MAIJA DIEVKALPOJUMU PIRMSĀKUMI LATGALĒ
Atslēgvārdi:
pārmaiņas latgaliešu kultūras un mūzikas ainavā 18. gadsimtā, jezuītu grāmatas: pārmaiņu medijs, maija dievkalpojumi Svētās Jaunavas Marijas godam un to aizsākums Latgalē 18. un 19. gadsimta mijā, Annibales Dionīzija SJ maija dievkalpojumu grāmata (1725), Pušas jezuītu un īpaši Tadeuša Kučiņska SJ nozīmeAnotācija
18. gadsimta gaitā nobrieda un jau lielā mērā īstenojās iespaidīgas pārmaiņas latgaliešu kultūras un līdz ar to tradicionālās mūzikas ainavā. Līdzās senajai vietējai tautas mūzikai it īpaši minētā gadsimta pēdējā trešdaļā strauji izvērtās jauns, spēcīgs katoliskās tradicionālās mūzikas slānis. Šo procesu dzenulis bija jezuītu misionāru nerimtīgais darbs, tautā iedzīvinot Tridentas, resp., reformēto katolicismu, bet medijs – viņu izdotās latgaliešu lūgšanu un dziesmu grāmatas, kas reizē bija minēto mūzikas procesu iedarbināšanas un uzturēšanas rīks. 18. gadsimta pašās beigās ar grāmatu Łyugszonas ap dzieywoszonu K. Jezu Chrysta un Kołposzonas par mieniesi mai da Jumpraway Maryay [..] (Lūgšanas par Kunga Jēzus Kristus dzīvi un Maija mēneša kalpošanas Jaunavai Marijai [..], 1799) Latgalē ienāca tautas dievbijības tradīcija, kuras vēsturiskais nosaukums lasāms nule minētās grāmatas virsraksta otrajā daļā (Kołposzona par mienesi mai utt.), bet kuras apzīmēšanai šajā studijā, balstoties uz 20. gadsimta literatūrā nostiprinājušos tradīciju, lietots termins “maija dievkalpojumi”. Mūsdienas maija dievkalpojumu tradīcija sasniegusi jau lielā mērā postfunkcionālā stāvoklī. Rakstā pētīta šīs muzikālās tradīcijas izcelsme un struktūra, aprakstīts tās avots – Annibales Dionīzija SJ (Annibale Dionisi) 1725. gada maija dievkalpojumu grāmata, aplūkots tradīcijas veidošanās sākumposms Latgalē, kā arī Pušas jezuītu, it īpaši Tadeuša Kučiņska SJ loma tajā.
Downloads
References
Brown, Józef (1862). Biblioteka pisarzów assystencyi polskiéj Towarzystwa Jezusowego: powiększona dwoma dodatkami, z których pierwszy zawiera polskie i rossyjskie tłomaczenia, drugi wydania pisarzy Towarzystwa Jezusowego do innych assystencyi należących w Polsce i Rossyi. Przekład z łacińskiego X. Władysława Kiejnowskiego. Poznań: W komisie i czciońkami Ludwika Merzbacha.
CPetOSJ (1799) = Catalogus Personarum et Officiorum Societatis Jesu in Alba Russia. Ex Anno 1798. in Annum 1799. Polociæ: In Privileg: à Sua Imperatoria Majestate, Typographia Colleg: Soc: Jesu.
CPetOSJ (1800) = Catalogus Personarum et Officiorum Societatis Jesu in Alba Russia. Ex Anno 1799. In Annum 1800. Polociæ: In Privileg: à Sua Imperatoria Majestate, Typographia Colleg: Soc: Jesu.
CPetOSJ (1801) = Catalogus Personarum et Officiorum Societatis Jesu in Alba Russia. Ex Anno 1800. In Annum 1801. Polociæ: In Privileg: à Sua Imperatoria Majestate, Typographia Colleg: Soc: Jesu.
Dionisi, Annibale, d. C. d. G. (1726). Il mese di Maria: o sia il mese di maggio consagrato a Maria coll’ esercizio de varj fiori di virtù proposte a’ veri divoti di lei dal P. Annibale Dionisi della Compagnia di Gesù, da praticarsi nelle case, da’ padri di famiglia, ne’ monasterj, nelle botteghe, etc. Parma: s. n.
