VĀRDA ŠLĀGERIS PĀRSTĀVĪBA LATVIEŠU PRESĒ 20. GS. 20. – 30. GADOS: LAIKRAKSTA PĒDĒJĀ BRĪDĪ (1926–1936) UN PUBLICĒTO RĪGAS RADIOFONA PROGRAMMU (1926–1940) PIEMĒRI
Atslēgvārdi:
šlāgeris presē, populārā mūzika, Rīgas Radiofons, mūzikas industrijaAnotācija
Periodiskie izdevumi ne tikai dokumentē norises sabiedrībā vai kalpo politiskiem mērķiem, bet savā ziņā atspoguļo pārmaiņas un aktualitātes valodā. Prese rada jaunus vārdus un formulē jēdzienus, kuri pakāpeniski ieviešas ikdienas valodā. Cilvēki pie tiem pierod un sāk lietot arī rakstu valodā. Raksta mērķis ir analizēt vārda šlāgeris pārstāvību presē latviešu valodā, identificējot ar to saistītos mūzikas un ārpus muzikālos pieminējumu kontekstus.
Laiks no 1925. līdz 1940. gadam Latvijas populārās mūzikas vēsturē uzskatāms par pārmaiņām bagātu laiku. To raksturo straujš skaņuplašu tehnoloģiju progress (20. gadu nogalē Latvijā parādījās ārzemju šlāgeru skaņuplates latviešu valodā) un radio (Rīgas Radiofona) lomas palielināšanās mūzikas patēriņā ikdienā. Visu periodu Rīgā darbojās arī nošu izdevniecības, kas piedāvāja gan tulkotus ārzemju operešu šlāgeru klavierizvilkumus, gan šlāgerus no filmām.
Preses analīzei izvēlēti divi piemēri: dienas laikraksts Pēdējā Brīdī, un Rīgas Radiofona publicētās programmas, kas papildināti ar ziņām no citiem preses izdevumiem un kontekstuālām liecībām, kas atspoguļo ar šlāgeru izplatību saistīto operetes, kino un mūzikas preču tirgotāju darbību.
Vārda šlāgeris lietojuma dinamika presē ir saistīta gan ar skaņas pārraides un atskaņošanas pārmaiņām, gan kā preses valodas nepieciešamība lietot populārus, atpazīstamus modes vārdus, kas domāti tikai lasītāja uzmanības pievēršanai, piemēram, reklāmās. Tāpēc skaidri un precīzi būtu nošķirams vārda šlāgeris lietojums reklāmās plašākā nozīmē no publikācijām par šlāgeru mūziku. Vārda šlāgeris lietojums presē ir saistīts ar dažādiem mūzikas kontekstiem. Piemēram, kā filmu mūzika, mūzika no operešu uzvedumiem, šlāgeri skaņuplatēs vai radio pārraidēs, arī mūzika izklaides vietās. Zīmīgi ir arī presē lietotie vārdu savienojumi. Piemēram, jaunākais šlāgeris akcentē aktualitāti, savukārt, modernais šlāgeris demonstrē priekšstatu maiņu (nav tikai mūzikas raksturojums, bet izgaismo arī mūzikas tehniskās izplatības iespējas).
Downloads
References
Žurnāls Latvijas Radiofons, LNA LVVA 3724. f., 1. apr., 361. l.
Literatūras un vispārējās nodaļas darbinieku sēžu protokoli par programmas apstiprināšanu, aktieru apstiprināšanu radiolugās u.c. ) 1937 – 1940), LNA LVVA 5397. f., 1. apr., 8. l.
Izglītības ministrijas fonds. „Intīmā operete”. Statūti, sarakste par darbības uzsākšanu, 1932. g., LNA LVVA 1632. f., 2. apr., 872. l.
Auziņš, A. Rigas radiofona četri gadi. Radioamatieris, 1929, Nr. 2, 52.
Benackis, Ralfs. Skaņu filmas. Rakstniecības un Teātra Avīze, 01.01.1930., 13.
Bērziņš, Rūdolfs. Priednieks un Cīrulis. Pēdējā Brīdī, 10.03.1935., 1.
Brusubārda, E. Gramofons un mūzikas māksla. Jaunākās Ziņas, 20.09.1930., 5.
Cirulis, J.. Artura Priednieka-Kavaras koncertā. Pēdējā Brīdī, 01.03.1935., 15.
Cirulis, J. Priednieks-Kavara nav mierā ar kritiku! Pēdējā Brīdī, 03.03.1935., 3.
