DAUDZVALODĪBAS IETEKME UZ MUZIKĀLAJĀM SPĒJĀM

Autori

  • Marija Šneidere Manheimas Mūzikas un skatuves mākslas augstskola, Vācija
  • Kristīne Grosa SRH Heidelbergas Universitāte, Vācija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija
  • Markuss Kristiners Grācas Universitāte, Austrija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

Atslēgvārdi:

muzikalitāte, mūzikas uztvere, mūzikas radīšana, svešvalodu apguve

Anotācija

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt daudzvalodības ietekmi uz muzikālajām spējām. Izglītība un īstermiņa atmiņa tika uzskatīti par kontrolējošiem mainīgajiem. Tika pārbaudītas trīs hipotēzes par saikni starp svešvalodu prasmi un muzikālajām spējām.

Pirmkārt, tika pārbaudīts, vai vairāku svešvalodu zināšanas B2 vai augstākā līmenī ir saistītas ar muzikālajām spējām. Otrkārt, tā kā daudzvalodība ir spēcīgs indikators indivīda spējai apgūt jaunas valodas, pētījumā tika iekļauts izrunas uzdevums kā kontroles mainīgais, lai noteiktu, vai vairākās valodās runājoši indivīdi demonstrē labākas izrunas prasmes. Šī saikne pamato atziņu, ka vienas valodas zināšanas sekmē spēju apgūt citas valodas. Treškārt, tā kā indivīdi ar augstāko izglītību biežāk ir apguvuši kāda mūzikas instrumenta spēli un tādējādi var sasniegt labākus rezultātus mūzikas testā, izglītība tika uzskatīta par kontrolējošo mainīgo, lai novērtētu, vai tā ietekmē saikni starp muzikālajām spējām (novērtētas pēc dziedāšanas spējām un kopējā AMMA rezultāta) un daudzvalodības pakāpi.

Pētījumā kopumā piedalījās 176 vācu valodā runājoši cilvēki, kuriem tā ir dzimtā valoda. Dalībnieki aizpildīja anketu par savu valodas un mūzikas pieredzi un izglītību. Lai novērtētu muzikālās spējas, pētījumā tika iekļauti šādi mērinstrumenti: Gordona Mūzikas audiācijas padziļinātais tests  (AMMA), kas mēra mūzikas uztveri, kā arī dalībnieku ieraksti, dziedot “Happy Birthday”. Ierakstos tika vērtēta intonatīvā un ritmiskā precizitāte, ko izteica punktos. Lielāks punktu skaits korelēja ar augstāku muzikalitātes pakāpi. Abu mūzikas uztveres testu rezultāti tika standartizēti, aprēķinot z-vērtības, kur katra individuālā vērtība tika izteikta attiecībā pret izlases vidējo un standartnovirzi.

Svešvalodu prasmi novērtēja, izmantojot uzdevumu, kurā dalībniekiem bija jāatkārto trīs frāzes nepazīstamā valodā. Svešvalodu prasmes novērtēja speciālisti, kuriem uzdevumā iekļautā valoda ir dzimtā valoda.

Īstermiņa atmiņa tika novērtēta, izmantojot Vekslera Skaitļu amplitūdas testu, kurā dalībnieki atkārtoja un atcerējās skaitļus no 3 līdz 9, secīgā un apgrieztā secībā.

Tika veikta korelācijas analīze mūzikas un valodas mainīgajiem, īstermiņa atmiņai un izglītības rezultātiem, kā arī daļējās korelācijas.

Pētījumā tika izvērtēta korelācija starp valodas un muzikālajām spējām un izglītības līmeni. Tika konstatēta pozitīva korelācija starp daudzvalodības pakāpi un muzikālajām spējām, kuru raksturotāji bija dziedāšanas sniegums un AMMA testa rezultāti. Iegūtie rezultāti liecina par pozitīvu saistību starp daudzvalodības pakāpi un dziedāšanas spējām, kā arī mūzikas uztveri. Turklāt, tika konstatēta korelācija starp daudzvalodības pakāpi un īstermiņa atmiņas kapacitāti, kas liecina, ka daudzvalodība var būt saistīta ar veiksmīgāku īstermiņa notikumu apstrādi. Turklāt tika novērota korelācija starp muzikālo spēju rezultātiem un spēju imitēt svešvalodu.

