BALTIJAS VĀCU SOLODZIESMA UN GUSTAVS FON MENGDENS
Atslēgvārdi:
korāļārija, piētisms, baroks, humānisms Rīgā, ģenerālbassAnotācija
Gustavs fon Mengdens (1625/1627–1688) bija slavenas baltvācu muižnieku dzimtas pārstāvis, tāpēc šī valstsvīra un komponista dzīvesgājums aprakstīts daudzos avotos. Viņa biogrāfija un literārais mantojums tiek koncentrēti ieskicēts Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas rakstnieku un zinātnieku leksikonā, tāpat arī Morica Rūdolfa sastādītajā Rīgas un Jelgavas teātra mākslinieku un mūziķu leksikonā – šajā izdevumā aprakstīti tikai nedaudzi baroka laikmeta komponisti.
Ieskatu komponista muzikālajā mantojumā paver Voldemāra fon Boka Tērbatā izdotā 36 korāļu izlase (1864) ar plašu sastādītāja ievadu – pētījumu par komponista dzīvesgaitām. 20. gadsimta publikāciju vidū īpaši izceļams Elmāra Arro pētījums Die deutschbaltische Liedschule. Versuch einer nachträglichen musikhistorischen Rekonstruktion, kas raksturo vācbaltiešu muzikālo identitāti ar dziesmu kā centrālo žanru. Tikmēr latviešu mūzikas historiogrāfiskajā literatūrā Mengdena vārds vispār nav atrodams. Komponista skaniskais mantojums joprojām nav izvērtēts, un viņa vieta Latvijas mūzikas vēsturē nav konceptualizēta.
Downloads
References
LNA/LVVA (Latvijas Nacionālais arhīvs / Latvijas Valsts vēstures arhīvs) 4060. fonds – Latvijas Vēstures institūta dokumentu kolekcija 1501–1947:
-2-286: Memoriāls landrāta G. Mengdena lietā. Oriģināls
LNB (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Reto grāmatu un rokrakstu krājums
LNB, R W2/2104, konvolūts:
[Mengden, Gustav von.] Sonntages | Gedancken | eines | Christen/ | So sich | An | Gott Ver⸗Miethet. RIGA/ | Gedruckt bey Georg Matthias Nöllern
[Mengden, Gustav von.] Der | Verfolgete/ Errettete | und Lobsingende | DAVID, | Das ist; | Alle Psalmen Davids in Reimen | gefasset/ und auff denen/ bey der | Evangelischen Kirchen gebräuchlichen | Melodeyen eingerichtet | Durch | Einen Christen/ der sich in seinem | PATHMO | An | Gott Ver⸗Miehtet. Riga/ Bey Georg Matthias Nöllern. 1686
Albrecht, Christoph (1995). Einführung in die Hymnologie. 4. Auflage. Göttingen: Vandenhoeck und Ruphert
Apīnis, Aleksejs (1991). Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma
Arro, Elmar (1927). Gustav Frhr. von Mengden. Rigasche Rundschau. 27. April, Nr. 92 (Beilage): 5; 28. April, Nr. 93 (Beilage): 6
Arro, Elmar (1965). Die deutschbaltische Liedschule. Versuch einer nachträglichen musikhistorischen Rekonstruktion. In: Musik des Ostens (Sammelbände der Johann- Gottfried-Herder Forschungsstelle für Musikgeschichte). Bd. 3. Hrsg. von Elmar Arro und Fritz Feldmann. Kassel [u. a.]: Bärenreiter, 175–239
Arro, Elmar (2013). Letten. In: Handbuch der Musikgeschichte. Hrsg. von Guido Adler. Teil 2. Hamburg: Severus Verlag, 1152–1154
Auns, Muntis (2018). Livonija un latvieši. In: Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti 2 sējumos. Sast. Jānis Stradiņš. 2. sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 214–246
Bērziņa, Gita, un Brigita Cīrule (2015). The Classical Basis of Education at Riga Dome School during the 16th and 17th Centuries. Letonica, Nr. 30: 21–34
Bock, Woldemar von (1864). Einleitung. In: 36 Chorale aus den Schriften des livländischen Landraths Gustav Freiherrn von Mengden. Hrsg. von Woldemar Bock. Dorpat: E. J. Karow, I–XV
Breģe, Ilona (2001). Cittautu mūziķi Latvijā 1401–1939. Leksikons. Rīga: Zinātne
Browning, Robert M. (1971). German Baroque Poetry. 1618–1723. Pennsylvania: Pennsylvania University Press
Fischer, Albert, und Wilhelm Tümpel (1964). Das deutsche evangelische Kirchenlied des 17. Jahrhunderts. Bd. IV. Hildesheim: G. Olms
Gottzmann, Carola L., und Petra Hörner (2007). Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St. Petersburgs. Vom Mittelalter bis zur Gegenwart. Berlin: De Gruyter
Grudule, Māra (2017). Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Grudule, Māra (2018). Vācbaltieši Latvijas un latviešu kultūras vēsturē. In: Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti 2 sējumos. Sast. Jānis Stradiņš. 1. sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 718–760
Hollander, Bernhard (1980). Geschichte der Domschule des späteren Stadtgymnasiums zu Riga (Serie: Beiträge zur baltischen Geschichte, 10). Hrsg. von Clara Redlich. Hannover: H. v. Hirschheydt
Koch, Klaus-Peter (2015). Deutsche Musiker in den baltischen Ländern [Einleitung zum Verzeichnis “Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland” als Pdf-Datei auf der Internetseite der Universität Leipzig]. In: Musik- geschichte in Mittel- und Osteuropa. Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 15. Hrsg. von Helmut Loos und Eberhard Möller. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 87–93. https://www.gko.uni-leipzig.de/fileadmin/user_upload/musikwissenschaft/pdf_allgemein/arbeitsgemeinschaft/Heft15/Heft_15_Koch2Lettland.pdf (skatīts 25.03.2019.)
Krēsliņš, Jānis (1994). The Dissemination of the Latin Book in the Baltic Sea Region During the Sixteenth and the Seventeenth Century. In: Mare Balticum – Mare Nostrum: Latin in the Countries of the Baltic Sea (1500–1800). Acts of the Helsinki Colloquiem 16–21 August, 1992. Edited by Outi Merisalo and Raija Sarast-Wilenius. Helsinki: Academiae Scientiarum Fennicae, 110–122
Pauloviča, Ieva (2009). Garīgā mūzika Vidzemē Zviedrijas lielvalsts vēlīnajā posmā (1660– 1710). Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija
Recke, Johann Friedrich von, und Carl Eduard Napiersky (1832). Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Bd. IV. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn
Rudolph, Moritz (Hrsg.) (1890). Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Commissions- Verlag von N. Kymmel
Scheunchen, Helmut (2002). Lexikon deutschbaltischer Musik. Wedemark-Elze: Verlag Harro v. Hirschheydt
Schweder, Gotthard (1910). Die alte Domschule und das daraus hervorgegangene Stadt- Gymnasium zu Riga. Riga: Deubner
Stradiņš, Jānis (2009). Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds
