Composers/Vasks/lv/ (skatīts 2009. gada 4. oktobrī)
Piotrowska, Anna G. (2006). Symphony in the 20th century. Principles of Music Composing: The Phenomenon of a Cycle. Edited by 6th International Music Theory Conference. Vilnius: Lietuvos muzikos ir teatro akademija, pp. 90–96
Praetorius, Michael [1619] (2001). Syntagma musicum. Band III. Faksimile-Reprint der Ausgabe Wolfenbüttel 1619. Kassel: Bärenreiter
Presto Classical. Vasks: Vientulais engelis – Meditation for Violin and String Orchestra. www.prestoclassical.co.uk/w/205195 (no anotācijas CD albumam Pēteris Vasks. Vox Amoris. Works for Violin and String Orchestra. Skatīts 2013. gada 10. jūlijā)
Raginskis, Edgars (2008). Hārvijs un viņa laiks. Mūzikas Saule 6 (50), 20.–21. lpp.
Rubenis, Juris (2008). Ievads kristīgajā meditācijā. Rīga: Zvaigzne ABC
Rudzītis, Jānis (1986). Svētku runa Ādolfa Ābeles 75 gadu jubilejas sarīkojumā Kalamazū, 1964. gada 9. maijā. Rakstu krājums Ādolfa Ābeles atcerei. Redaktore Ofēlija Sproģere. Stockholm: Ādolfa Ābeles piemiņas fonds, 81.–90. lpp.
Samson, Jim (1989). Chopin and genre. Music Analysis 8 (3): October. Oxford: Basil Blackwell, pp. 213–231
Samson, Jim (1992). Chopin: The Four Ballades. Cambridge: Cambridge University Press
Sāriaho, Kaija (2009). Vientulīgā Kaija (pierakstījis Jegors Jerohomovičs). Mūzikas Saule 5 (55), 27.–29. lpp.
Schott Music. Vientuļais eņģelis (Lonely Angel). Composer: Pēteris Vasks. www.schottmusic.com/shop/Hire_Material/show,223822.html (skatīts 2013. gada 10. jūlijā)
Staša, Laura (2009). Ādolfa Ābeles simfoniskie darbi un to vieta Latvijas koncertdzīvē. Maģistra diplomreferāts (JVLMA). Rīga
Šmite, Gundega (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 19. decembris
Torgāns, Jānis (1977). Klavierkoncerta žanra specifikas jautājumi un latviešu klavierkoncerts. Latviešu mūzika XII. Sastādījuši Arvīds Darkevics un Arvīds Bomiks. Rīga: Liesma, 110.–131. lpp.
Vasiļjeva, Inga (2001). Dažas latviešu 90. gadu simfoniskās mūzikas tendences, akcenti, dominantes, raksturiezīmes. Maģistra darbs (JVLMA). Rīga
Vasks, Pēteris (2008). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 16. septembris
Vasks, Pēteris (2013). Putna klātbūtnē (pierakstījis Jānis Petraškevičs). Rīgas Laiks 3 (marts), 43.–49. lpp.
Vecumnieks, Andris (2012). Intervija. Ilonas Būdenieces pieraksts. Rīga, 20. decembris
Vilšķērsta, Inta (2001). Individualizēta dramaturģiska forma un tās izpausmes V. Ļutoslavska un P. Vaska simfonijās. Bakalaura darbs (JVLMA). Rīga
Bailey, Kathryn. Webern, Anton (Friedrich Wilhelm von). Oxford Music Online. Grove Music Online. http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article/grove/music/29993q=Anton+Webern&search=quick&pos=1&_start=1#firsthit (skatīts 2013. gada 2. septembrī)
Zemzare, Ingrīda, & Guntars Pupa (2000). Jauno mūzika pēc 20 gadiem. Rīga: Jumava
Grigorʹeva, Galina (2007). Novye èstetičeskie tendencii muzyki vtoroj poloviny HH veka. Stili. Žanrovye napravleniâ. Teoriâ sovremennoj kompozicii. Otvetstvennyj
redaktor Valeriâ Cenova. Moskva: Muzyka, c. 34–37
Daunoravičene, Gražina (1990a). Problema žanra i žanrovogo vzaimodejstviâ v sovremennoj muzyke (Na materiale tvorčestva litovskih kompozitorov 1975–1985 godov). Dissertaciâ na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ. Vilʹnûs
Daunoravičene, Gražina (1990b). Problema žanra i žanrovogo vzaimodejstviâ v sovremennoj muzyke (na materiale tvorčestva litovskih kompozitorov 1975–1985 godov). Avtoreferat dissertacii na soiskanie učenoj stepeni kandidata iskusstvovedeniâ. Vilʹnûs
Daunoravičene, Gražina (1992). Nekotorye aspekty žanrovoj situacii sovremennoj muzyki. Laudamus. Redaktor-sostavitelʹ Valeriâ Cenova. Moskva: Kompozitor, c. 99–106
Nazajkinskij, Evgenij (2003). Stilʹ i žanr v muzyke. Moskva: Vlados
Sokolov, Aleksandr (2004). Vvedenie v muzykalʹnuû kompoziciû XX veka. Moskva: Vlados
Sokolov, Aleksandr (2007). Muzykalʹnaâ kompoziciâ HH veka: dialektika tvorčestva. Moskva: Kompozitor
Holopova, Valentina (1999). Formy muzykalʹnyh proizvedenij. Sankt-Peterburg: Lanʹ
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
