KURŠ RADA ČIGĀNU MŪZIKU? NEČIGĀNI UN BIEDRĪBAS "ČIGĀNU DRAUGS" KORIS (1932–1933)
Atslēgvārdi:
Latvijas romi, čigānu mūzika, Rīga, Latvijas čigānu dziesmas, Jānis Kalniņš, Ralfs AlunānsAnotācija
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas populārās mūzikas apritē pastāvīgi iekļaujas arī vietējie čigānu jeb romu mūziķi. Lai arī čigānu kopiena sabiedrībā ir izteikti margināla, čigāni ir tie, kas mūsdienu latviešu izklaides industrijā pārstāv etniski citādo. Tomēr Latvijā čigānu publiskās muzicēšanas vēsture veidojusies citādi nekā Krievijā, Ungārijā vai Balkānu reģionā, kur muzicēšana nečigānu publikai bijusi tipiska atsevišķu čigānu grupu profesija un kur radušies stereotipiskie čigānu muzikantu tēli. Latvijas čigānu kopienā nav šādas senas publiskas uzstāšanās tradīcijas: līdz 20. gadsimta 80. gadiem tās pārstāvji reti uzstājās uz skatuves vai kā saviesīgu pasākumu muzikanti un mūsdienās lielākajām svinībām paši nereti nolīgst nečigānu muzikantus. Šajā kontekstā īpašu vēsturisku interesi raisa pirmā Latvijas čigānu mūzikas kolektīva – biedrības Čigānu draugs kora (1932–1933) – īslaicīgā darbība. Presē ir liecības tikai par vienu kora koncertu, kas notika Latvijas Konservatorijā 1933. gada 29. aprīlī. Taču čigānu mūzikas niša un priekšstati par to Latvijā pastāvēja gan pirms, gan pēc šīs iniciatīvas – vietējie čigāni to nevis veidoja, bet tika konfrontēti ar tās nosacījumiem. Kādu reprezentācijas veidu viņi izvēlējās un kāpēc? Rakstā pievērsīšos koncerta organizatoriskajiem aspektiem saiknē ar šīs etniskās grupas vēsturiski specifiskajām iezīmēm. Mēģinājums izveidot kori aplūkots kā subordinētas grupas centieni iekļauties sociālajā apritē, kuras noteikumus rada citi. Latvijas čigānu publiskās muzicēšanas vēstures pirmās lappuses atklāj, ka čigānu mūzikas radīšanā nečigāniem ir līdzvērtīga vai pat noteicoša loma. Šī situācija sniedz bagātu vielu diskusijai par etniskās mūzikas autentiskumu.
Downloads
References
Čigānu koris [..] (1933). Aizkulises, 5. maijs, 4. lpp.
A. K. (1938). Labi izdevusies brīvdabas izrāde Slokā. Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, 3. septembris, 1. lpp.
Akmens-Asmens, P. (1936). Čigāni pie mums un citur. Kurzemes Vārds, 9. jūlijs, 6. lpp.
Bērziņš, Valdis (2000). Čigāni. 20. gadsimta Latvijas vēsture I: Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai. 1900–1918 / Atbildīgais redaktors Valdis Bērziņš. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 161.–164. lpp.
Brusubārda, Ernests (1933). Čigānu koris dzied... Jaunākās Ziņas, 2. maijs, 7. lpp.
Daugule, Skaidrīte (1994). Gudenieku tautiskās dziedāšanas tradīcijas. Rīga: Preses nams
Ef. (1931). Kā panākt mūsu ievērošanu tagadējo „neievērotāju“ starpā? Latvijas Kareivis, 4. augusts, 2. lpp.
Greitjāne, Regīna (2003). Čigāni. 20. gadsimta Latvijas vēsture II: Neatkarīgā valsts 1918–1940 / Atbildīgais redaktors Valdis Bērziņš. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 367.–369. lpp.
Jānis Leimanis [biogrāfisks šķirklis] (1935). Latviešu konversācijas vārdnīca / Galvenais redaktors Arveds Švābe. 12. sēj. Rīga: A. Gulbja apgādība, 22846.–22847. sleja
Krūmājs, Kārlis (1932). Čigānu dziesmas pārnāk no krūmiem uz Rīgu. Jaunākās Ziņas, 17. novembris, 20. lpp.
Leimanis, Juris [1939] (2005). Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos / 2. izdevums. Rīga: Zinātne
Lemon, Alaina (1996). Hot blood and black pearls: Socialism, society, and authenticity at the Moscow Teatr Romen. Theatre Journal, Volume 48, No. 4, pp. 479–494
Par ko Rīgā runā (1933). Dailes Magazīna, 10. novembris, 27.–28. lpp.
Scott, Erik R. (2008). The nineteenth-century Russian Gypsy choir and the performance of otherness. Recent Work, Berkeley Program in Soviet and Post-Soviet Studies, Institute of Slavic, East European, and Eurasian Studies. UC Berkeley. www.escholarship.org/uc/item/87w1v9rd (skatīts 2013. gada 3. augustā)
Skujenieks, Marģers (1930). Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā. Rīga: Valsts statistiskā pārvalde
V. P. [Vsevolod Pastuhov] (1933). Hor Druga cygan. Segodnâ, 2 maâ, s. 4
Kalinin, Valʹdemar (2005). Zagadka baltijskih cygan: Očerki istorii, kulʹtury socialʹnogo razvitiâ baltijskih cygan. Minsk: I. P. Logvinov
Ki-ra (1932). Drug latvijskih cygan. Segodnâ Večerom, 16 marta, c. 3
Rom-Lebedev, Ivan (1990). Ot cyganskogo hora k meatru Romèn. Moskva: Iskusstvo
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
