LATVIEŠU TENORI VĀCIJĀ 20. GS. 20. – 30. GADOS UN “TENORU KRĪZE” LATVIJAS NACIONĀLAJĀ OPERĀ
DOI:
https://doi.org/10.0000/ydksyg09Atslēgvārdi:
Vētra, Priednieks-Kavara, Vītiņš, “tenoru krīze”, opera, latviešu tenori, starpkaru periodsAnotācija
20. gadsimta 20.–30. gados spilgtākie latviešu tenori – Mariss Vētra, Jānis Vītiņš un Artūrs Priednieks-Kavara – dažādu iemeslu dēļ savu profesionālo karjeru izvēlējās veidot Vācijas un Eiropas operteātros, veiksmīgi iekļaujoties sava laika operas industrijas starptautiskajā apritē. Liecības par šo fenomenu glabā arhīvu materiāli, korespondence un Marisa Vētras autobiogrāfiskā proza un vēstules, kas regulāri tika publicētas starpkaru perioda latviešu presē. Ar šo avotu palīdzību rakstā tiek rekonstruētas minēto tenoru radošās gaitas ārpus Latvijas, vienlaikus pierādot, ka laika posmā starp 1929. un 1934. gadu publiskajā telpā plaši apspriestā “tenoru krīze” Latvijas Nacionālajā operā ir mīts, kura pamatā ir drīzāk nozares pārvaldības un komunikācijas nepilnības vienīgā valsts operteātra vadības līmenī.
Downloads
References
Vētra, Mariss. Lūgums Latvijas Kultūras fonda domei 16.05.1923. LVVA 1632-3-810-148A.
Jānis Vītiņš [avīžu izgriezumi]. A. Birnsona kolekcija RTMM 133507, R33/1.
Artūrs Priednieks-Kavara [avīžu izgriezumi]. A. Birnsona kolekcija. RTMM 133504 A. Birn. R30/1.
Reklāmas lapa. “Maris Wehtra Erster Tenor der Lettischen National Opera in Riga”. [ 1930-1940.], RTMM p29755/130, Biez. Kr. I Lf 8/130.
Kadri no Karla Frēliha filmas “Pavasara pasaka”, M.Vet. F 2/35, 2/36 , 2/37 (ar Klāru Fuksu), 2/40 (ar Livio Pavanelli), RTMM 289459, 289460, 289457, 289456. Portrets. Operdziedātājs JĀNIS VĪTIŅŠ, tuvplānā, profilā, gaišā platmalē. [1930.gadu sākums]. Foto: nezināms. Uz attēla J.Vītiņa autogrāfs un veltījums Teātra muzejam, Rīgā, 1932.gada 21.jūlijā. RMM, Inv. nr. 42706, .Vīti. F 1/28.
Progr. Jāņa Vītiņa, Artūra Priednieka-Kavarras un Marisa Vētras koncerts Melngalvju zālē, pie klav. Lūcija Garūta, 24.04.1937., 2 lp.; RMM, Inv. nr. 448595, J.Vīti. I 2/12.
Artūrs Priednieks-Kavara. Kopija no skaņuplates (digitalizēts saturs) Artur Cavara in Opera and Song by Verdi, RMM, 6-6314 A-B.
Jānis Vītiņš. PARLOPHON plate (digitalizēts saturs)
Ak, jūs atmiņas (J. Mediņš), 16505-I, CRL LINDSTROM. A.G. GERMANY, Inv. NR. 425013, šifrs. J.Viti. Spl. 1/627
Meitenes sirsniņa iz Op. “Rigoletto” (Verdi). 16505-II, CRL LINDSTROM. A.G. GERMANY, Inv. NR. 425013, šifrs. J.Viti. Spl. 1/627
Plate (digitalizēts saturs), Inv.nr.425014, šifrs. J.Viti. Spl. 1/628.
Čuči, mana līgaviņa (tautas dziesma) (1. puse)
Ir viens vakars (Jānis Mediņš) (2.puse)
Plate (digitalizēts saturs), Inv.nr. 42015, šifrs J. Viti. Spl. 1/629
Mājās eju (tautas dziesma) (1. puse)
Pūt, vējiņi (tautas dziesma) (2. puse).
Grupas portrets –Jānis Vītiņš, Arturs Priednieks-Kavara, Mariss Vētra (fotogŗafijas kopija), LNB, Astrīdas Aļķes fonds, RXA335,209 “ Mariss Vētra Latvijas Nacionālajā operā” 5. lp. (svītrkods: 0321054515).