Attiecībā uz daļējām korelācijām tika konstatēts, ka muzikālās spējas korelē ar izglītību. Tika secināts, ka korelācija starp valodas imitāciju un izglītību nav nozīmīga. Jāatzīmē, ka pastāv arī korelācija starp īstermiņa atmiņu un izglītību, kas liecina, ka indivīdiem ar labāku īstermiņa atmiņas kapacitāti ir lielākas izredzes sasniegt augstāku izglītības līmeni. Šie secinājumi uzsver attiecības starp valodas apguvi un muzikālajām spējām un to ietekmi uz izglītības rezultātiem.

 

 

Downloads

Download data is not yet available.

Author Biographies

  • Marija Šneidere, Manheimas Mūzikas un skatuves mākslas augstskola, Vācija

    Marija Šneidere studējusi mūzikas pedagoģiju Manheimas Mūzikas un skatuves mākslas augstskolā un angļu valodu Freiburgas un Manheimas universitātēs. Studijas noslēgusi ar darbu par mūzikas un valodas attiecībām Ģērģa Ligeti mūzikas teātra darbos. Pētnieciskās intereses ietver mūzikas un valodas spēju mijattiecības, muzikālo uztveri un radošo darbību, kā arī svešvalodu apguvi.

  • Kristīne Grosa , SRH Heidelbergas Universitāte, Vācija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

    Kristīne Grosa ir Heidelberga SRH Universitātes profesore mūzikas terapijā un mākslu terapijās un pētniece JVLMA. Viņas pētījumi saistīti ar mūzikas terapiju, psiholoģiju un neirozinātni, īpaši pievēršoties auditīvai apstrādei, neiroatšķirībām, mūzikā balstītām intervencēm un starpdisciplinārai metodoloģijai.

  • Markuss Kristiners, Grācas Universitāte, Austrija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

    Markus Kristiners ir pēcdoktorantūras pētnieks Grācas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieks. Viņa darbs ir starpdisciplinārs, apvienojot lingvistiku, muzikoloģiju, neirozinātni un kultūras studijas, kā arī pētot valodas, mūzikas un kognitīvo procesu mijiedarbību.

References

Anvari, Sima H., Laurel J. Trainor, Jennifer Woodside, and Betty A. Levy. 2002. “Relations Among Musical Skills, Phonological Processing, and Early Reading Ability in Preschool Children.” Journal of Experimental Child Psychology 83 (2): 111–30. https://doi.org/10.1016/S0022-0965(02)00124-8.

Baddeley, Alan. 2003. “Working Memory: Looking Back and Looking Forward.” Nature Reviews Neuroscience 4: 829–39.

Baddeley, Alan. 2012. “Working Memory: Theories, Models, and Controversies.”

Annual Review of Psychology 63: 1–29. https://doi.org/10.1146/annurev-psych-120710-100422.

Besson, Mireille, Julie Chobert, and Céline Marie. 2011a. “Language and Music in the Musician Brain.” Language and Linguistics Compass 5 (9): 617–34. https://doi.org/10.1111/j.1749-818X.2011.00302.x.

Besson, Mireille, Julie Chobert, and Céline Marie. 2011b. “Transfer of Training Between Music and Speech: Common Processing, Attention, and Memory.” Frontiers in Psychology 2: 94. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2011.00094.

Bialystok, Ellen, Shilpi Majumder, and Michelle M. Martin. 2003. “Developing Phonological Awareness: Is There a Bilingual Advantage?” Applied Psycholinguistics 24: 27–44. https://doi.org/10.1017/S014271640300002X.

Bidelman, Gavin M., and Ananthanarayan Krishnan. 2010. “Effects of Reverberation on Brainstem Representation of Speech in Musicians and Nonmusicians.” Brain Research 1355: 112–25.

Bidelman, Gavin M., Jackson T. Gandour, and Ananthanarayan Krishnan. 2011. “Musicians and Tone Language Speakers Share Enhanced Brainstem Encoding but Not Perceptual Benefits for Musical Pitch.” Brain and Cognition 77: 1–10. https://doi.org/10.1016/j.bandc.2011.07.006.

