NEIRODIVERĢENTAS SKAŅAINAVAS: MUZIKĀLĀ PROFILA ĪPATNĪBAS PERSONĀM AR UDHS, UDS UN DISLEKSIJU

Autori

  • Kristīne Grosa SRH Heidelbergas Universitāte, Vācija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija
  • Betīna L. Seralaha Diagnostiskās un intervencionālās neiroradioloģijas institūts, Bernes Universitātes slimnīca „Inselspital”, Bernes Universitāte, Šveice
  • Valdis Bernhofs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija
  • Markus Kristiners Grācas Universitāte, Austrija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

Atslēgvārdi:

dzirdes neirālais profils, muzikālās dotības, neiroatšķirība, UDHS, UDS, disleksija, mūzikas radošums, improvizācija, MRT, MEG, iekļaujoša mūzikas izglītība

Anotācija

Rakstā dzirdes neirālais profils tiek aplūkots kā integrēta, daudzdimensionāla sistēma, kas raksturo dzirdes un mūzikas apstrādes īpatnības personām ar neiroatšķirīgu attīstību. Īpaša uzmanība pievērsta cilvēkiem ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu (UDHS), uzmanības deficīta sindromu (UDS) un attīstības disleksiju. Atšķirībā no atsevišķu empīrisku rezultātu analīzes, raksts apkopo un integrē recenzētos pētījumus, kas veikti laika posmā no 2014. līdz 2023. gadam, izsekojot dzirdes neirālā profila attīstībai dažādos vecumposmos un secīgos pētījumos.

Rakstā integrētie pētījuma rezultāti rosina pārskatīt muzikālo dotību izpratni neiroatšķirīgās populācijās. Muzikālās spējas nav iespējams adekvāti novērtēt, balstoties tikai uz precizitātes rādītājiem, jo tās veidojas no uztveres precizitātes, temporālās apstrādes, muzikālās izteiksmības un metakognitīvās apziņas savstarpējās mijiedarbības. Dzirdes neirālais profils piedāvā uz stiprajām pusēm vērstu, indivīda attīstībai adaptētu pieeju, kas pārsniedz normnovirzēs balstītas klasifikācijas un ļauj diferencētāk izprast individuālo muzikālo potenciālu.

Downloads

Download data is not yet available.

Author Biographies

  • Kristīne Grosa, SRH Heidelbergas Universitāte, Vācija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

    Kristīne Grosa ir Heidelberga SRH Universitātes profesore mūzikas terapijā un mākslu terapijās un pētniece JVLMA. Viņas pētījumi saistīti ar mūzikas terapiju, psiholoģiju un neirozinātni, īpaši pievēršoties auditīvai apstrādei, neiroatšķirībām, mūzikā balstītām intervencēm un starpdisciplinārai metodoloģijai.

  • Betīna L. Seralaha, Diagnostiskās un intervencionālās neiroradioloģijas institūts, Bernes Universitātes slimnīca „Inselspital”, Bernes Universitāte, Šveice

    Betīna L. Serrallaha ir Bernes Universitātes slimnīcas Diagnostikas un intervencionālās neiroradioloģijas institūta Inselspital Šveicē sertificēta radioloģe. Viņas darbs aptver neiroradioloģiju, neirozinātni un klīnisko pētniecību, īpaši neiroattīstības traucējumus un diagnostikas inovācijas.

  • Valdis Bernhofs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

    Valdis Bernhofs ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un vadošais pētnieks muzikoloģijā. Viņš absolvējis kordiriģēšanu (1992), ieguvis maģistra grādu mūzikas terapijā Heidelbergā (2006) un doktora grādu muzikoloģijā (2014). Pētnieciskās intereses aptver sistemātisko muzikoloģiju, īpaši kognitīvā dzirdes treniņa pieejas, muzikālās apdāvinātības neiropsiholoģiju un akustiskās informācijas apstrādi.

  • Markus Kristiners, Grācas Universitāte, Austrija; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvija

    Markus Kristiners ir pēcdoktorantūras pētnieks Grācas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieks. Viņa darbs ir starpdisciplinārs, apvienojot lingvistiku, muzikoloģiju, neirozinātni un kultūras studijas, kā arī pētot valodas, mūzikas un kognitīvo procesu mijiedarbību.

References

Christiner, Markus, Valdis Bernhofs, and Christine Groß. 2022. “Individual Differences in Singing Behavior during Childhood Predict Language Performance during Adulthood.” Languages 7, no. 2: 72. https://doi.org/10.3390/languages7020072.

Christiner, Markus, Christine Groß, Annemarie Seither-Preisler, and Peter Schneider. 2022. “The Melody of Speech: What the Melodic Perception of Speech Reveals about Language Performance and Musical Abilities.” Brain Sciences 12, no. 6: 743. https://doi.org/10.3390/brainsci12060743.

Gingras, Bruno, Henkjan Honing, and Isabelle Peretz. 2015. “Individual Differences in Music Cognition: Advances, Challenges, and Future Directions.” Psychomusicology: Music, Mind, and Brain 25, no. 3: 129–132. https://doi.org/10.1037/pmu0000113.