DzSw (1801) = Dzismies Swatas uz Guda Diwa Kunga, Jumpr. Maryas un Diwa Swâtu, izdrukowotas Połockâ, pi Baznickungu Jezuitu 1801 godâ.
GKJM (1843) = Gromatynia kołposzonas Jumpraway Maryay por maja mienesi. Wilna, Izdrukawota uz Kołna Pestieytoja 1843 godâ.
GKJM (1849) = Gromatynia kołposzonas Jumpraway Maryay por maja mienesi. Wilna. Noma Taysieszonas Gromatu Ontona Marcinowska 1849 godâ.
[Havanesi, Gabriel, SJ] (1708). Ars bonae mortis sive quotidiana erga Sanctissimam Dei Matrem Mariam pietas [..]. Passavia: Höllerin.
KpMM (1867) = Kołposzonas por mieniesi Maja uz gûda Wyssuswatokas Jumprawas Maryas ar dalikszonu kołposzonu da Swatam Franciszkam Ksawieram por diewiejniom dinom. Darpata, nomâ Taysiejszonas gromatu, H. Laakmann. 1867 godâ.
ŁJChuKJM (1801) = Łyugszonas ap dziejwoszonu K. Jezu Chrysta un Kałposzonas par mieniesi Mai da Jumpraway Maryay taypat da Franciszkam Xawieram par diewieynom dinom un Łyugszonas dawysaydim Swatim. Pazwaleyszonay Wiersiniku izdrukowatas Połocka Pi Baznieckungu JEZUITU 1801 godâ.
LU (2013) = Latgale unites. Beautiful holidays in Latgale and Pskov. Rēzekne: Latgale Planning Region.
MMaMM (1904) = Marijas menesis aba Maija menesis. Apdumoşonas un liugşonas bezvaineigi ijemtai Diva Dala Motei, Jumpravai Marijai par gudu. Rigâ: “Katoļu Moju Kalendara” apgodeibâ.
Manganotti, Angelus, d. C. d. G. (1892). Prefacione. Un antico mese di magio ossia il mese di Maria del P. Annibale Dionisi d. c. d. g., seconda la ristampa fatta in Parma l’ anno mdccxxvi con una prefazioncella. Modena: Tip. Pontif. ed Arcivescovile dell’ Immacolata Concezione, III–VIII.
Mannhardt, Wilhelm (1936). Letto–Preussische Götterlehre. (Magazin der Lettisch– Literärischen Gesellschaft XXI) Riga: Lettisch–Literärische Gesellschaft.
Muzzarelli, [Alfonso] (1849) = The Month of Mary, or the Month of May. By Father Muzzarelli, of the Company of Jesus, consecrated to Mary Most Holy, with exercises in sundry Flowers of Virtue to be practised in public churches and in private houses. New edition. London: Burns & Oates, Limited; New York, Cincinnati, Chicago: Benziger Brothers.
NKC (1771) = Nabożeństwo ku czci i chwale Boga w Tróycy S. Jedynego, Niepokalanie Poczetęy Maryi Panny i SS. patronow z piosnkami, i kròtką nauką Chreścianską na Łotewski Język z Polskiego przetłumaczone. Roku Pańskiego 1771. W Wilnie w Drukarni J. K. M. i Rzeczy Pospolitey Akademickiey. Societatis Jesu.
NKC (1786) = Nabożeństwo ku czci i chwale Boga w Tróycy S. Jedynego, Niepokalanie Poczetęy Maryi Panny i SS. Patronow z piosnkami i krótką Nauką Chrześciańską na Łotewski Język z Polskiego przetłumaczone. W Wilnie w drukarni J. K. MCI przy Akademii. Roku Pańskiego 1786.
NKC (1798) = Nabożeństwo ku czci i chwale Boga w Trójcy S. Jedynego, Niepokalanie Poczętey Maryi Panny, y swiętych Patronow z piosnkami i krótką nauką, chrześciańską na łotewski język z polskiego przetłumaczone i licznemi pieśniami i modlitwami pomnożone. W Połocku w uprzywilejowanéj od Jego Imperatorskiéj Mości Drukarni Coll. S. J. roku pańskiego 1798.