Bugos, Jennifer A., Anna Fennell, and Brennan R. Payne. 2021. “Music Is Similar to Language in Terms of Working Memory Interference.” Psychonomic Bulletin & Review 28 (2): 512–25. https://doi.org/10.3758/s13423-020-01833-5.

Bugos, Jennifer A., Kya R. Laubisch, Angela Zhu, Jason Schmidt Avendaño, and Judith B. Bryant. 2026. “Associations Between Music Training and Language Fluency on Cognitive Control and Processing Speed.” Frontiers in Psychology 16. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2025.1662938.

Chan, Agnes S., Yim-Chi Ho, and Mei-Chun Cheung. 1998. “Music Training Improves Verbal Memory.” Nature 396 (6707): 128.

Chobert, Julie, Clément François, Jean-Luc Velay, and Mireille Besson. 2014. “Twelve Months of Active Musical Training in 8- to 10-Year-Old Children Enhances the Preattentive Processing of Syllabic Duration and Voice Onset Time.” Cerebral Cortex 24 (4): 956–67. https://doi.org/10.1093/cercor/bhs377.

Christiner, Markus. 2020. Musicality and Second Language Acquisition: Singing and Phonetic Language Aptitude. PhD diss., University of Vienna.

Christiner, Markus, and Susanne M. Reiterer. 2013. “Song and Speech: Examining the Link Between Singing Talent and Speech Imitation Ability.” Frontiers in Psychology 4: 874. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2013.00874.

Christiner, Markus, and Susanne M. Reiterer. 2015. “A Mozart Is Not a Pavarotti: Singers Outperform Instrumentalists on Foreign Accent Imitation.” Frontiers in Human Neuroscience 9: 482. https://doi.org/10.3389/fnhum.2015.00482.

Christiner, Markus, and Susanne M. Reiterer. 2019. “Music, Song, and Speech.” In The Internal Context of Bilingual Processing, edited by John Truscott and Michael Sharwood Smith, 131–56. Amsterdam: John Benjamins.

Christiner, Markus, Christine Groß, Annemarie Seither-Preisler, and Peter Schneider. 2021. “The Melody of Speech: What the Melodic Perception of Speech Reveals About Language Performance and Musical Abilities.” Languages 6 (3): 132. https://doi.org/10.3390/languages6030132.

Christiner, Markus, Julia Renner, Christine Groß, Annemarie Seither-Preisler, Jan Benner, and Peter Schneider. 2022a. “Singing Mandarin? What Short-Term Memory Capacity, Basic Auditory Skills, and Musical and Singing Abilities Reveal About Learning Mandarin.” Frontiers in Psychology 13: 895063. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2022.895063.

Christiner, Markus, Valdis Bernhofs, and Christine Groß. 2022b. “Individual Differences in Singing Behavior During Childhood Predict Language Performance During Adulthood.” Languages 7 (2): 72. https://doi.org/10.3390/languages7020072.

Christiner, Markus, Valdis Bernhofs, Sabine Sommer-Lolei, and Christine Groß. 2023. “What Makes a Foreign Language Intelligible?” Journal of Intelligence 11 (3): 43. https://doi.org/10.3390/jintelligence11030043.

Christiner, Markus, and Christine Groß. 2025. “Parallels Between Second Language Mastery and Musical Proficiency.” Languages 10 (11): 272. https://doi.org/10.3390/languages10110272.

Coumel, Marion, Christine Groß, Sabine Sommer-Lolei, and Markus Christiner. 2023. “The Contribution of Music Abilities and Phonetic Aptitude to L2 Accent Faking Ability.” Languages 8 (1): 68. https://doi.org/10.3390/languages8010068.

Cowan, Nelson. 2008. “What Are the Differences Between Long-Term, Short-Term, and Working Memory?” Progress in Brain Research 169: 323–38. https://doi.org/10.1016/S0079-6123(07)00020-9.

Dalla Bella, Susanne, Jean François Giguère, and Isabelle Peretz. 2007. “Singing Proficiency in the General Population.” Journal of the Acoustical Society of America 121 (2): 1182–89. https://doi.org/10.1121/1.2427111.