Cīrulis, J. Priednieks, šlāgeri, kritika un kāda anketa. Pēdējā Brīdī, 07.03.1935., 6.
Cīrulis, J. Gluži veltīga varonība. Pēdējā Brīdī, 10.03.1935., 5.
Cīrulis, J. Lajs un muzika. Pēdējā Brīdī, 13.03.1935., 8.
Dārziņš, Volfgangs. Vērtibu pārvērtēšana radiofona mūzika. Rīts, 16.12.1934., 3.
E. R. Karogotā un dziesmotā Jelgavā. Pēdējā Brīdī, 08.08.1933., 6.
Egi. Kad kafejnīcu apmeklētāji pieprasa “schlagerus”.... Pēdējā Brīdī, 19.12.1935., 3.
Elegantā Rīga. Aizkulises, 30.10.1930., 8.
Grieze, R. Baigi brīži uz „R 101”. Pēdējā Brīdī, 08.10.1930., 3.
Graubiņš, J. Operešu sērga. Latvis, 21.06.1934., 6.
Gruzna, Pāvils. Hronika. Mūzikas un dziesmu fronte. Domas, 1929, Nr. 2, 155–157.
Günther, Richard Otto. Gräfin Mariza. Rigasche Rundschau, 08.01.1926, 5.
Hallo,, Latvija (Radiofona programma), 1936, Nr. 365.
Homocord-Electro. Pēdējā Brīdī, 30.03.1930., 3.
Īsās ziņas. Pēdējā Brīdī, 13.12.1931., 10.
J. V. [Jēkabs Vītoliņš]. Ko mūsu radiofons sniedz saviem klausītājiem mūzikā un citos raidījumos? Mūzikas Apskats, 1935, Nr. 06–07, 178.
Jurēvičs, Vidvuds. Nacionālās operas jaunuzvedumi. Daugava, 1929, Nr. 6, 759.
Jurēvičs, Vidvuds. Mūsu radiofons un mūzika. Mūzikas Apskats, 1932, Nr. 2, 41.
K. Vakars Vīnes izpriecas vietās Pēdējā Brīdī, 11.08.1928., 2.
Kalējs, Eduards. Brīnumlietas Rīgas radiofonā. Filma un Teātris, 1933, Nr. 12, 225.
Kalējs, Eduards. Brīnumlietas Rīgas radiofonā. Filma un Teātris, 1933, Nr. 13, 245.
Kapitol. Mana sirds – džezbends. Pēdējā Brīdī, 11.12.1928., 5.
Kino „Astorija”. Pēdējā Brīdī, 13.12.1931., 10.
Kino Forums. Viktorija un viņas huzārs. Pēdējā Brīdī, 20.11.1931., 2.
Kino hronika. Pēdējā Brīdī, 03.07.1929., 6.
Kino hronika. “Renesanss”. Pēdējā Brīdī, 29.11.1929., 6.
Kino Metropols. Div’ sārtas rozes. Pēdējā Brīdī, 27.11.1928., 4.
Ko Rīgā runā. Pēdējā Brīdī, 25.12.1930., 8.
Ko Rīgā runā. Pēdējā Brīdī, 22.05.1931., 2.
Ko Rumba čalo... Pēdējā Brīdī, 28.05.193.1, 5.
Krieviņš, Voldemars. Kamdēļ Latvju operete spiesta pārtraukt darbu. Latvijas Sargs, 04.05.1924., 5.
L. S. Sports. Pēdējā Brīdī, 11.01.1933., 6.
Laja balss Priednieka-Cīruļa polemikas lietā. Pēdējā Brīdī, 08.03.1935., 6.
Lēmanis, Indriķis. Radiofona 15 gadus pārskatot. Radio Vilnis (LPSR Radiofona Programma), 27.10.1940., 4.
Lesiņš, K. Daži grūti jautājumi. Vai mums ir vajadzīgi šlāgeru komponisti un sava deju mūzika? Mūzikas Apskats, 1935, Nr. 5, 141–145.
Līcīte, Paula. Apkarojamas parādības muzikalā audzināšanā. Mūzika, 1926, Nr. 5, 65–67.
Līcīte, Paula. Mūzika tagadnes sabiedrībā un skolā. Burtnieks, 1928, Nr. 3, 220–235.
Līcīte, Paula. Vai vēlams sarīkot vieglas mūzikas konkursu? Tēvijas Sargs, 1938, Nr. 14, 15.