PGŁ (1857) = Pilniejga gromata łyugszonu uz guda Diwa Kunga ikszan Tryjadibas winiga, wyssu swatokas Jumprawas Maryas un Diwa Swatu, ar daudż jaunom dzismiem un wyssom kodas win ir Katoliszku mocijbom un kolposzonom diel wajadzieybas Łatwiszu por jaunu izdrukawota. Wilna: Taysieszonas gromatu A. Dworca 1857 goda.
PGŁuDz (1905) = Pilniga gromota łyugszonas un dzismes Diwam un Jo Swatajim par gudu. Krasłowa. Izdewe K. Bartulans.
WLG (1914) = Waco lyugšonu gromota Diwam Kungam ikšan Trejadibas Winigam, Wysswatokai Jumprawai Marijai un Diwa Swatim par gudu. Izdewe Wincents Gaudze. Dwinska 1914. g. Jezupa Zawadzko drukotowâ. Wilnê.
WMK (1805) = Wyssa mocieyba katoliszka, Caur waycoszonom un atsacieyszonom sałykta, ar mocieybom, Swatú Rokstú wordim, un nutikszonom nu tim paszym Swatim Rokstim izimtom izskaydrynota: Diel Łatwiszu pawuycieyszonys un abskaydrynoszonys, nu wina Baźnieyckunga pirakśtieyta. Addaleyszona pyrma. Addaleyszona utra [resp., 1. un 2. sējums – M. B.]. Połocka pi Baźnieyckungú Jezuitú izdrukowota Goda 1805.
Aston, Nigel (2000). Religion and Revolution in France, 1780–1804. Basingstoke: The Catholic University of America Press.
Aston, Nigel (2002). Christianity and Revolutionary Europe, 1750–1830. Cambridge: Cambridge University Press.
Beitāne, Anda (2004). Maija dziedājumi jeb dziedāšana pie krusta Latgalē. Mūzikas Saule, Nr. 3(23), 28–29.
Boiko, Mārtiņš (2001). Mirušo ofīcijs (officium defunctorum) un sapņu folklora Dienvidaustrumlatvijā. Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā, sast. Anita Rožukalne. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts; Zinātne, 69–105.
Boiko, Mārtiņš (2005a). Mirušo ofīcijs: Tradīcijas dinamika 20. gadsimtā. Letonica, Nr. 13. Red. Ieva Kalniņa. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 79–93.
Boiko, Mārtiņš (2005b). Latgales tradicionālās mūzikas vēsturiskie un stilistiskie slāņi. Katoliskā tradicionālā mūzika. Kultūras Forums, 2005. gada 27. maijs – 3. jūnijs, Nr. 20(160), 4.
Boiko, Mārtiņš (2010). Maija dievkalpojumi pie brīvdabas krustiem. Latvijas kultūras kanons. https://kulturaskanons.lv/archive/maija-dievkalpojumi/ (skatīts 23.09.2022.)
Boiko, Mārtiņš (2018). Dziesmu virknes. Problēma un fenomena refleksija 19. un 20. gs. pētnieciskajā literatūrā. Letonica, Nr. 37, red. Pauls Daija un Benedikts Kalnačs. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 82–108.
Boiko, Mārtiņš (2019). Jezuītu lauku misiju grāmatas un latgaliešu tradicionālā mūzika. Dažas piezīmes, pieņēmumi un atziņas. Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam, red. Andris Vilks, Sanita Briežkalne un Ieva Jansone. (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zinātniskie raksti 4 (XXIV)). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 84–93.
Briška, Bonifacijs (1984). “Lobōs nakts“ laikmats Latgolā. Bonifacijs Briška Latgola muna tāvzeme. B. v. [Minhene]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 234–238.
Broks, Jōņs (1989). Vērteibas, kuras nadreikstam zaudēt. Katōļu Dzeive, Nr. 4(174), 20–21.
Broks, Jānis (2002). Katolicisms Latvijā 800 gados. 1186–1986. Vēsturisks atskats. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija.
Butterwick, Richard (2011). From the Implementation of the Tridentine Reform to “The Enlightened Age”: Challenges Faced by the Catholic Church in the Grand Duchy of Lithuania in the Eighteenth Century. Bažnyčios istorijos studijos, IV. Lietuvių Katalikų Mokslo Akademijos Metraštis, t. 35B. Vilnius: LKMA, 57–71.
Cepurniece, Ilze (2021). Goreigōs dzīsmes katoļu lūgšanu grāmatās: vēsture, veidi un lietojums. Maģistra darbs. Rīga: JVLMA.
