RĪGAS PILSĒTAS TEĀTRA KOLEKCIJAS VĒSTURE
Atslēgvārdi:
Rīgas Pilsētas teātris, Latvijas mūzikas vēsture, kolekcijas, Latvijas Nacionālā operaAnotācija
Rīgas Pilsētas teātris, par kura mājvietu 1863. gadā kļuva Ludviga Bonšteta /Bohnstedt/ projektētais nams bulvāru lokā, pirms tam jau no 1772. gada bija darbojies Lielajā Ķēniņu – tagadējā Riharda Vāgnera – ielā (no 1782. gada akmens ēkā). Tātad nošu un grāmatu kolekcija, kas Pilsētas teātra bibliotēkā glabājās līdz Pirmajam pasaules karam, sākusi veidoties jau ilgi pirms 1863. gada. Manā uzmanības lokā šobrīd nav jautājums, kādas notis un materiāli bibliotēkas paplašināšanai iepirkti 1863.–1918. gadā; svarīgāk šķiet pakavēties pie lomas, kāda šai kolekcijai bijusi Rīgas operkultūras vēsturē. Līdz ar to neuzskaitīšu bibliotēkai savulaik piederējušās režijas grāmatas, partitūras, orķestra balsis un klavierizvilkumus. Rīgas Pilsētas teātra kolekcijā tika apkopots viss, kas savulaik spēlēts – tas redzams vēl mūsdienās, kad kolekcijas materiāli izkaisīti pa dažādām bibliotēkām un arhīviem. Kādas izrādes iestudētas kopš 1782. gada, kuros datumos tās notikušas un kādi mākslinieki piedalījušies – par visu to nekļūdīgu informāciju sniedz Rīgas Pilsētas teātra afišu (Theaterzettel) kolekcija Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā.
Downloads
References
Asmuss N. A. Album von Riga. – Riga: W. F. Häcker, 1871.
Bērziņa V. Jānis Zālītis. – Rīga: Liesma, 1978.
Čeže M. Ieskats Rīgas Pilsētas teātra finanšu vēsturē 1863.–1882. gada periodā [Aus der Finanzgeschichte des Rigaer Stadt-Theaters in der Periode 1863–1882] // Skaņuloki gadsimtos / sast. Vita Lindenberga. – Rīga: Zinātne, 2004, 55.–72., 244.–245. lpp.
Čeže M. Werdegang des lettischen Opernkritikers am deutschen Rigaer Stadttheater 1863–1914 // Deutsch-baltische musikalische Beziehungen: Geschichte-Gegenwart-Zukunft / hrsg. von Audrone Žiūraitytė und Klaus-Peter Koch. – Studio-Verlag, 2003, S. 35–42.
Fūrmane L. The Opera: Four Rings of History at the Theater // Latvijas Nacionālā opera. – Rīga: Jumava, 2000, 240.–261. lpp.
Gutachten der Criminaldeputation des Rigaschen Raths in Sachen betr. den Brand des Stadttheaters // Rigasche Zeitung. – 1883 / Beilage zu Nr. 58.
Krauss C. Aufführungspraxis der Wiener Staatsoper // Höchste Leistung aus begeistertem Herzen. Clemens Krauss als Direktor der Wiener Staatsoper / hrsg. von Götz Klaus Kende. – Salzburg: Residenz-Verlag, 1971.
Latvju skaņu mākslinieku portrejas / Portraits des Musiciens Lettons / sast. Jēkabs Vītoliņš un Roberts Kroders. – Rīga: J. Ozoliņš, 1930.
Peege H.-B. Lettische Angriffe auf die kulturelle Herrschaftsstellung der Deutschen in Lettland. – Greifswald, 1938.
Thur R. Das Clemens Krauss-Archiv // Clemens Krauss 1893–1993. In Memoriam Götz Klaus Kende / hrsg. von Günter Brosche. – Wien: Österrreichische Nationalbibliothek, 1993, S. 17–19.
Torgāns J. Einige bibliographische und archivarische Quellen zur Rigaer Musikgeschichte. Aus dem Rigaer Musikleben um 1800. Teil III / Musikgeschichte zwischen Ost- und Westeuropa / hrsg. von Helmut Loos (Deutsche Musik im Osten: Bd. 10). – Sankt Augustin: Academia-Verlag, 1997, S. 301–305.
Walter B. Thema und Variationen. Erinnerungen und Gedanken. – Frankfurt am Main: S. Fischer Verlag, 1960.
Der Wiederaufbau des Stadttheaters zu Riga. Sonderabdruck aus dem Bericht über den Haushalt und die Verwaltung der Stadt Riga für 1887. – Riga: Müller’sche Buchdruckerei, 1888.
