JŪRAS TĒLA METAMORFOZES MAIJAS EINFELDES MŪZIKĀ
Atslēgvārdi:
Maija Einfelde, jūra, metamorfozesAnotācija
Maija Einfelde nav daudzrakstītāja – pie saviem darbiem viņa strādā ilgi un pamatīgi. Tieši tādēļ komponistes nošu tekstā tik liela nozīme ir dažādām sīkdaļām: īpaši atlasītām intonācijām, motīviem, attīstības paņēmieniem, akordu fonikai, faktūras niansēm. Tās raisa paralēles ar cilvēku sajūtām un emocijām, dabas parādībām un norisēm, materiālās pasaules priekšmetu kontūrām un kustības tipiem; līdz ar to skaņdarbus apņem blīvs tēlaini asociatīvs slānis. Ne vienmēr tajos ietvertās zīmes ir viegli atšifrējamas. Arī komponistei pašai, jādomā, daudz kas iztēlē rodas intuitīvi, jo bez šīs racionāli neizskaidrojamās daļas vispār nebūtu mākslas. Tomēr, ja skaņdarbā izmantotas dzejas rindas, programmatisks virsraksts, moto vai cita tēlaini vārdiska ievirze, ir vērts risināt autores ieskicēto domu tālāk – atļauties kādu asociāciju konkretizēt, izteikt savu tēlaino interpretāciju, piedāvāt kādas muzikālas likumsakarības iespējamo atšifrējumu vārdos.
Šī raksta autori piesaistīja jūras tēls, kuram latviešu mūzikā vispār un arī Maijas Einfeldes daiļradē ir īpaša vieta. Protams, ne jau tikai latviešu mūzikā un ne jau viņas skaņdarbos vien. Un tomēr: skaists un zīmīgs šai kontekstā ir Oresta Silabrieža rakstītais anotācijā Einfeldes autordiskam Pie zemes tālās…: tajā norādīts uz spēju “ar jūraskrāsas burtiem nepārtraukti mainīgajā pasaules mūzikas audumā ievīt savu pārliecību par to, kas ir mūzika” (Silabriedis 1999: 2).
Downloads
References
Agejevs, Vladimirs (2005). Semiotika. Rīga: Jumava
Einfelde, Maija (1999). Pasaulē atzītākā latviešu komponiste. Intervija Mārītei Dombrovskai. Jaunā Avīze. 6.–12. marts
Holopova, Valentina (2000) = Valentina Holopova. Muzyka kak vid iskusstva [Mūzika kā mākslas veids]. Sankt Peterburg: Lanʹ
Jaunslaviete, Baiba (2006). Maijas Einfeldes programmatiskie orķestra darbi. Rīga: Musica Baltica, JVLMA
Kūle, Maija (2013). Eiropas vērtības Latvijā. Latvieši un Latvija. Galv. red. Jānis Stradiņš. 4. sējums: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 65.–89. lpp.
Latvijas Dabas muzejs. Paelontoloģijas ekspozīcija “Zemes un biosfēras evolūcija. http://www.dabasmuzejs.gov.lv/paleoekspo (skatīts 2016. gada 14. jūlijā)
Laumane, Benita (2013). Jūra latviešu valodā un folklorā: etnolingvistiskais aspekts. Liepāja: LiePA
Peirce, Charles S. (1868). On a new list of categories. Proceedings of the American Academy of Arts and Sciences 7, pp. 287–298
Reinis, Aigars (2001). Jaunākā latviešu ērģeļmūzika (1985–2000). Maģistra diplomreferāts. Rīga: JVLMA
Silabriedis, Orests (1999). Anotācija CD Maija Einfelde. Pie zemes tālās… Rīga: Latvijas Radio, LRCD 033
Šēfers, Egīls, un Mārīte Dombrovska (2010). Latviešu laikmetīgā mūzika klarnetei. Anotācija CD Ziemeļsaule / Northern Sun. Rīga: Egīls Šēfers, Latvijas Mūzikas informācijas centrs, LMIC 022
TNS. Lielākā daļa iedzīvotāju zina 18. novembra svētku nozīmi. http://www.tns.lv/lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2506 (skatīts 2015. gada 2. oktobrī)
[Tooma,] Anitra. Redakcijas sleja. Vides Vēstis. Zaļā dzīves stila žurnāls. http://www.videsvestis.lv/content.asp ID=82&what=rs (skatīts 2016. gada 7. augustā)
Ušča, Ieva (2007). Kas nogalināja Baltijas jūru? Vides Vēstis 9 (102), 10.–13. lpp.
Ziedonis, Rimants (2009). Jūras zemē Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC
Downloads
Publicēts
Izdevums
Sadaļa
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.