MĀJMUZICĒŠANA VIDZEMES LAUKU MUIŽĀS 18. GADSIMTA OTRAJĀ PUSĒ
Atslēgvārdi:
mūzikas izglītība, personības, repertuārs, mūzikas instrumentiAnotācija
18. gadsimta otrajā pusē Vidzemes lauku teritorijā, pieaugot muižnieku labklājības līmenim, strauji attīstījās un pilnveidojās muižu saimniecība. Lauku muiža jebkuram aristokrātam bija būtiska identitātes sastāvdaļa, un tā sniedza iespēju apliecināt sevi, savu statusu noteiktā laikā un telpā. Vidzemes muižu īpašnieki bija lielākoties labi izglītoti un daudz ceļoja. Viņi bieži uzturējās savos lauku īpašumos, ienesot šeit arī Eiropas kultūras aktuālākās tendences. Tādējādi muiža kļuva par savdabīgu lauku kultūras dzīves centru.
Līdzās vizuālās mākslas darbiem, arhitektūras šedevriem, grāmatu krātuvēm un citām kultūras modernākajām izpausmēm pilsētās un lauku muižās attīstījās arī mājmuzicēšanas tradīcijas. Šī apgaismības laikmeta aristokrātiskajai un arī pilsoniskajai sabiedrībai raksturīgā kultūras parādība guva aizvien lielāku popularitāti arī Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās – gan pilsētās, gan arī dažviet lauku teritorijā.
Downloads
References
LNA/LVVA (Latvijas Nacionālais arhīvs / Latvijas Valsts vēstures arhīvs)
fonds – Vidzemes revīziju saraksti:
-1-10: Gaujienas draudzes Jaunmuižas dvēseļu revīzija, 1795–1858
-1-22: Nītaures draudzes Annas muižas dvēseļu revīzija, 1795–1858
-1-105: Kalsnavas draudzes Vietalvas muižas dvēseļu revīzija, 1795–1850
-1-207: Mazsalacas draudzes Skulberģu privātmuižas dvēseļu revīzijas saraksti, 1782–1857
-1-399: Vecsalacas muižas dvēseļu revīzija, 1811–1858
-1-480: Trikātas mācītājmuižas dvēseļu revīzija, 1795–1850
fonds – Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas:
-3-33: Cēsu Sv. Jāņa draudzes metriku grāmata, 1792–1820
-3-73b: Drustu draudzes metriku grāmata, 1752–1795
-3-123: Krimuldas draudzes metriku grāmata, 1729–1833
-3-222: Valkas draudzes metriku grāmata, 1739–1762
-5-11: Apukalna draudzes metriku grāmata, 1732–1832; Trikātas draudzes metriku grāmata, 1722–1833
-5-16: Rūjienas draudzes metriku grāmata, 1688–1833
LUAB RRGN (Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa)
Ms 930, Nr. 1. Karla Grasa vēstule Garlībam Merķelim, 1794. gada 11. janvāris
Rk 5405. Cantate zur Krönungsfeier Seiner Kayserlichen Majestät Paul des 1sten, componirt von Fr. Latrobe angeführt Riga d. 12te April 1799
TÜR (Tartu Ülikooli Raamatukogu): Tartu Universitātes bibliotēka
ÜR 4010 = In Doris muische [Johann Wilhelm Krause. Musitseeriv seltskond Dore mõisa salongis], 1789, joonistus, tušš [Muzicējošu cilvēku grupa Dores muižā, 1789, tušas zīmējums]
TÜR KHO (Tartu Ülikooli Raamatukogu Käsikirjade ja haruldaste raamatute osakond): Tartu Universitātes bibliotēka, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa
: 6–15 = Sign. 9, Nr. 6–15. Johann Wilhelm Krause. Wilhelms Erinnerungen. 10 Hefte [Manuskript] (1815–1821):
-12-7 = Nr. 12. Band 7 (1817)
-13-8 = Nr. 13. Band 8 (1818)
-14-9 = Nr. 14. Band 9 (1818–1821)
Amburger, Erik (1998). Die Pastoren der evangelischen Kirchen Rußlands, vom Ende des 16. Jahrhunderts bis 1937: ein biographisches Lexikon. Lüneburg: Martin Luther Verlag
[Anonym] (1761). Verlaufene Leute. Rigische Anzeigen, 23. Juli, Nr. 3: 11
[Anonym] (1763). Personen, die in Dienst verlangt werden. Rigische Anzeigen, 17. November, Nr. 46: 350
[Anonym] (1768). Bekanntmachung. Rigische Anzeigen, 27. Oktober, Nr. 44: 342
[Anonym] (1769). Entlaufene Leute. Rigische Anzeigen, 18. Mai, Nr. 20: 156
[Anonym] (1773). Bekanntmachungen. Rigische Anzeigen, 2. Dezember, Nr. 48: 377
[Anonym] (1785). Personen, die in Diensten verlangt werden. Rigische Anzeigen, 8. September, Nr. 36: 328
[Anonym] (1788). Personen, die ihre Dienste anbiethen. Rigische Anzeigen, 28. Februar, Nr. 9: 95
[Anonym] (1792). Personen, die in Diensten verlangt werden. Rigische Anzeigen, 19. April, Nr. 16 (Beylage): 160
[Anonym] (1793a). Bekanntmachungen. Rigische Anzeigen, 18. Juli, Nr. 29: 261–264
[Anonym] (1793b). Personen, die ihre Dienste anbiethen. Rigische Anzeigen, 10. Oktober, Nr. 41 (Beylage): 387
[Anonym] (1795). Personen, die ihre Dienste anbiethen. Rigische Anzeigen, 10. Dezember, Nr. 50 (Beylage): 585
[Anonym] (1797). Personen, die in Diensten verlangt werden. Rigische Anzeigen, 9. März, Nr. 10 (Beylage): 108
[Anonym] (1798). Angekommene Fremde. Dörptsche Zeitung, 26. September, Nr. 77: 3 [Anonym] (1802). Angekommene Fremde. Rigasche Zeitung, 25. Januar, Nr. 8: 4
[Anonym] (1803). Personen, die ihre Dienste anbiethen. Rigasche Anzeigen, 30. März, Nr. 13 (Beylage): 157–158
