MŪZIKA MAZPILSĒTU LUTERISKAJĀS BAZNĪCĀS VIDZEMĒ 17. GADSIMTA OTRAJĀ PUSĒ

Autori

  • Ieva Pauloviča

Atslēgvārdi:

skola, dziedāšana, ērģeļspēle, Cēsis, Limbaži, Valmiera

Anotācija

Mūzikas dzīve lielpilsētās visai bieži kļūst par pētnieku uzmanības objektu. 17. un 18. gadsimta vācu kultūrtelpas kontekstā tai padziļinātu uzmanību pievērsušas, piemēram, Līzelote Krīgere rakstā Die Hamburgische Musikorganisation im 17. Jahrhundert, Zane Gailīte grāmatā Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli un daudzi citi autori. Bet vai mazpilsētās uzkrātās tradīcijas šai ziņā ir maznozīmīgākas un vai tās vispār atspoguļojas vēsturiskajos pirmavotos? Šis raksts sniedz starpdisciplināru ieskatu mūzikas kultūras attīstībā baznīcās 17. gadsimta otrajā pusē (60.–90. gados), veltot lielāku uzmanību trim Vidzemes mazpilsētām – Cēsīm (vēsturiskais nosaukums Wenden), Valmierai (Wolmar) un Limbažiem (Lemsal). Izvēli pievērsties tieši šīm pilsētām noteica pētniecībai pieejamie nepublicēto pirmavotu krājumi.

Downloads

Download data is not yet available.

References

LNA/LVVA (Latvijas Nacionālais arhīvs / Latvijas Valsts vēstures arhīvs)

fonds – Vidzemes konsistorija:

-1-482: Acta des Consistorii Wenden, 1702–1821

-4-29: Auszüge aus Livländischen Kirchen Commisions-Protokollen von J. G. D. Schweder, II: M–Z (1685–1692)

-4-1106: Vidzemes baznīcu vizitāciju protokoli

-4-1107: Vidzemes baznīcu vizitāciju protokoli

fonds – Vidzemes baznīcu vizitāciju protokoli:

-1-7: Vizitāciju protokoli, 1669–1675 (izraksti):

-1-9: Pērnavas apriņķa draudžu 1674. gada vizitāciju protokoli

-1-10: Cēsu apriņķa draudžu 1679.–1680. gada vizitāciju protokoli

-1-35: Vidzemes draudžu vizitācijas protokoli, 1725

fonds – Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas:

-3-121: Krimuldas draudzes metriku grāmata, 1668–1725

-3-122: Krimuldas draudzes metriku grāmata, 1668–1725

-3-148: Limbažu pilsētas draudzes metriku grāmata, 1690–1701

fonds – Rīgas-Valmieras baznīcu virspriekšnieks:

-1-16: Kirchenrechnungen und Schulsachen des Lemburgschen Kirchspiels, 1729–1786

-1-2592: Wolmar: Varia, 1679–1904

-1-2597: Akta des Riga–Wolmarschen Oberkirchenvorsteher-Amts, 1667–1918

fonds – Rīgas Pilsētas kases kolēģijas Ekonomiskā ekspedīcija:

-1-653: Lemsal: Kirchen und Consistorial Sachen

fonds – Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība:

-2-70: Wenden

-2-115: Process zwischen d. Stadt Wenden u. Pastor David Lotichius. 1663– 1688. Konvolut

-2-732: Abrechnungen des Sekretärs E. Reger betr. den Druck der lettischen und estnischen Bibel. 17. Jh.

fonds – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti:

-12-18: Cēsu mācītājmuiža: sarakste par baznīcas remontu, mūrnieku darbiem u. c. (1685–1763)

RA (Riksarkivet; Zviedrijas Nacionālais arhīvs)

Livonica II: 432 – Rättegångsmål, 1670–1671 [bez numerācijas un lappušu norādēm]:

vol. 9. Capitein Otto von Mengden contra H. Assessorem Paul von Helmersen. A[nn]o 1671–1675

