LATVIEŠU SIMFONISKĀS MŪZIKAS BĒRNĪBA. VĒSTURISKAIS KONTEKSTS
Atslēgvārdi:
Simfoniskā mūzika, Mūzikas vēstureAnotācija
Simfoniskie darbi mūsdienās ir kļuvuši par latviešu mūzikas seju pasaulē. Viens no šī žanra popularitātes veicinātājiem bija Latviešu simfoniskās mūzikas gads-2005; tas rosināja simfoniskās mūzikas kataloga tapšanu Latvijas Mūzikas informācijas centra paspārnē, kā arī bukleta Sinfonia Lettica 125 [16] izdošanu. Simfoniskās mūzikas gada ietvaros Latvijas Radio programma Klasika veidoja raidījumu ciklu Latviešu simfoniskā pavārgrāmata, noritēja simfonisko partitūru sakārtošana un digitalizācija. Klajā nāca latviešu mūzikas dubultdisks Symphonia Ipsa (LMIC CD-2005-5/6); Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija organizēja zinātnisko konferenci Latviešu simfoniskās mūzikas ceļš 1880–2005, kurā tika aplūkoti aktuāli žanra attīstības jautājumi. Tādējādi simfoniskā gada inspirācija rosināja daudzu pētniecisko ieceru dzimšanu. To vidū ir arī šis raksts, kas veltīts latviešu simfoniskās mūzikas dzīvei, tajā skaitā simfoniskās miniatūras žanra attīstībai periodā no 1880. gada līdz 1914. gadam. Tas ir laikposms no pirmo divu latviešu simfonisko partitūru rašanās brīža (Jurjānu Andreja Simfonisks Allegro, Latvju Vispārējo dziesmu svētku maršs) līdz Pirmajam pasaules karam. Tēmas aktualitāte izriet no fakta, ka latviešu klasiķu simfoniskās miniatūras1 pagaidām nav guvušas plašu, vispusīgu izpēti. Taču šim žanram bija liela loma latviešu simfoniskās mūzikas bērnībā.
Downloads
References
D., J. A. Izstādes koncerti // Vārds. 1901, 27. jūlijs.
Emīls Dārziņš. Raksti. Atmiņas par Emīlu Dārziņu / Sakārtojis Arvīds Darkevics. Rīga: Liesma, 1975.
Ge., Pe. [Gruzna, Pāvils]. Simfoniskos koncertos [..] // Jaunā Dienas Lapa. 1911, 4. februāris.
Goluba, Guna. Baumaņu Kārlis. Rīga: Liesma, 1990.
Gubene, Marija. Sibēliusa vakari // Dzimtenes Vēstnesis. 1911, 4. februāris.
Kārkliņš, Ludvigs. Simfonijas žanra attīstība latviešu mūzikā. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983.
Kārkliņš, Ludvigs. Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma, 1990.
Kārkliņš, Ludvigs. Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. Rīga: Liesma, 1973.
Klotiņš, Arnolds. Simfoniskie strēlnieki // Diena / Pielikums Kultūras Diena. 2005, 9. jūlijs, 10.–11. lpp.
Klotiņš, Arnolds. “…Tur, kur vijoļu lociņi zib…, Kur bazūņu rēkšana jaucas… (Emīls Dārziņš)” // Mūzikas Saule. 2005, 5. nr., 12.–16. lpp.
Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture / 2. sējums. Rīga: Liesma, 1972.
Mediņš, Jānis. Toņi un pustoņi. [Stokholma]: Daugava, 1964.
Muyschel, Otto. Jean Sibelius-Konzert in Dubbeln // Rigasche Rundschau. 1904, 12. Juli.
Ramats, Eduards. Komponista Jūlija Sproģa 50 mūža gadi // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1937, 10. nr., 400.–401. lpp.
Rūja, Valdis. Ar izglītību un kultūru uz gaismu // Latvijas Vēstnesis. 2000, 19. maijs.
Sinfonia Lettica 125 / Teksta autori Arnolds Klotiņš un Arvīds Bomiks; priekšvārda autore Helēna Demakova. [Rīga] : LMIC, 2005.
Skujenieks, Marģers. Latvija. Zeme un iedzīvotāji / Trešais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927.
Stradiņš Jānis. Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā // Latvijas Vēstnesis. 1997, 8. maijs.
Vēriņa, Sofija. Nikolajs Alunāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.
Zālītis, Jānis. Divi savdabīgi mūzikas vakari // Jaunākās Ziņas. 1935, 13. augusts.
Михаловская, Елена. Вечер композиций Жана Сибелиуса // Рижский Вестник. 1904, 12 июля.
Михаловская, Елена. Второй вечер композиций Жана Сибелиуса // Рижский Вестник. 1904, 19 июля.
