ŠLĀGERU (HITU) NOŠIZDEVUMU IESPIEŠANA UN IZDOŠANA RĪGĀ 20. GADSIMTA 20. UN 30. GADOS

Autori

  • Alberts Rokpelnis

Atslēgvārdi:

mūzikas industrija, populārā mūzika, starpkaru periods, Rīga, mūzikas izdošana, šlāgeri

Anotācija

Mūzikas izdošana un izplatīšana ir būtisks temats populārās mūzikas pētniecībā, ko dažkārt aizēno mūzikas, komponistu un izpildītāju biogrāfiju izpēte. Lai gan pēc Pirmā pasaules kara nošu pārdošanas apjoms globālā mērogā samazinājās, līdz pat Otrajam pasaules karam līdztekus ierakstu, filmu un radio raidījumu patēriņa pieaugumam drukātie mūzikas izdevumi saglabāja ievērojamu mūzikas industrijas tirgus daļu. Savukārt šlāgeru izdošana starpkaru Rīgā bija relatīvi jauna nozare. Rakstā aplūkotā tēma ir saistīta ar mūzikas vēsturi, taču vienlaikus tajā krustojas dažādi jautājumi, piemēram, mūzikas iespiešana un izdošana, mūzikas pārdošana, juridiskie jautājumi un personību biogrāfiju pētniecība. Šī raksta mērķis ir analizēt šlāgeru iespiešanu un izdošanu Rīgā, akcentējot galveno industrijas personību lomu.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā jaunā demokrātiskā kārtība radīja jaunu tiesisko regulējumu, un biznesā ienāca vairāki jauni uzņēmumi, tostarp tipogrāfijas (spiestuves) un izdevniecības. Šajā periodā mūzikas izdevējdarbības nozare strauji auga, būtībā veidojoties pilnīgi no jauna. Perioda sākumā ir novērojami tikai daži sporādiski mēģinājumi izdot ārzemju šlāgerizdevumus. Zināma kulminācija tika sasniegta 20. un 30. gadu mijā (starp 1928. un 1931. gadu), kad Rīgā gandrīz vienlaikus darbojās vismaz 17 šlāgeru izdevēji. Lielās depresijas (1929–1933) ietekme norāda uz vietējās mūzikas industrijas ilgtspējas trūkumu. 20. gs. 30. gadu sākumā Rīgā regulāri sāka publicēties arī pirmie pašmāju populārās deju mūzikas komponisti, turpretī ārzemju šlāgeru nošu izdevēju skaits pamazām saruka. 1940. gada vasarā Latvijas Republiku okupēja padomju armija, un varas iestādes pārtrauca privāto uzņēmējdarbību Latvijā. 

Downloads

Download data is not yet available.

References

ARCHIVE DOCUMENTS

LNA LVVA 2996-15-21135. Latvijas Republikas izsniegtās pases. Rūdolfs Pols.

LNA LVVA 2996-16-7546. Latvijas Republikas izsniegtās pases. Kārlis Reinholds.

LNA LVVA 2996-17-38649. Latvijas Republikas izsniegtās pases. Alfrēds Šprote.

LNA LVVA 3724-1-1473. (1935) Izraksts no Rīgas prefektūras par izdevniecību darbību.

LNA LVVA 3724-1-1474. (1935) Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments (Kioski, spiestuves, izdevniecības) 1935. g.

LNA LVVA 3724-1-1475. (1936) Poligrafiskās iestādes. Izraksti par pieteikumiem uz izdevniecību atļaujām.

LNA LVVA 3724-1-1490. (1921) Grafiskās iestādes, 1921. g. Iekšlietu Ministrijas Preses un biedrību nodaļa.

LNA LVVA 3724-1-1492. (1922) Grafiskās iestādes Rīgā. Iekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa.

LNA LVVA 3724-1-1493. (1920) Grafiskās iestādes Rīgā. Iekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa.

LNA LVVA 3724-1-1495. (1922) Grafiskās iestādes 1922. g. Iekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa.

LNA LVVA 3724-1-1496. (1923) Grafiskās iestādes. Iekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa.

LNA LVA 1987-1-17038. (1941) 1941.gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto iedzīvotāju personas lietas. Felikss Starpiņš.