Livonica II: 433 – Rättegångsmål, 1672–1673 [bez numerācijas un lappušu norādēm]:

vol. 1. Tobias Karstens Pastor Wendensis ctra H. Landrichter un Directorem Jacobum Reutz. A[nn]o 1673–1675

vol. 3. Pastor Tobias Karstens ctra Georg Plocium. Anno 1672–1675

vol. 4. Georg Plocius ctra Pastorem Tobias Karstens. A[nn]o 1672–1675

vol. 49. Disceptatio inter Senatum Wendensem et Dn. Jacobum Reutzium Judicem Provincialem et Judicy Civitatis Wndensis Directorem; De jure vocandi Ministros Eccles: et Schol

Livonica II: 442 – Visitationsprotokoll och andra handlingar rörande underlydande församlingar [bez numerācijas un lappušu norādēm]:

vol. 6. Deß Gräffl. Wendenschen Creises, Kirchen Visitationis Protokoll d. Anno 1680

vol. Wolmar 1689

Livonica II: 643 – Strödda handlingar rörande kyrkan i Livland [bez numerācijas un lappušu norādēm]:

vol. 2. Die gründerte Consistorial Ordnung, 1636

Livonica II: 713 – Handlingar rör. gods, byar, landsorter m.m. i Livland. D:o Wa-We [bez numerācijas un lappušu norādēm]:

vol. Wenden. Godsräkenskapen för 1670–1672

LUAB RRGN (Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa):

Ms. 1140, 2b: 19. sēj., Nr. 1. Bürger und Einwohner der Stadt Wenden aus alten Documenten und Urkunden. [Bez vietas, bez gada. Izraksts]

Ms. 1140, 3: 29. sēj., Nr. 29. [Pētera Karla juniora vēstule ģenerālgubernatoram, 16.07.1688., Valmiera]

Ms. 1140, 8: 135. sēj., Nr. 10b. [Liecinieku nopratināšanas jautājumi sakarā ar mācītāja Andreasa Rīznera sūdzību]. 10.09.1684. Wolmar

Ms. 1140, 8: 140. sēj., Nr. 26. [Mācītāja Johana de la Mīles iesniegums valsts pārvaldniekam Vidzemes ekonomikas jomā]. 18.05.1705. Wenden

Ms. 1140, 8: 140. sēj., Nr. 34. [Karla Gustava Uksenšernas raksts sakarā ar Johana Neihauzena iecelšanu par mācītāju Valmieras baznīcā; bez adresāta]. 01.01.1674. [Noraksts]

NKMP PDC (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Pieminekļu dokumentā- cijas centrs)

Lieta Cēsu Sv. Jāņa baznīca: Cēsu pils revīzija 1582. gadā [mašīnraksts]. Rīga, 1961

Adamovičs, Ludvigs (1963). Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks, 1710–1740. [Mineapolisa:] Sējējs

Andersson, Greger = Grēgers Andersons [2002]. Pilsētas dienestā: mūzikas kustība Baltijā. In: Baltija – jauns skatījums. Red. Tomass DaKosta Kaufmans [u. c.], tulk. Silvija Brice. Rīga: Atēna, 227–239

Dunsdorfs, Edgars (1935). Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas, 1624– 1654. Rīga: LU Studentu padomes grāmatnīca

Gailīte, Zane (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli. Rīga: Pētergailis

Gailīte, Zane (2012). Laika sijātas skaņas. Liepāja. Rīga: Pils

Herl, Joseph (2008). Worship Wars in Early Lutheranism: Choir, Congregation, and Three Centuries of Conflict. Oxford: Oxford University Press

Hupel, August Wilhelm (1782). Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Bd. 3. Riga: Johann Friedrich Hartknoch

Isberg, Alvin (1968). Livlands kyrkostyrelse, 1622–1695. Reformsträvanden, åsiktsbrytningar och kompetenstvister i teori och praxis (Seria: Studia historico-ecclesiastica Upsaliensia, 12). Stockholm: Almqvist & Wiksell