“Lido” – Jūrmalas lepnums. Pēdējā Brīdī, 05.07.1931., 6.
Lielie sīkumi. Tēvijas Sargs, 1938, Nr. 13, 15.
Liepiņš, Oļģerts. Vietējā un ārzemnieku rakstnieka saruna. Pēdējā Brīdī, 19.07.1929., 6.
Mariss Vētra aizbrauc no Latvijas uz visiem laikiem. Pēdējā Brīdī, 16.09.1931., 3.
Mākslas kronika. Pēdējā Brīdī, 10.01.1931., 6.
Mākslinieki Priednieka-Kavaras un Cīruļa lietā. Pēdējā Brīdī, 07.03.1935., 6.
Miervaldis, K. Priednieks-Kavara dzied Ufas skaņu filmā. Pēdējā Brīdī, 09.03.1930., 10.
Münchhausen Börries von. Volkslied, Gassenhauer, Schlager. Rigasche Rundschau (Beilage). 12.07.1924., 13.
Odeon Parlopfon Beka. Pēdējā Brīdī, 26.01.1930,. 9.
Palladium Pēdējā Brīdī, 14.07.1928., 7.
Palladium. Madame X. Pēdējā Brīdī, 16.02.1929., 2.
Padziedāsim jautras dziesmas. Pēdējā Brīdī, 08.06.1930., 6.
Paucītis, Kārlis. Kas ir džezbends? Mūzika, 1926, Nr. 3, 6.–7.
Paucītis, Kārlis. Radiofona nozīme mūzikas popularizēšanā. Mūzika, 1926a, Nr. 5, 70.
Poruks, Jēkabs. Vai mums ir latviskas skaņuplates? Jaunākās Ziņas, 01.06.1934., 4.
Puķe, Voldemārs. Māksla. Krievu operete. Latvijas Sargs, 28.09.1920., 3.
Rīgas Radiofona Programma, 1927, Nr. 18; 27; 31; 39.
Rīgas Radiofona Programma, 1928, Nr. 6.
Rīgas Radiofona Programma, 1929, Nr. 42; 47; 49.
Rīgas Radiofona Programma, 1930, Nr. 15; 42; 43; 45.
Rīgas Radiofona Programma, 1933, Nr. 195; 204.
Rīgas Radiofona Programma, 1934, Nr. 223.
Rīgas Radiofona Programma, 1935, Nr. 267.
Rozītis, Jūlijs. Vairāk klusuma. Pārmērības radio lietošanā. Brīvā Zeme, 21.12.1936., 7.
Rudzītis, Helmars. Berlīnes operu un teātru izrādēs, Pēdējā Brīdī, 17.11.1928., 2.
Saulītis. K. Vadošie principi radiofona programmu sastādot. Rīgas Radiofona Programma, 1930, Nr. 52, 3.
Seditiofus. Sarkanās dzirnavas. Pēdējā Brīdī, 06.08.1930., 2.
Slavenais Syd Fox viesojas “Alhambrā”. Pēdējā Brīdī, 08.03.1931., 5.
Splendid-Palace. Sirds melodija. Pēdējā Brīdī, 25.02.1930., 2.
Sproģis. Jūlijs. Mūziku pārraidošie instrumenti mūzikas popularizēšanas darbā. Ārpusskolas Izglītība, 1928, Nr. 1, 40–41.
Sūna, Edgars. Kino. Latvijas Kareivja Literāriskais Pielikums, 23.03.1924., 6.
Šokoladio. Kiprs Petrausks ieradies Rīgā – ne kā dziedonis, bet kā... Pēdējā Brīdī, 06.08.1932., 1.–2
Vācu drāma. Pēdēja Brīdī, 25.10.1929., 4.
Vētra. Mariss. Mākslas hronika. Lehāra pēdējā operete “Smaidu Zeme”. Pēdējā Brīdī, 31.01.1930., 6.
Vītoliņš, J. Mūzika un mašīna. Burtnieks, 1928, Nr. 3, 236–240.
Vītoliņš, Jēkabs. Vēstule no Vīnes. Daugava, 1929, Nr. 6, 759–763.
Vītoliņš, J. Latvju mūzika gramofonu platēs I. Jaunākās Ziņas, 21.02.1931., 7.
Zālītis, Jānis. Intīmā operete – studija jaunajiem. Jaunākās Ziņas, 04.04.1932., 6.
Ziediņš, Jūlijs Māksla. Latvju operetes atklāšana. Latvijas Sargs, Nr. 5, 09.01.1923., 3.