Dalla Bella, Susanne, and Magdalena Berkowska. 2009. “Singing Proficiency in the Majority.” Annals of the New York Academy of Sciences 1169: 99–107. https://doi.org/10.1111/j.1749-6632.2009.04558.x.

Dey, Manna, Rizky Amelia, and Ananda Setiawan. 2024. “The Impact of Age on Second Language Acquisition: A Critical Review.” International Journal of Evaluation and Research in Education 13 (5): 3560–70. https://doi.org/10.11591/ijere.v13i5.27958.

Dörnyei, Zoltán. 2005. “The Psychology of the Language Learner.” In Individual Differences in Second Language Acquisition, 1–31. Mahwah, NJ: Lawrence Erlbaum Associates.

Gathercole, Susan E., and Alan D. Baddeley. 1990. “The Role of Phonological Memory in Vocabulary Acquisition.” British Journal of Psychology 81: 439–54. https://doi.org/10.1111/j.2044-8295.1990.tb02371.x.

Golestani, Narly, and Christophe Pallier. 2007. “Anatomical Correlates of Foreign Speech Sound Production.” Cerebral Cortex 17 (4): 929–34. https://doi.org/10.1093/cercor/bhl003.

Gordon, Edwin. 1989. Advanced Measures of Music Audiation. Chicago: GIA.

Groussard, Mathilde, Renaud Coppalle, Thomas Hinault, and Hervé Platel. 2020. “Do Musicians Have Better Mnemonic and Executive Performance Than Actors?” Frontiers in Human Neuroscience 14: 557642. https://doi.org/10.3389/fnhum.2020.557642.

Groß, Christine, Bettina L. Serrallach, Eva Möhler, Jachin E. Pousson, Peter Schneider, Markus Christiner, and Valdis Bernhofs. 2022. “Musical Performance in Adolescents with ADHD, ADD, and Dyslexia.” Brain Sciences 12 (2): 127. https://doi.org/10.3390/brainsci12020127.

Hannon, Erin E. 2009. “Perceiving Speech Rhythm in Music.” Cognition 111 (3): 403–09. https://doi.org/10.1016/j.cognition.2009.03.003.

Honing, Henkjan. 2011. Musical Cognition: A Science of Listening. Somerset: Taylor & Francis.

Intartaglia, Benedetta, Travis White Schwoch, Nina Kraus, and Daniele Schön. 2017. “Music Training Enhances the Automatic Neural Processing of Foreign Speech Sounds.” Scientific Reports 7: 12631. https://doi.org/10.1038/s41598-017-12575-1.

Jackendoff, Ray, and Fred Lerdahl. 2006. “The Capacity for Music: What Is It, and What’s Special About It?” Cognition 100 (1): 33–72.

Liu, Liquan, and René Kager. 2017. “Enhanced Music Sensitivity in 9-Month-Old Bilingual Infants.” Cognitive Processing 18: 55–65. https://doi.org/10.1007/s10339-016-0780-7.

Ludke, Karen M., Fernanda Ferreira, and Katie Overy. 2014. “Singing Can Facilitate Foreign Language Learning.” Memory & Cognition 42 (1): 41–52. https://doi.org/10.3758/s13421-013-0342-5.

Roncaglia-Denissen, M. Paula, Drikus A. Roor, Ao Chen, and Makiko Sadakata. 2016. “The Enhanced Musical Rhythmic Perception in Second Language Learners.” Frontiers in Human Neuroscience 10: 171430.

Mechelli, Andrea, Crinion, Jenny T., Noppeney, Uta, O'Doherty, John, Ashburner, John, Frackowiak, Richard S. J., and Price, Cathy J. 2004. “Structural Plasticity in the Bilingual Brain.” Nature 431 (7008): 757. https://doi.org/10.1038/431757a.

Milovanov, Riia, et al. 2010. “Foreign Language Pronunciation Skills and Musical Aptitude.” Learning and Individual Differences 20: 56–60. https://doi.org/10.1016/j.lindif.2009.11.003.

Moreno, Sylvain, Ellen Bialystok, Raluca Barac, E. Glenn Schellenberg, Nicholas J. Cepeda, and Tom Chau. 2011. “Short-Term Music Training Enhances Verbal Intelligence and Executive Function.” Psychological Science 22 (11): 1425–1433. https://doi.org/10.1177/0956797611416999.