Châtellier, Louis (1997). The religion of the poor. Rural missions in Europe and the formation of modern Catholicism, c. 1500–c. 1800. Translated by Brian Pearce. Cambridge: Cambridge University Press, Maison des Sciences de l’Homme.
Cybuļskis, Viktors (1968). Maja mēneša lyugšonu kōrteiba Nautrānu pogostā. Acta latgalica 2, red. Aleksandrs Batņa, Miķelis Bukšs un Leonards Latkovskis. (Latgaļu pētnīceibas institūts, sērija B: Rokstu krōjumi) B. v. [Minhene]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 131–133.
Čakša, Valda (2011). “Značku” vilkšanas tradīcija maija mēneša tautas lūgšanās pie Latgales sādžu krustiem. Latgale kā kultūras pierobeža II. Daugavpils: DU Humanitārā fakultāte, Komparativistikas institūts, 131–142.
Čakša, Valda (2012). Ieskats Latgales katoļu tradīcijās: tautas lūgšanas pie sādžu krustiem maijā. Res Humanitariae XII. Klaipėdos Universitetas, 222–252.
Dzeņs, Ontons (1968). Maja mēneša tradicijas Vōrkovas pagostā. Acta latgalica 2, red. Aleksandrs Batņa, Miķelis Bukšs un Leonards Latkovskis. (Latgaļu pētnīceibas institūts, sērija B: Rokstu krōjumi) B. v. [Minhene]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 128–130.
Fiores, Stefano di, e Luigi Gambero (a cura di) (2005). Testi mariani del secondo millennio. Autori moderni dell’Occidente. Secoli XVIII–XIX. VI. Roma: Città Nuova.
Grzebień, Ludwik (2004). Majowe nabożeństwo. Encyklopedia wiedzy o jezuitach na ziemiach Polski i Litwy 1564–1995, opracował Ludwik Grzebień SJ. Kraków: Wyższa szkoła filozoficzno–pedagogiczna “Ignatianum”, 401.
Hinnebusch, William A. O.P. (2003). Rosary. New Catholic Encyclopedia, vol. 12: Ref– Sep. 2nd ed. Detroit, New York, San Diego, etc.: Gale Research Inc, 373–376.
Homa, Krzysztof SJ, oraz Tomasz Kopczyński SJ, Justyna Sprutta (2021). Jezuiccy misjonarze na pograniczach: Tadeusz Kuczyński SJ i Jan Urban SJ. Kraków: Wydawnictwo Naukowe Akademii Ignatianum w Krakowie.
Jackowski, Jacek P. (2009). Music as Component of Traditional Folk Piety. Between Dogma and Peasant Devotion. Traditional Musical Cultures in Central–Eastern Europe. Ecclesiastical and Folk Transmission, ed. by Piotr Dahlig. Warsaw: University of Warsaw, Institute of Musicology; Warsaw Learned Society; Polish Academy of Sciences, Institut of Art, 297–325.
Johansons, Andrejs (1975). Latvijas kultūras vēsture 1710—1800. Stockholm: Daugava.
Kałamarz,Wojciech CM (2022). Nabożeństwo majowe i Litania Loretańska. https://misjonarze.pl/nabozenstwo-majowe-i-litania-loretanska/ (skatīts 24.07.2022.)
Kalvāne, Skaidrīte (2015). 18.–19. gs. “svātuos dzīsmis”: avotu meklējumi. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls VII, red. Ilga Šuplinska. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 172–182.
Kalvāne, Skaidrīte (2019). Par dažiem nepazīstamiem katoļu manuskriptiem latgaliešu valodā. Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam, red. Andris Vilks, Sanita Briežkalne un Ieva Jansone. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Zinātniskie raksti 4 (XXIV). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 247–259.
Kleijntjenss, Jozefs (1940). Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa arhīvos. 1. daļa. (Latvijas vēstures avoti, 3. sēj.) Rīga: Latvijas Vēstures Institūts.
Kučinskis, Staņislavs SJ (1975). Tadējs Kučinskis, S.J., lielākais 19. gadsimta Latgales garīgais rakstnieks (1769–1856). 1. daļa. Dzimtenes kalendārs 1976. gadam, red. Kazimirs Vilnis. Vesterosa (Västerås): Trīs rozes, 87–105.