Ziemeļniece, V. Jānis Janiņš. Pēdējā Brīdī, 04.01.1931., 6.
Zīlnieks, Juris. Pieskaņas. Kāda mūzika sagādā atpūtu? Brīvā Zeme, 07.04.1938., 3.
Benjamins, Valters (2005). Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā. Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs.
Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. daļa. Rīga: Vesta–LK.
Bērziņš, Valdis (2003). (red.) 20. gadsimta Latvijas vēsture. II daļa. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.
Briede-Bulāvinova, Vija (1987). Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne.
Czerny, Peter. Hofmann, Heiz P. (1968). Der Schlager: ein Panorama der leichten Musik, Band 1. Berlin: Lied der Zeit.
Dimants, A. Neatkarīgie (bezpartejiskie) laikraksti. Latvijas republikas prese, 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996.
Eglītis, Anšlavs (1972). Lielais mēmais. Bruklina: Grāmatu Draugs
Gronow, Pekka. Englund, Björn (2007). Inventing Recorded Music: The Recorded Repertoire in Scandinavia 1899–1925. Popular Music, 26, no. 2, pp. 281–304. http://www.jstor.org/stable/4500318. (skat. 27.05.2022)
Krolls, Otto (1962). Karalis gaida. Čikāga: Krolla Kultūras birojs.
Kruks, Sergejs (2001). Hallo, šeit Rīga – Radiofons!. Latvijas Arhīvi, Nr. 2, Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 45–73.
Krūklītis, Kārlis (1984). Tā tas bija toreiz : atceres un pārdomas. 2. izdevums. East Lansing: Gauja.
Latviešu konversācijas vārdnīca (1938). Red. A. Švābe, 17. sējums Rīga: A. Gulbis.
Lesiņš, Knuts (1939). Problēmas un sejas latviešu mūzikā. Rīga: A. Gulbja apgāds.
Liepa, Dite (2011). Latvijas preses valoda. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.
Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945.(2011). Sast. A. Klotiņš. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011.
Pērkone, Inga (2008). Kino Latvijā, 1920–1940. Rīga : Zinātne.
Rokpelnis, Alberts (2020). Šlāgera jēdziens laikrakstā Rigasche Rundschau (1919–1939). Mūzikas akadēmijas raksti, XVII, 2020, 105–134.
Rokpelnis, Alberts (2021). Latvijas komponistu nošu izdevumi balsij un klavierēm 20. gs. 20.–30. gados: modes deju žanri, komponisti un šlāgeru izdevēji. Mūzikas akadēmijas raksti, XVIII, 2021, 75.–96
Scott, Derek B. (2019). German Operetta on Broadway and the West End, 1900–1940. Cambridge: Cambridge University Press.
Schröder, Heribert (1990). Tanz und Unterhaltungsmusik in Deutschland 1918–1933. Bonn: Orpheus Verlag und Buchhandel.
Skudra, Ojārs. Dreijere, Vita. Zelče, Vita (2010). Vēsture, preses diskursi un identitātes. Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. Rīga: LU SZF, 2010.
Skujenieks, Marģers (1938). (red.) Latvijas kultūras statistika: 1918–1937. g. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde.
Šilde, Arnolds (1976). Latvijas vēsture 1914 –1940. Stokholma: Daugava.
Tschmuck, Peter (2014). Music industry. Oxford Groove online. https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-1002262804 (skat. 10.05.2022.).
Vāvere, Klāss (2022). Šlāgermūzika. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/3339-šlāgermūzika (skat. 24.07.2022.)
Veitners, Indriķis (2018). Latvijas džeza vēsture 1922–1940. Rīga: Musica Baltica.
Wierzbicki, James (2009). Film Music. A History. New York: Routledge
Williamson, John. Cloonan, Martin (2007). Rethinking the Music Industry. Popular Music, Vol. 26, No. 2, pp. 305–322; Published by: Cambridge University Press Stable URL: https://www.jstor.org/stable/4500319 (skat. 27.05.2022.)
Wölfer, Jürgen (2000). Das grosse Lexikon der Unterhaltungsmusik: die populäre Musik vom 19. Jahrhundert bis zur Gegenwart - vom Wiener Walzer bis zu Swing, Latin Music und Easy Listening. Berlin: Lexikon Imprint.
Zīberte–Ijaba, Terēze (2015). Simfoniskais orķestris kā mūzikas institūcija Rīgā no 1918. līdz 1940. gadam. Promocijas darbs. Rīga: JVLMA.