[Anonym] (1804). Angekommene Fremde. Rigasche Zeitung, 17. Februar, Nr. 14: 4 [Anonym] (1813). Bekanntmachung. Rigasche Zeitung, 29. November, Nr. 96: 4
Aschenbrenner, Cord (2015). Das evangelische Pfarrhaus. 300 Jahre Glaube, Geist und Macht: eine Familiengeschichte. München: Siedler Verlag
Bēms, Romis (1984). Apceres par Latvijas mākslu simt gados. 18. gs. beigas – 19. gs. beigas. Rīga: Zinātne
Brauns, Joahims (1958). Latviešu un čehu mūziķu sakari. In: Joahims Brauns. Raksti: Mūzika Latvijā = Studies: Music in Latvia = Schriften: Musik in Lettland. Sast. Mārtiņš Boiko. Rīga: Musica Baltica, 2002, 104–114
Dr. A. A. (1832). Biographische Notizen über das Daennemark-Dresslersche Jubel- Paar. Rigaische Stadtblätter, 10. August, Nr. 32: 257–262
Drews, Jörg, und Dirk Sangmeister (Hrsg.) (2002). Johann Gottfried Seume: Briefe. Frankfurt am Main: Deutscher Klassiker Verlag
Gailīte, Zane (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis
Gavriļins, Aleksandrs (2017). Vēstures avotu pētniecība. Lekciju kurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds
Hagemeister, Heinrich von (1836). Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Th. 1. Riga: Eduard Frantzen’s Buchhandlung
Hanovs, Deniss (2013). Eiropas aristokrātijas kultūra 17.–19. gadsimtā. Rīga: Zinātne
Hirvesoo, Avo (1995). Johann Friedrich Bonneval de La Trobe. Põlvnemisi. Daatumeid. Fakte. Teater. Muusika. Kino, Nr. 12: 59–62
Hupel, August Wilhelm (1777). Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Bd. 2. Riga: Johann Friedrich Hartknoch
Jakovļeva, Mārīte, un Austra Mieriņa (1999). Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 18. gs. In: Latvijas zemju robežas 1000 gados. Sast. Andris Caune. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 131–146
Johansons, Andrejs (2011). Latvijas kultūras vēsture, 1710–1800. Rīga: Jumava
Jürjo, Indrek (2006). Aufklärung im Baltikum: Leben und Werk des livländischen Gelehrten August Wilhelm Hupel (1737–1819) (Serie: Quellen und Studien zur baltischen Geschichte, 19). Köln, Weimar, Wien: Böhlau
Lippus, Urve (2012). Klaver Eesti kodus. Res Musica, Nr. 4: 7–21
Merkel, Garlieb (1797). Die Letten, vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: ein Beitrag zur Völker- und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff
North, Michael (2008). Material Delight and the Joy of Living. Cultural Consumption in the Age of Enlightenment in Germany. Aldershot: Taylor & Francis
Recke, Elisa von der (1921). Herzens-Geschichten einer baltischen Edelfrau: Erinnerungen und Briefe. Hamburg: tredition GmbH, 2011
Rudolph, Moritz (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon: nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Commissions-Verlag von N. Kymmel
Salmen, Walter (1982). Haus- und Kammermusik. Privates Musizieren im gesellschaftlichen Wandel zwischen 1600 und 1900 (Serie: Musikgeschichte in Bildern, Bd. 4: Musik der Neuzeit, Lieferung 3). Leipzig: Deutsches Verlag für Musik
Siitan, Toomas (2019). Musikleben in Dorpat und Verbreitung von Musikhand- schriften. Die Korrespondenz Johann Friedrich La Trobes mit Georg Poelchau (1834– 1836). In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Bd. II: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Hrsg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans, Anu Schaper, Björn Spiekermann und Inga Walter. Heidelberg: Winter, 415–435
Snell, Karl Phillip Michael (1794). Beschreibung der russischen Provinzen an der Ostsee. Oder: Zuverlässige Nachrichten, sowohl von Russland überhaupt, als auch in sonderheit von der natürlichen und politischen Verfassung, dem Handel, der Schiffahrt, der Lebensart, den Sitten und Gebräuchen, den Künsten, und der Litteratur, dem Civil- und Militairwesen, und andern Merkwürdigkeiten von Livland, Estland und Ingermannland. Jena: In der akademischen Buchhandlung
Štoll, Pavel (2013). Lotyšská kultura a Jednota bratrská. České kontexty lotyšských kulturních tradic v 17.–20. století. Praha: Karolinum
Švābe, Arveds (1991). Latvijas vēsture, 1800–1914. Rīga: Avots
Valentin, Erich (1959). Musica domestica: von Geschichte und Wesen der Hausmusik. Trossingen: Hohner Verlag
Vegesack, Siegfried von [1961]. Vorfahren und Nachkommen: Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade, 1689–1887. 2. Auflage. Heilbronn: Salzer-Verlag
Zaļuma, Kristīne (2019a). Neredzamā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Zaļuma, Kristīne (2019b). Vidzemes muižu bibliotēku vēsturiskie portreti (18. gs.– 20. gs. pirmā puse). In: Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti, 4 (XXIV)). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 286–304
