ALEKSANDRS MARIJA ŠNĀBELS (1889-1969) UN VIŅA DRĀMA DEJĀ BRĀZMA
Atslēgvārdi:
Aleksandrs Marija Šnābels, Baltijas vācu mūzikas kultūra, Latvijas mūzikas vēsture, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Mūziķu biedrība, dejaAnotācija
Helmūts Šeinhens monogrāfijā par A. M. Šnābelu raksta, ka šis komponists iegājis Baltijas vācu mūzikas kultūrā kā panākumiem visbagātākais un darbīgākais pēdējās komponistu paaudzes pārstāvis [7, 1]. Šnābela talantam uzmanību pievērsa arī latviešu mūzikas dzīves reprezentanti. Viņš bija vienīgais vācbaltiešu skaņradis, kurš izpelnījās sava darba iestudējumu uz Latvijas Nacionālās operas skatuves [7, 11].1 Vai tiešām runa būtu par netaisni aizmirstu un laikabiedru nesaprastu dižgaru, kura mākslu 20. gadsimta otrajā pusē politisku iemeslu dēļ centušies noklusēt arī latviešu mūzikas vēsturnieki?
Downloads
References
Eckardt G. H. Die Musik Alexander Maria Schnabels [..] // Rigasche Rundschau. – 1929 / Nr. 12.
Ekšteins M. Karš un skaistums [intervē Ieva Lešinska] // Rīgas Laiks. – 2005 / 3. nr., 16.–21. lpp.
Graubiņš J. Jaukti koncerti // Mūzika. – 1925 / februāris, 68. lpp.
Graubiņš J. Mūzika // Ilustrēts Žurnāls. – 1929 / 2. nr., 62. lpp.
Grosberg O. Der moderne Tanz will [..] // Rigasche Rundschau. – 1929 / Nr. 12.
Latviešu konversācijas vārdnīca: 21. sējums. – Rīga: A. Gulbis, /1940/.
Asmuss N. A. Album von Riga. – Riga: W. F. Häcker, 1871.
Scheunchen H. Alexander Maria Schnabel: Leben und Werk. – Esslingen: S. n., 1989.
Schnabel A. M. Deutsches Musikleben in Lettland // Mūzika. – 1925 / oktobris, 4.–5. lpp.
Zur Aufführung des “Aufruhr” in der Nationaloper // Rigasche Rundschau. – 1929 / Nr. 9.