Parbery-Clark, Alexandra, et al. 2012. “Musicians Have Fine-Tuned Neural Distinction of Speech Syllables.” Neuroscience 219: 111–19. https://doi.org/10.1016/j.neuroscience.2012.05.042.

Patel, Aniruddh D. 2003. “Rhythm in Language and Music.” Annals of the New York Academy of Sciences 999: 140–43.

Schellenberg, E. Glenn, and César F. Lima. 2024. “Music Training and Nonmusical Abilities.” Annual Review of Psychology 75: 87–128. https://doi.org/10.1146/annurev-psych-032323-051354.

Schneider, Peter, Scherg, Michael, Dosch, H. Günter, Specht, Hans J., Gutschalk, Alexander, & Rupp, André (2002). Morphology of Heschl’s gyrus reflects enhanced activation in theauditory cortex of musicians. Nature Neuroscience, 5(7), 688–694.

Schneider, Peter, Vanessa Sluming, Neil Roberts, Michael Scherg, Rainer Goebel, Hans J. Specht, Christopher Dosch, Christian Bleeck, Alexander Stippich, and Manfred Rupp. 2005. “Structural and Functional Asymmetry of Lateral Heschl’s Gyrus Reflects Pitch Perception Preference.” Nature Neuroscience 8 (9): 1241–1247. https://doi.org/10.1038/nn1530.

Schön, Daniele, Cyrille Magne, and Mireille Besson. 2004. “The Music of Speech.” Psychophysiology 41 (3): 341–49. https://doi.org/10.1111/1469-8986.00172.

Slevc, L. Robert, and Akira Miyake. 2006. “Individual Differences in Second Language Proficiency.” Psychological Science 17 (8): 675–81. https://doi.org/10.1111/j.1467-9280.2006.01765.x.

Thiessen, Erik D., and Jenny R. Saffran. 2009. “How the Melody Facilitates the Message.” Annals of the New York Academy of Sciences 1169: 225–33. https://doi.org/10.1111/j.1749-6632.2009.04547.x.

Tierney, Adam T., Tonya R. Bergeson-Dana, and David B. Pisoni. 2008. “Effects of Early Musical Experience on Auditory Sequence Memory.” Empirical Musicology Review 3 (4): 178–86. https://doi.org/10.18061/1811/35989.

Urbaite, Gerda. 2025. “Learning Languages Through Music and Songs.” Porta Universorum 1: 45–53. https://doi.org/10.69760/portuni.0104004.

Wechsler, David. 1939. The Measurement of Adult Intelligence. Baltimore: Williams & Wilkins.

Wen, Zhisheng, and Peter Skehan. 2011. “A New Perspective on Foreign Language Aptitude Research.” Ilha do Desterro: 15–44.

https://doi.org/10.5007/2175-8026.2011n60p015.

Wen, Zhisheng, Adriana Biedroń, and Peter Skehan. 2017. “Foreign Language Aptitude Theory.” Language Teaching 50: 1–31.https://doi.org/10.1017/S0261444816000276.

Williamson, Victoria J., Alan D. Baddeley, and Graham J. Hitch. 2010. “Musicians’ and Nonmusicians’ Short-Term Memory for Verbal and Musical Sequences.” Memory & Cognition 38 (2): 163–75.

Wong, Patrick C. M., Erika Skoe, Nicole M. Russo, T. Dees, and Nina Kraus. 2007. “Musical Experience Shapes Human Brainstem Encoding of Linguistic Pitch Patterns.” Nature Neuroscience 10 (4): 420–422. https://doi.org/10.1038/nn1872.

Downloads

Publicēts

17.06.2026

Izdevums

Sēj. 23 (2025): Skaņas kognīcija un izpildījums: no izzināšanas līdz nozīmei. Speciālizdevums angļu valodā

Sadaļa

Articles

License

Copyright (c) 2026 Mūzikas akadēmijas raksti

Creative Commons License

This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.

How to Cite

DAUDZVALODĪBAS IETEKME UZ MUZIKĀLAJĀM SPĒJĀM. (2026). Mūzikas akadēmijas Raksti, 23, 79-97. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/292