19. GADSIMTA ROMANTISMA FAKTORS LATVIEŠU SIMFONISKĀS MŪZIKAS ĢENĒZĒ UN STILISTISKĀS ATTĪSTĪBAS SĀKUMPOSMĀ

Autori

  • Jānis Kudiņš

Atslēgvārdi:

Simfoniskā mūzika, nacionālromantisms

Anotācija

Muzikoloģiskajā literatūrā bieži ir pausta atziņa, ka latviešu koncertmūzikas klasisko žanru vēsturē stabils izejas punkts bijis 19. gadsimta romantisms. Tiešu un netiešu apliecinājumu tam sniedz arī vairāki latviešu mūzikas klasiķu daiļradei veltīti raksti un monogrāfijas: Gunas Golubas Baumaņu Kārlis [3], Oļģerta Grāvīša Arvīds Žilinskis [4], Arnolda Klotiņa Alfrēds Kalniņš [7] un Emīla Dārziņa estētika [8], Intas Lukašinskas Ādolfs Skulte [14], Laimas Mūrnieces Jāzeps Mediņš [15], Vijas Muškes Jāzeps Vītols – mūzikas kritiķis [16], Silvijas Stumbres pētījumi par Lūciju Garūtu [19] un Paulu Līcīti [20], Sofijas Vēriņas Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs [22], Ligitas Vidulejas monogrāfija par Pēteri Barisonu [23] un Ludviga Kārkliņa krievu valodā izdotā grāmata par Jāņa Ivanova simfonismu [27]. Tomēr gandrīz nevienā līdzšinējā pētījumā 19. gadsimta romantisma estētikas un stila ietekme uz latviešu koncertmūzikas klasiskajiem žanriem vēl nav analizēta plašākā kontekstā. Daudzpusīgākas atziņas par konkrēta komponista estētiskajiem uzskatiem un ar tiem cieši saistītajām mūzikas stila īpatnībām, pēc raksta autora domām, var atrast vien A. Klotiņa pētījumos par A. Kalniņu [7] un E. Dārziņu [8], kā arī L. Kārkliņa monogrāfijā par J. Ivanova simfonismu [27]. Bez tam kā pozitīvs piemērs jāmin V. Muškes pētījums [16], kurā autore lietpratīgi un pārliecinoši ir atklājusi komponista estētiskos priekšstatus, Pēterburgas konservatorijas vidē izkopto, akadēmiski stingro māksliniecisko pasauluzskatu. Mana raksta galvenais mērķis ir aktualizēt jautājumu par latviešu klasisko žanru koncertmūzikas ģenēzi un šajā kontekstā plašāk izvērtēt simfonisko daiļradi: kā tās ietvaros laikposmā no 19. gadsimta pēdējās trešdaļas līdz pat 1940. gadam atklājās romantisma estētiskās un stilistiskās pamatnostādnes? 

Downloads

Download data is not yet available.

References

Berelis, Guntis. Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

Čaupova, Ruta. Romantiskas uztveres aspekti latviešu literatūrā un mākslā 20. gs. sākumposmā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane, galv. red. Astrīda Iltnere. Rīga: AGB, 1998, 170.–177. lpp.

Goluba, Guna. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990.

Grāvītis, Oļģerts. Arvīds Žilinskis. Rīga: Liesma, 1971.

Kačalova, Tatjana. Dažas pārdomas par neoromantismu // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane, galv. red. Astrīda Iltnere. Rīga: AGB, 1998, 124.–127. lpp.

Kārkliņš, Ludvigs. Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma, 1990.

Klotiņš, Arnolds. Alfrēds Kalniņš. Rīga: Zinātne, 1979.

Klotiņš, Arnolds. Emīla Dārziņa estētika // Klotiņš, Arnolds. Mūzika un idejas. Rīga: Liesma, 1987, 5.–53. lpp.

Kļaviņš, Eduards. Neoromantisma pazīmes Latvijas 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tēlotājā mākslā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane, galv. red. Astrīda Iltnere. Rīga: AGB, 1998, 116.–123. lpp.

Knepler, Georg. Musikgeschichte des XIX Jahrhunderts. Berlin: Henschelverlag, 1961.

Kučinska, Veronika. Romantisma iestrāvojumi latviešu lietišķajā mākslā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane, galv. red. Astrīda Iltnere. Rīga: AGB, 1998, 162.–169. lpp.

Latviešu literatūras vēsture: 1. sēj. (No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam) / Autoru kolektīvs; zin. vad. Viktors Hausmanis. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

Latviešu literatūras vēsture: 2. sēj. (1918 –1945) / Autoru kolektīvs; zin. vad. Viktors Hausmanis. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

Lukašinska, Inta. Ādolfs Skulte. Rīga: Liesma, 1987.

Mūrniece, Laima. Jāzeps Mediņš. Rīga: Liesma, 1977.

Muške, Vija. Jāzeps Vītols – mūzikas kritiķis. Rīga: Zinātne, 1974.

Pelše, Stella. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940) / Disertācijas kopsavilkums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2004.

Samson, Jim. Romanticism // The New Grove Dictionary of Music and Musicians / Second Edition. Edited by Stanley Sadie. Executive Editor John Tyrrell. Volume 21. London: Macmillan Publishers Limited, 2001, pp. 596–603.

Stumbre, Silvija. Zvaigznes un zeme. Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā. Rīga: Liesma, 1969.

Stumbre, Silvija. Vasaras pastorāles. Komponiste Paula Līcīte dzīvē un darbā. Rīga: Liesma, 1985.

Tabūns, Broņislavs. Modernisma virzieni latviešu literatūrā. Rīga: Zinātne, 2003.

Vēriņa, Sofija. Jāzeps Vītols – komponists un pedagogs. Rīga: Avots, 1991.

Viduleja, Ligita. Gaišās stīgas. Pētera Barisona dzīves un daiļrades lappuses. Rīga: LVI, 1963.

Wackenroder, Wilhelm Heinrich. Dichtung, Schriften, Briefe. Berlin: Union Verlag, 1984.

Wehnert, Martin. Romantik und romantisch // Die Musik in Geschichte und Gegenwart / Allgemeine Enzyklopädie der Musik begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeitete Ausgabe herausgegeben von Ludwig Finscher. Sachteil 8. Kassel [u. a.]: Bärenreiter; Stuttgart [u. a.]: Metzler, 1998, Sp. 464–507.

Гофман, Эрнст Теодор Амадей. Избранные произведения. Москва: Гослитиздат, 1962.

Карклиньш, Людвиг. Янис Иванов. Наблюдения над симфоническим стилем. Ленинград: Советский композитор, 1986.

Кудряшов, Андрей. Музыкальный романтизм: идеи эпохи и их воплощение // Музыкальная Академия. 2002, Nr. 1, c. 139–144.

Фёдоров, Фёдор. Романтический художественный мир: пространство и время. Рига: Зинатне, 1988.

Publicēts

19.06.2024

Izdevums

Sadaļa

LATVIEŠU SIMFONISMA ATTĪSTĪBAS CEĻI

How to Cite

19. GADSIMTA ROMANTISMA FAKTORS LATVIEŠU SIMFONISKĀS MŪZIKAS ĢENĒZĒ UN STILISTISKĀS ATTĪSTĪBAS SĀKUMPOSMĀ. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 4, 95-118. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/220