KO (1686) = Kyrkio-lag och ordning, som then Stormächtigste Konung och Herre, Herr Carl then Elofte, Sweriges, Göthes och Wändes konung & c. åhr 1686 hafwer låtit författa, och åhr 1687 af trycket utgå och publicera Jemte ther til hörige stadgar. Stockholm: Tryckt af Johan Georg Eberdt, 1687

Koch, Klaus-Peter (2005). Bemerkungen zum Ostseeraum als musikalische Euroregion. In: Musik und Migration in Ostmitteleuropa. Hrsg. von Heike Müns (Serie: Schriften des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, 23). München: Oldenbourg Wissenschaftsverlag, 21–31

Koch, Klaus-Peter (2009). Studentische Lauten- und Claviertabulaturen im Ostseeraum. In: Universität und Musik im Ostseeraum. Hrsg. von Ekkehard Ochs, Peter Tenhaef, Walter Werbeck und Lutz Winkler (Serie: Greifswalder Beiträge zur Musikwissenschaft, 17). Berlin: Frank & Timme, 117–131

Krüger, Liselotte (1981). Die Hamburgische Musikorganisation im 17. Jahrhundert. 2. Auflage (Serie: Collection d`etudes musicologiques = Sammlung musikwissenschaftlicher Abhandlungen, 12). Baden-Baden: Verlag Valentin Koerner

Leaver, Robin A. (2007). Luther's Liturgical Music: Principles and Implications. [Grand Rapids. Michigan:] William B. Eerdmans Publishing Company

Luther, Martin [1524] (1965). Preface to the Wittenberg Hymnal. In: Luther's Works. Vol. 53: Liturgy and Hymns. Edited by Ulrich S. Leupold. Philadelphia: Fortress Press, 315–316

Moberg, Carl-Alan (1932). Kyrkomusikens historia. Stockholm: Diakonistyr

Moberg, Carl-Alan (1958). Drag i Östersjöområdets musikliv på Buxtehudestid. Stockholm: Marcus

Montgomery, Ingun (2002). Sveriges kyrkohistoria, 4: Enhetskyrkans tid. Stockholm: Verbum

Pauloviča, Ieva (2007). Dziedātāji, priekšdziedātāji un ķesteri Vidzemes draudzēs. In: Meklējumi un atradumi. Sast. Baiba Krogzeme-Mosgorda. Rīga: Zinātne, 9–23

Pauloviča, Ieva (2016). Zviedrijas baznīcas likums un mūzika Vidzemē 17.– 18. gadsimta mijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 1: 51–64

Pauloviča, Ieva (2017). Musikausübung in Kirchen der livländschen Kleinstädte in der zweiten Hälfte des 17. Jahrhunderts. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Hrsg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans, Anu Schaper, Björn Spiekermann und Inga Walter. Bd. 1: Zwischen Reformation und Aufklärung. Heidelberg: Winter Universitätsverlag, 315–344

Plētiens, Edgars (2014). Raunas apdzīvotā vieta Livonijā 13.–16. gs.: vai Rauna bija pilsēta? In: Sabiedrība un kultūra, XVI. Sast. Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 42–51

Plētiens, Edgars (2015). Livonijas mazpilsētas: kas tās bija un kāda bija to ietekme? Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3: 5–44

Recke, Johann Friedrich von, und Karl Eduard Napiersky (Hrsg.) (1832). Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Bd. 4. Mitau: Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn

Snyder, Kerala J. (1987). Dieterich Buxtehude: Organist in Lübeck. [Rochester:] University of Rochester Press

Włodarczyk, Edward (2000). Schulleben und Unterricht in Pommern im 17. Jahrhundert am Beispiel der Stadt Gollnow. In: Kindheit und Jugend in der Neuzeit, 1500–1900. Hrsg. von Werner Buchholtz. Stuttgart: Franz Steiner Verlag, 147–158

Publicēts

20.06.2024

How to Cite

MŪZIKA MAZPILSĒTU LUTERISKAJĀS BAZNĪCĀS VIDZEMĒ 17. GADSIMTA OTRAJĀ PUSĒ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 16, 92-112. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/266