SHEET MUSIC

Cioja, Bernard. Why not (Pourquoi pas). Fox-Trot [sheet-music]. Rīga: Edition Fox, [1927?]

Hünemeyer, Hans (1929). Blutrote Rosen. Slow-fox [sheet-music]. Rīga: Edition Harold, [1929].

Krome, Hermann, Huntley, James. Wau-Wau-Stomp [sheet-music]. Rīga: K. Reinhold, [1928]

Populāras Melodijas. Nr. 1. [sheet-music]. Rīga: Melodija, [1934]

Profes, Anton. Ursula: Foxtrot [sheet-music]. Rīga: K. Reinhold, [19--].

Raymond, Fred (1927). Wenn das Liebesbarometer auf schön Wetter steht. From Rewue Die Welt um Mitternacht [sheet-music]; Rīga: K. Reinhold, [19-?].

Stroks, Oskars. Russian Jazz. Русский джаз. [sheet-music]. Rīga: Kazanova, [1937].

PERIODICALS

Autora tiesību likums. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums Nr. 11(1937). 622–630.

Celmiņš, Augusts. Tirdzniecības un ārzemju tirgotāju pārstāvju koncesionēšana. Ekonomists (1937). Nr.1, 19–20.

Kalniņš, Alfrēds. Muzika Igaunijā. Latvijas Vēstnesis, 02.02.1924., 6.

Kļaviņš, K. Rīgas apgabaltiesas Tirdzniecības reģistra nodaļa. Valdības Vēstnesis, 05.12.1934., 6.

Kronika. Latvijas Grāmatrūpnieks (1930), Nr. 8, 2–3.

Latvju Mūzika, Nr. 1, 01.01.1921., 28.

Lācis, Vilis. (1940) Ministru Kabineta Lēmums. Valdības Vēstnesis, 10.05.1940., 2.

Likums par poligrāfiskām iestādēm. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, (1924). Nr. 5, 54–55.

Likums par tirdzniecību ar poligrāfisko iestāžu ražojumiem, par bibliotēkām un lasītavām. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums (1924). Nr. 21, 250.

Likums par valsts valodu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums (1935). Nr. 1, 1–2.

Noteikumi par valsts valodu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums (1932). Nr. 4, 23.

Pagaidu noteikumi par tirdzniecību ar drukas darbiem, par bibliotēkām un lasītavām. Likumu un valdības rīkojumu Krājums (1921). Nr. 4, 65–66.

Pārgrozijumi. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums (1930). Nr. 19, 381

Paziņojumi. Koncerts Latvijas Konservatorijas zālē. Rīts, 25.01.1936., 8.

Preses Apskats. Mūzikas Nedēļa (1924). Nr. 8, 154–159.

Preses Likums. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums (1938). Nr. 5, 119–123.

Rīgas pref. ārējā nodaļa. Valdības Vēstnesis, 05.08.1935., 8.

Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabaltiesas Tirdzniecības reģistra nodaļa. Valdības Vēstnesis, 05.03.1940., 5.

Valdības rīkojumi un pavēles. Valdības Vēstnesis, 19.07.1935., 1.

Vietejās Ziņas. Jaunākās Ziņas, 20.01.1932., 6.

Z. B. Vīrs, ko pazīst visi komponisti. Daugavas Vanagi: latviešu karavīru frontes laikraksts, Nr. 11, 1944., 8.

Zīlnieks, Juris. Pieskaņas. Filmas – muzikālo sēnalu avoti. Brīvā Zeme, 18.02.1938., 2.

Zirģels, J. Rīgas apgabaltiesas VI iec. Tiesu izpildītājs. Valdības Vēstnesis, 27.09.1926., 5.

“Zu Tee Und Tanz. Band 5.” Die Generalvertreter Für Lettland K. Reinhold; Jul. Heinr. Zimmermann. Rigasche Rundschau: 18.10.1923, 2.

Kino Metropol. Segodnja. 06.05.1928, 7.

Vse tancuût, igraût i poût populârnye šlâgera i romansy. Večernee vremâ: dejstvennaâ russkaâ gazeta. 08.03.1924., 3.

