NACIONĀLĀ STILA JĒDZIENS UN TĀ VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA EIROPAS KULTŪRĀ

Autori

  • Gunta Makane

Atslēgvārdi:

Eiropa, nacionālisms, skaņdarbi, vēsture, jaunlatvieši

Anotācija

Jēdzienam nācija ir jau vairāk nekā pieci simti gadu, tomēr kļūdains būtu apgalvojums, ka vārda nacionāls nozīme laika gaitā nav mainījusies. Pirmoreiz šis vārds parādījās viduslaikos. Toreiz par nāciju sauca no viena novada nākušu studentu grupas universitātēs. Arī 1414.–1418. gadā noritējušā Konstancas koncila dalībniekus iedalīja nācijās pēc viņu izcelsmes. 

Downloads

Download data is not yet available.

References

[Alunāns J.] Par latviešu valodu // Pēterburgas Avīzes. – 1862 / 21. nr.

Bērzkalns V. Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864–1940. – Ņujorka: Grāmatu Draugs, 1965.

Biezbārdis K. Mūsu tautas dziesmas // Mājas Viesis. – 1873 / 27. nr.

Colloquium Leos Janáček et musica Europaea. – Brno, 1968.

Dahlhaus C. Nationale und űbernationale

Musikgeschichtsschreibung // Europäische Musik zwischen Nationalismus und Exotik. – Winterthur, 1984.

Dārziņš E. Par mūziku. Rakstu krājums. – Rīga: LVI, 1951.

E. R. Jurjānu Andreja darbiem... // Taurētājs. – 1918 / 7/8. nr., 402. lpp.

Finscher L. Die Entstehung nationaler Stile in der europäischen Musikgeschichte // Eiropäische Musik zwischen Nationalismus und Exotik. – Winterthur, 1984, S. 35–56.

Fischer von K. Zum Begriff „national“ in Musikgeschichte und deutscher Musikhistoriographie // Frankfurter Studien: Band 3 (Zwischen den Grenzen. Zum Aspekt des Nationalen in der neuen Musik). – Mainz, 1979, S. 11–17.

Gojowy D. Nationalismus und Kosmopolitismus // Nationaler Stil und eiropäische Dimension in der Musik der Jahrhundertwende. – Darmstadt, 1991, S. 20–36.

Handschin J. Musikgeschichte im Űberblick. – Lucern, 1948.

Herders J. G. Darbu izlase. – Rīga: Zvaigzne, 1995.

Jurjāns A. Latvju tautas mūzikas lietā // Baltijas Vēstnesis. – 1888 / 239. nr.

Krasinska L., Vītoliņš J. Latviešu mūzikas vēsture, I. – Rīga: Liesma, 1972.

Kretzschmar H. Fűhrer durch den Konzertsaal. – Berlin, 1887.

Nef W. Einfűhrung in die Musikgeschichte. – Zűrich, 1920.

Niemann W. Die Musik seit Richard Wagner. – Berlin, 1913.

Seidel W. Nation und Musik // Nationaler Stil und eiropäische Dimension in der Musik der Jahrhundertwende. – Darmstadt, 1991, S. 5–19.

Sulzer J. G. Allgemeine Theorie der schőnen Kűnste. – Leipzig, 1774.

Ūders T. Atdot spēkus nākotnei / vēstuļu fragmentu publicējums J. Pujata atlasē // Literatūra un Māksla. – 1968 / 20. nr.

Vītols J. Manas dzīves atmiņas. – Rīga: Liesma, 1988.

Zobugals [Valdemārs K.]. Kaunīgi latvieši // Pēterburgas Avīzes. – 1863 / 8. nr.

Витол Я. Народная песня // Сегодня. – 1929 / 270. nr.

История русской музыки: тoм 6 / редкол.: Ю. Келдыш и др. – Москва: Музыка, 1989.

Музыкальная эстетика России XI–XVIII веков / сост. А. Рогова. – Москва: Музыка, 1973.

Одоевский В. Письма к любителю музыки об опере г. Глинки “Иван Сусанин” // Материалы и документы по истории русской реалистической музыкальной эстетики: тoм 1 / сост. А. Оголевец. – Москва: ГМИ, 1954, c. 159–166.

Publicēts

19.06.2024

How to Cite

NACIONĀLĀ STILA JĒDZIENS UN TĀ VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA EIROPAS KULTŪRĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 2, 91-104. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/264