LIBRETS: TERMINOLOĢIJA UN TĀ PĒTNIECĪBAS UN IZPRATNES VIRZIENI SAISTĪTAJĀS ZINĀTNES NOZARĒS
Atslēgvārdi:
librets, operas librets, terminoloģija, tipoloģija, libreta kā tulkojuma izpratne, libreta un mūzikas sinkrētismsAnotācija
Saistībā ar libretu vēl joprojām nereti novērojama libreta kā mūzikai pakārtotā elementa izpratne, kas maldīgi mazina tā nozīmi muzikālā teātra darba radīšanas procesā. Tomēr librets ir unikāls fenomens, kura dziļāka izpratne iespējama tikai starpdisciplinārā rakursā. Rakstā aktualizēta libreta terminoloģija un skatīti jēdziena definēšanas mēģinājumi mūsdienu enciklopēdiskajos izdevumos. Tā ietvaros pievērsta uzmanība arī libreta nozīmes traktējumam un izpētes pieejām libretoloģijas, semiotikas un, tostarp, teksta pārveides jeb tulkojuma pētniecības skatījumā, kā arī piedāvāta aplūkoto pieeju izmantojuma perspektīva muzikoloģiskas operas žanra darba izpētes kontekstā. Par raksta galvenajiem avotiem kalpojuši mūsdienu autoru Aleksandra Rūdolfa (Alexander Rudolph, 1987), Kamīlijas Ziganšinas (Kamilia Ziganshina, 1991), Martas Kažmierčakas (Marta Kaźmierczak ) un Arjana Bēsta (Arjan Baest, 1969) pētījumi.
Downloads
References
[anonīms] Iz Rigas latweeschu sadzihves. Deenas Lapa, nr. 60. 8. 12. 1886., 3. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/ lang=fr#panel:pp|issue:573905| article: DIVL45|page:3|block:P3_TB00002 (skatīts 23. 07. 2021.)
Baest, Arjan van (2000). A Semiotics of Opera. Delft: Eburon, 160.
Bendiks, Hermanis, un Laimdots Ceplītis, Rūdolfs Grabis (sast.) (1973). Formulēt. Latviešu literārās valodas vārdnīca 8 sējumos, 2. Rīga: Zinātne, 540.
Bendiks, Hermanis, un Laimdots Ceplītis, Rūdolfs Grabis (sast.) (1980). Kopsavilkums. Latviešu literārās valodas vārdnīca 8 sējumos, 4. Rīga: Zinātne, 369.
Birznieks, Jānis (2009). Definēt. Juridisko terminu vārdnīca: latviešu – angļu, angļu – latviešu. Rīga: Multineo. https://tezaurs.lv/defin%C4%93t (skatīts 20. 06. 2021.)
Blinkena, Aina, un Laimdots Ceplītis, Rūdolfs Grabis (sast.) (1991). Termins. Latviešu literārās valodas vārdnīca 8 sējumos, 7.2. Rīga: Zinātne, 507.
Borchmeyer, Dieter (1996). Libretto. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Sachteil, B. 5. Kassel u.a.: Bärenreiter/Metzler, 1116–1123.
Brēmere, Ilze (2013). Tēlotājmākslas objekta verbālā reprezentācija XX gadsimta sākuma latviešu dzejā. Promocijas darbs. Rīga: LU.
Bugavičute, Rasa (2013). Dramaturģe mūsdienu teātrī: pieredzes anatomija. Liepāja: LiepU.
Delabastita, Dirk (1993). There’s a Double Tongue: An Investigation into the Translation of Shakespeare’s Wordplay, With Special Reference to Hamlet. Amsterdam – Atlanta: Rodopi, 33.
Gier, Albert (1998). Das Libretto: Theorie und Geschichte einer musikoliterarischen Gattung. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 338.
Guļevska, Dainuvīte (1987). Definīcija. Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 173.
Jakobson, Roman (1959). On linguistic aspects of translation. The Translation Studies Reader. ed. Lawrence Venuti. London. New York: Routledge, ed. 2000, 113–119. https://translationjournal.net/images/e-Books/PDF_Files/The%20Translation%20Studies%20Reader.pdf (skatīts 20. 06. 2021.)
Kārkliņš, Ludvigs (2006). Librets. Mūzikas leksikons. Rīga: RaKa, 103.
Kaźmierczak, Marta (2018). From Intersemiotic Translation to Intersemiotic Aspects of Translation. Przekładaniec: Word and Image in Translation. Kraków: Faculty of Polish, Jagiellonian University, 7–35.
Libretto. Cambridge Dictionary. https://dictionary.cambridge.org/dictionary/italian-english/libretto (skatīts 20. 06. 2021.)
Libretto. Merriam-Webster. Dictionary. https://www.merriam-webster.com/dictionary/libretto (skatīts 20. 06. 2021.)
Libretto. Online Etymology dictionary. https://www.etymonline.com/word/libretto (skatīts 20. 06. 2021.)
Macnutt, Richard (2001). Libretto. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Second edition 14. London [etc.]: Macmillan Publishers Ltd., 645–649.
Morlino, Luca (2015). Libretto. Tesoro della Lingua Italiana delle Origini (TLIO) http://tlio.ovi.cnr.it/TLIO/ (skatīts 20. 06. 2021.)
Romanovska, Alīna (2021). Semiotika. Nacionālā enciklopēdija https://enciklopedija.lv/skirklis/8068-semiotika- (skatīts 20. 06. 2021.)
Rudolph, Aleksander (2015). Für und Wider die Librettologie: Zu Geschichte und Kritik einer Librettoforschung des Gesangstheaters. Doctoral thesis. Bayreuth: University of Bayreuth, Faculty of Languages and Literature, 499. https://epub.uni-bayreuth.de/1901/1/DISS_Libretto.pdf (skatīts 05. 04. 2021.)
Sīle, Līga (2014). Ellas Maijāras ceļojumu apraksta Nežēlīgais ceļš fragmentu tulkojuma problemātika. Bakalaura darbs. Rīga: LKA.
Skujiņa, Valentīna (2007). Jēdziens. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 176
Stecenko, Anna (2016). Perspektivy razvitiâ librettologii v kontekste opernoj dramaturgii librettista Û. Dimitrina. Slavânskij literaturnyj mir: konteksty i konfrontacii II. Brno: Masarikov Universitet, 1–5.
Termins. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. LZA Terminoloģijas komisija. http://digitalis.lv/term.php?term=termins (skatīts 20. 06. 2021.)
Vedins, Ivans (2000). Loģika: Mācību grāmata augstskolām. Rīga: Avots.
Veitmane, Klāra, un Lija Čerfase, Henrihs Novackis, u.c. (1955). Liber. Latiņu-latviešu vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 522.
Wood, Alison J. E. (2007). The Poetics of Libretti: Reading the Opera Works of Gwen Harwood and Larry Sitsky. Adelaide : University of Adelaide, 93.
Ziganshina, Kamilia (2017). The Mechanism of Intersemiotic Translation of the Aida Opera Libretto into a Comic Strip. TranslatoLogica: A
Journal of Translation, Language,136and Literature, 1. Wrocław: Department of Translation at the Institute of English Studies, University of Wrocław, Translatio Doctoral Students’ Association, 157–171. http://www.ifa.uni.wroc.pl/translatologica/journal.html (skatīts 20. 06. 2021.)