Groß, Christine, Valdis Bernhofs, Eva Möhler, and Markus Christiner. 2023. “Misjudgement of One’s Own Performance? Exploring Attention Deficit (Hyperactivity) Disorder (ADHD) and Individual Differences in Complex Music and Foreign Language Perception.” International Journal of Environmental Research and Public Health 20, no. 19: 6841. https://doi.org/10.3390/ijerph20196841.

Groß, Christine, Bettina L. Serrallach, Eva Möhler, Jachin E. Pousson, Peter Schneider, Markus Christiner, and Valdis Bernhofs. 2022. “Musical Performance in Adolescents with ADHD, ADD, and Dyslexia: Behavioral and Neurophysiological Aspects.” Brain Sciences 12, no. 2: 127. https://doi.org/10.3390/brainsci12020127.

Hoza, Betsy, William E. Pelham Jr., Jennifer Dobbs, Jeffrey S. Owens, and David R. Pillow. 2002. “Do Boys with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder Have Positive Illusory Self-Concepts?” Journal of Abnormal Psychology 111, no. 2: 268–278. https://doi.org/10.1037/0021-843X.111.2.268.

Hyde, Katherine L., Jason Lerch, Andrea Norton, Marion Forgeard, Ellen Winner, Alan C. Evans, and Gottfried Schlaug. 2009. “Musical Training Shapes Structural Brain Development.” Journal of Neuroscience 29, no. 10: 3019–3025. https://doi.org/10.1523/JNEUROSCI.5118-08.2009.

Mosing, Miriam A., Guy Madison, Nancy L. Pedersen, Ralf Kuja-Halkola, and Fredrik Ullén. 2014. “Practice Does Not Make Perfect: No Causal Effect of Music Practice on Music Ability.” Psychological Science 25, no. 9: 1795–1803. https://doi.org/10.1177/0956797614541990.

Müllensiefen, Daniel, Bruno Gingras, Jason Musil, and Lauren Stewart. 2014. “The Musicality of Non-Musicians: An Index for Assessing Musical Sophistication in the General Population.” PLoS ONE 9, no. 2: e89642. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0089642.

Putkinen, Vesa, Mari Tervaniemi, and Minna Huotilainen. 2013. “Informal Musical Activities Are Linked to Auditory Discrimination and Attention in 2–3-Year-Old Children: An Event-Related Potential Study.” European Journal of Neuroscience 37, no. 4: 654–661. https://doi.org/10.1111/ejn.12049.

Schmidt, Claudia, Anne Hesse, Stephen K. Loo, and Johannes Thome. 2020. “Misjudgement of One’s Own Performance? Adults with ADHD Are Overconfident in Their Performance Predictions.” Psychiatry Research 293: 113393. https://doi.org/10.1016/j.psychres.2020.113393.

Schneider, Peter, Vanessa Sluming, Neil Roberts, Michael Scherg, Rainer Goebel, Hans J. Specht, et al. 2005. “Structural and Functional Asymmetry of Lateral Heschl’s Gyrus Reflects Pitch Perception Preference.” Nature Neuroscience 8: 1241–1247. https://doi.org/10.1038/nn1530.

Schnupp, Jan, Israel Nelken, and Andrew King. 2011. Auditory Neuroscience: Making Sense of Sound. Cambridge, MA: MIT Press.

Seither-Preisler, Annemarie, Richard Parncutt, and Peter Schneider. 2014. “Size and Synchronization of Auditory Cortex Promotes Musical, Literacy, and Attentional Skills in Children.” Journal of Neuroscience 34, no. 33: 10937–10949. https://doi.org/10.1523/JNEUROSCI.5315-13.2014.

Serrallach, Bettina L., Christine Groß, Markus Christiner, Sebastian Wildermuth, and Peter Schneider. 2022. “Neuromorphological and Neurofunctional Correlates of ADHD and ADD in the Auditory Cortex of Adults.” Frontiers in Neuroscience 16: 850529. https://doi.org/10.3389/fnins.2022.850529.

Serrallach, Bettina, Christine Groß, Valdis Bernhofs, Dominik Engelmann, Jan Benner, Nina Gündert, Matthias Blatow, Martin Wengenroth, Alexander Seitz, Matthias Brunner, Susanne Seither, Richard Parncutt, Peter Schneider, and Annemarie Seither-Preisler. 2016. “Neural Biomarkers for Dyslexia, ADHD, and ADD in the Auditory Cortex of Children.” Frontiers in Neuroscience 10: 324. https://doi.org/10.3389/fnins.2016.00324.

Trainor, Laurel J., Ala J. Shahin, and Lauren E. Roberts. 2009. “Understanding the Benefits of Musical Training: Effects on Oscillatory Brain Activity.” Annals of the New York Academy of Sciences 1169 (1): 133–142. https://doi.org/10.1111/j.1749-6632.2011.06406.x.

Zatorre, Robert J. 2013. “Predispositions and Plasticity in Music and Speech Learning: Neural Correlates and Implications.” Science 342, no. 6158: 585–589. https://doi.org/10.1126/science.1238414.

Publicēts

17.06.2026

How to Cite

NEIRODIVERĢENTAS SKAŅAINAVAS: MUZIKĀLĀ PROFILA ĪPATNĪBAS PERSONĀM AR UDHS, UDS UN DISLEKSIJU. (2026). Mūzikas akadēmijas Raksti, 23, 99-114. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/285