[Bez autora, Bez nosaukuma] Latvijas Sargs, 14.10.1922. (publ. Vētra 2013: 16)
[Bez autora.] Māksla. Students, Nr. 199., 05.05.1933.
Brusubārda, Ernests. Pret mākslinieku dezertēšanu. Jaunākās ziņas, 23.09.1930. (publ. Vētra: 186)
Cīrulis, Jānis. Latviešu tenori ārzemēs. Latvis, 25.01.1930.
Dzērve, E. Nacionālā opera Jauna gada gaitās. Universitas, 15.01.1934.
E.V., Tenors Jānis Vītiņš titullomā jaunas, ievērojamas vācu operas pirmizrādē (Vēstule no Vācijas). Mūzikas Apskats, 01.04.1935.
Gruzna, Pāvils. Hronika. Mūzika un tēlotāja mākslas. Domas, Nr. 2, 01.02.1924.
Jurēvičs, Vidvuds. Par Priednieka koncertu. Pirmdiena, 10.11.1930.
Lesiņš, Knuts. Sezonas mūzikāla bilance Nacionālā operā. Mūzikas Apskats, Nr. 8., 01.06.1934.
Lesiņš, Knuts. Mariss Vētra savā pirmajā skaņu filmā. Mūzikas Apskats, Nr.6. 01.04.1934.
Mazvērsīte, Daiga. Aizmirstībā dusošais tenors, Ievas Stāsti, Nr. 14, 2018.
Mednis, E. Pēdējā Brīdī. nr. 143, 03.06.1930.
Miķelsons, Kārlis. Kā mūsu ievērojamais dziedonis Mariss Vētra top par filmzvaigzni. Pēdējā Brīdī, 30.01.–02.02.1934
Pētersone, Ilze. Pēdējā ārija – pirms nāvessoda Krievijas cietumā. Latvijas Avīze, 28.07.2018. https://www.la.lv/pedeja-arija-pirms-navessoda-krievijas-cietuma (skatīts 22.05.2022.).
Pļaukošanās starp dziedoni Marisu Vētru un “galma” kritiķi Brusubārdu. Pēdējā Brīdī, 24.10.1930.
Ramats, Eduards. Apskats. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.02.1928.
Sudrabkalns, Jānis. Liepājas opera. Latvijas Vēstnesis, Nr. 235, 18.10.2022.
Vētra, Mariss. Nacionālās operas dziedoņu beztiesiskais stāvoklis. Pēdējā brīdī, 15.02.1929. (publ. Vētra:114)
Vētra, Mariss. Četri latvju tenori Berlīnē atceras Nacionālo operu Latvijā. Pēdējā brīdī, 11.02.1930. (publ. Vētra: 157)
Vētra, Mariss. Trīs latvieši – “C” tenori – Berlīnē. Pēdējā Brīdī, 27.08.1932. (publ. Vētra: 258–260)
Vītoliņš, Jēkabs. Opera un koncerti. Mūzikas Apskats, Nr. 2., 01.12.1932.
Zālītis, Jānis. Mēs – un mūsu mākslinieki. Jaunākās ziņas, 31.05.1934.
Žentiņš, Žanis. No Eiropas operu skatuvēm līdz brāļu kapiem Katskiļos. Laiks, 23.07.1980
Fūrmane, Lolita. (2000) Četri vēstures loki teātrī. In: Latvijas Nacionālā opera. Rīga: Jumava.
Kaktiņš, Ādolfs (1991). Dzīves opera. Atmiņu tēlojumi. Rīga: Liesma.
Liepiņš, Oļģerts (1982). Tālos atspulgos. Mana mūža atmiņas. Toronto.
Lipša, Ineta (2002). Rīga bohēmas varā. Rīga: Priedaines.
Mazvērsīte, Daiga. Jānis Vītiņš. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/110785-Jānis-Vītiņš (skatīts 15..06.2022.).
Vētra, Mariss (2013). Atbalsis. Raksti un vēstules Eiropā 1924–1946. [sast. un kom. Agris Redovičs]. Rīga: Mansards.
Vētra Mariss (1992) Mans Baltais nams. Rīga: Teātra anekdotes.
Vētra, Mariss (1993). Sestā kolonna. Rīga: Liesma.
Zelmenis, Gints. Artūrs Priednieks-Kavara. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/104178-Arturs-Priednieks-Kavara (skatīts. 22.05.2022.).
Zelmenis Gints. Mariss Vētra. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/62370-Mariss-Vētra (skatīts 15.06.2022.).