LITERATURE

Auziņš, Ansis (1942). Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca. Rīga: Latvju grāmata.

Bērtiņš, Atis Gunvaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture I. Rīga: Vesta-LK.

Bondare, Daiga (2011). Kultūrsituācijas atspoguļojums nošu izdevumos Latvijā 1918. līdz 1944. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.

Elliker, Calvin (1996). Sheet Music Special Issues: Formats and Functions. Notes 53, 9–17

Garofalo, R. (1999). From Music Publishing to MP3: Music and Industry in the Twentieth Century. American Music 17, 318–354.

Goldmark, Daniel (2007). Creating Desire on Tin Pan Alley. The Musical Quarterly 90, 197–229.

Grāvītis, O. (2000). No operetes Liepājā līdz Kārnegi zālei Ņujorkā: latviešu komponista un pianista Aleksandra Okolo-Kulaka (1906–1989) likteņgaitas. Rīga: Jumava.

Grīnbergs, Jānis (1925). Grāmata par grāmatu: Latvijas grāmatrūpniecības arodu savienības grafiskās komisijas rakstu krājums, 1. Rīga: J. Rozes apgādiens.

Gronow, Pekka, ILPO Saunio, and Christopher MOSELEY (1998). An international history of the recording industry. London: Cassell.

Grunte, Vija (2007). Oskars Stroks. Tango. Latvijas Arhīvi, 1, 73–94.

Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts (1940). Rīga: Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta izdevums.

Kornberger, Monika Berta (2018). Deutscher Schlager der Zwischenkriegszeit und seine Protagonisten in Wien “Einmal Sang Die Liebe Uns Ein Lied.”. Disertation. Karl-Franzens-Universität Graz.

Kudiņš, Jānis (2019). Oskars Stroks: Tango karaļa mantojums. Rīga: Zinātne.

Ledaunieks, Valija (1940). Grāmatu izdevniecība. Diploma Darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.

Liepiņš, Oļģerts (1982). Tālos atspulgos: mana mūža atmiņas. Toronto: Daugavas Vanagu Kanādas valde.

Maļinovskis, Sergejs (2009). Autortiesību rašanās un attīstība Latvijā 20. gadsimtā. Bakalaura darbs. Rīga: LU Juridiskā fakultāte.

Mūziķa Kalendārs: Rokasgrāmata (1934). Rīga: Kazanova.

Pērkone, Inga (2008). Kino Latvijā 1920–1940. Rīga: Zinātne.

Rūpniecības Statistika = Statistique de l’industrie. (1939) Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde.

Rūpniecības Statistika = Statistique de l’industrie. (1940) Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde.

Rūpniecības Statistika = Statistique de l’industrie. (1938) Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde.

Salnais, V., Jurēvics, J. (1938). Pirmā tirdzniecības skaitīšana Latvijā 1935. gadā. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde.

Švītiņa, Laura (2023). Latvijas Skaņražu kopa (1923-1939) un tās nozīme mūzikas dzīvē. Maģistra darbs. Rīga.

Vītols, Jāzeps (1932). Latvju mūzika. Latvieši II, Rīga: Valters un Rapa.

Zelmenis, Gints (2007). Latvijas kultūras politika neatkarīgas valsts pastāvēšanas sākumā (1918-1922). Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki, Nr. 2, 28–40.

Zelmenis, Gints (2012). Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1934. Promocijas Darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.

Boorman, Stanley, Eleanor Selfridge-Field, and Donald W. Krummel (2001). Printing and Publishing of Music. Vo. 1; Available at: http://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-0000040101. (Accessed 20.12.2023)

Tawa, Nicholas (2014). Sheet Music. In Oxford Music Online, Oxford University Press. Available at: http://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/documentID/omo-9781561592630-e-1002257275. (Accessed 20.12.2023)

-20. gadsimta Latvijas vēsture. II daļa (2003). Ed. Valdis Bērziņš. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.

Publicēts

07.01.2025

How to Cite

ŠLĀGERU (HITU) NOŠIZDEVUMU IESPIEŠANA UN IZDOŠANA RĪGĀ 20. GADSIMTA 20. UN 30. GADOS. (2025). Mūzikas akadēmijas Raksti, 22, 111-140. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/58