Küppers, Kurt (1987). Marienfrömmigkeit zwischen Barock und Industriezeitalter. Untersuchungen zur Geschichte und Feier der Maiandacht in Deutschland und im deutschen Sprachgebiet. (Münchener theologische Studien: I. Historische Abteilung, Bd. 27) St. Ottilien: Eos Verlag Erzabtei St. Ottilien.
Küppers, Kurt, und Horst Rzepkowski (1992). Maiandacht. Marienlexikon, Bd. 4: Lajtha – Orangenbaum. St. Ottilien: EOS Verlag Erzabtei St. Ottilien, 224–248.
Latkovskis, Leonards (1968a). Bibliografisks ratums. Acta latgalica 2, red. Aleksandrs Batņa, Miķelis Bukšs un Leonards Latkovskis. (Latgaļu pētnīceibas institūts, sērija B: Rokstu krōjumi) B. v. [Minhene]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 233–239.
Latkovskis, Leonards (1968b). Krysts latgaļu tradicijos. Acta latgalica 2, red. Aleksandrs Batņa, Miķelis Bukšs un Leonards Latkovskis. (Latgaļu pētnīceibas institūts, sērija B: Rokstu krōjumi) B. v. [Minhene]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 113–127.
Lielbārdis, Aigars, un Mārtiņš Boiko (2012). Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum. The Office of the Dead in Latgale. CD/DVD. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Lojola, Ignācijs (2018). Garīgie vingrinājumi. No spāņu valodas tulkojis Jānis Priede, izmantojot Ēvalda Ikaunieka tulkojumu. Komentējis Jānis Priede. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Lojola, Ignācijs (2021). Svētceļnieka piezīmes. Ignācija Lojolas autobiogrāfija. No spāņu un itāliešu valodas tulkojis un komentējis Jānis Priede ar piezīmēm par Jēzus parādīšanos Jaunavai Marijai Ignācija Lojolas Garīgajos vingrinājumos. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Metzler, Johannes Baptist SJ (1909). Die Marien–Maiandacht in ihrer historischen Entwicklung und Ausbreitung (Mit Benutzung ungedruckter Archivalien). Der Katholik. Eine religiöse Zeitschrift zur Belehrung und Warnung. Neunundachtzigster Jahrgang, Vierte Folge, Bd. XXXIX, H. 2: 100–125; H. 3: 177–188; H. 4: 262–282.
Pantele, Guna (2002). Maija dievkalpojumu tradīcija Austrumlatvijā. Materiāli par kultūru Latvijā, sast. Anita Rožukalne. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts; Zinātne, 200–214.
Seegets, Petra (1998). Passionstheologie und Passionsfrömmigkeit im ausgehenden Mittelalter. Der Nürnberger Franziskaner Stephan Fridolin (gest. 1498) zwischen Kloster und Stadt. (Spätmittelalter und Reformation, Neue Reihe 10) Tübingen: Mohr Siebeck.
Seiļ, Valerija (1936). Grāmatas Latgales latviešiem. Latgaliešu dialektā izdoto grāmatu chronoloģiskais, sistemātiskais autoru un izdevēju rādītājs (1585.—1936.). Rīga: Valters un Rapa.
SleLV (1999) = Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855. Kopkatalogs. Sast. Silvija Šiško. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Stella, Pietro (1958). I tempi e gli scritti che prepararono il Mese di maggio di don Bosco. Salesianum 20, 648–694.
Stierli, Josef SJ (1991). Jesuitenorden. Marienlexikon, Bd. 3: Greco – Laib, hrsg. von Remigius Bäumer und Leo Scheffczyk. (Herausgegeben im Auftrag des Institutum Marianum Regensburg e. V.) Erzabtei St. Ottilien: EOS Verlag, 373–375.
Trūps, Henriks (1992). Katoļu Baznīcas vēsture. Rīga: Avots.
Vaišnora, Juozas MIC (1958). Marijos garbinimas Lietuvoje. (Lietuvių katalikų Mokslo akademijos leidinys Nr. 5) Roma: s. n.
Velkme, Jānis (1953). Maija dievkalpojums latvju apspiešanas laikā. Dzimtenes Balss. Vispasaules latviešu katoļu ilustrēts mēnešraksts. 8. gadagājums, Nr. 5(85), 1953. gada maijs, 3–6.
Zeile, Pēteris (2006). Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība.
