LATVIJAS SKAŅRAŽU KOPA (1923–1939) UN AUTORTIESĪBU AIZSTĀVĪBA

Autori

  • Laura Švītiņa

DOI:

https://doi.org/10.0000/6hf16t16

Atslēgvārdi:

mūzikas dzīve, biedrība, komponistu biedrība, autortiesības, autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

Anotācija

Latvijas Skaņražu kopa (LSK) bija viena no mūziķu biedrībām, kas 20. gadsimta 20. un 30. gados veidoja Latvijas mūzikas dzīvi. Tā bija ietekmīgākā komponistu apvienība, kurā darbojās profesionāli komponisti un atsevišķi diriģenti un izpildītāji. Raksta mērķis ir izklāstīt arhīva izpētes rezultātā iegūtās ziņas par biedrību, tās darbības virzieniem, un atklāt kā LSK iestājās par komponistu sociālā un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu un
aizstāvēja autortiesības.
LSK nodarbojās ar izdevējdarbību, koncertdarbību, jaunrades veicināšanu, kultūrpolitikas īstenošanu un plašāku mūzikas dzīves veidošanu, taču dominējoša bija interese par autortiesībām un iecere tās kolektīvi aizstāvēt un pārvaldīt. LSK ne tikai veidoja skaņdarbu tarifus, bet arī noteica dažādus autoru honorāra minimumus. Vispirms (1925–1930) LSK biedru autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldīšanu nodeva Latvju mākslas aģentūrai, bet 30. gados LSK pati kļuva par autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (1931–1938). Lai optimizētu autortiesību administrēšanu, no 1936. gada sadalīja pienākumus – LSK autoru honorārus iekasēja no Radiofona, bet no dažādām organizācijām un izpildītājiem Rīgā un provincē autoru honorārus iekasēja Latviešu dziesmusvētku biedrības pārstāvis Jānis Kuplis. LSK izveidotie skaņdarbu tarifi bija pamatā tiem tarifiem, kas stājās spēkā ar likumu 1937. gadā un 1939. gadā. LSK bija galvenā organizācija starpkaru periodā, kas aizstāvēja komponistu autortiesības.

Supporting Agencies
Latvijas Zinātnes padomes administrētās Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai projekta CARD (Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/ CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas apakšprojekts Mūzikas kultūra Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados un otrajā pusē: mazpētītie procesi, jautājumi, problēmas.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA) 6479. fonds

Mūzikas un dziedāšanas biedrības 183.–189. lieta par Latvijas Skaņražu kopu.

'212. lieta par Latvju komponistu biedrību.

'244.–245. lieta par Neatkarīgo komponistu biedrību.

Statūti biedrībai Latvijas Skaņražu kopa (1924), Rīga.

Statūti biedrībai Latvijas Skaņražu kopa = “SKO” Statuts de l’Association des Compositeurs de Lettonie (1938), Rīga.

Emīla Melngaiļa klade (RTMM 212026/2).

Latvijas Skaņražu kopas (LSK) protokoli (nekategorizēts).

E. Melngaiļa vēstule J. Vītolam. Rokraksta kopija, LF-5793

Autora tiesību likums. Valdības Vēstnesis, 1937, Nr. 103.

Likums par radiofonu autoru honorāru tarifiem. Valdības Vēstnesis, 1937, Nr. 107.

Latvijas Rakstu un mākslas kameras autoru honorāru tarifi. Valdības Vēstnesis, 1939, Nr. 219.

Likums par Latvijas Rakstu un mākslas kameru. Valdības Vēstnesis, 1938, Nr. 102.

Noteikumi par Latvijas Rakstu un mākslas kameras pārstāvību rakstu un mākslas darbu autoriem un izdevniecībām. Valdības Vēstnesis, 11.08.1939, Nr. 179.

A. Skaņražu autortiesības. Mūzika, 1925, Nr. 3, 116–117.

Cīrulis, Jānis. Jāņa Mediņa jauno dziesmu vakarā. Latvis, 1929, Nr. 2415, 6.

K. Rīgas radiofona 4 gadu pastāvēšanas jubileja. Radiofona Programmas, Nr. 45.

Kamdēļ radiofonā nedzied mūsu komponistu dziesmu? Teātra Nedēļa, 1929, Nr. 1, 11.

Koncertu rīkotāju ievērībai. Mūzikas Apskats, 1936, Nr. 12, 34.

Latvju mākslas aģentūra. Raksti un Māksla, 1940, Nr. 1, 88.

Vītols, Jāzeps. Atmiņas par Jurjānu Andreju. Burtnieks, 1931, Nr. 1, 56.

Būmanis, Aleksandrs. (1928). Likums par autora tiesībām (Kr. Lik. Kop. 10. Sēj. 1.d., 695.1.-695.75.p.): Tulkojums ar senata paskaidrojumiem. Rīga: A. Gulbis.

Čaks, Aleksandrs (1994). Latvju mākslas aģentūra. Kopotie raksti, 3. sējums. Rīga: Zinātne, 502–503.

Dommann, Monika. (2019). Authors and Apparatus: A Media History of Copyright. Tulkojusi Sarah Pybus. Ithaca: Cornell University Press.

Janušauskaitė, Kristina. (2010). Protection of IP Rights in the Baltic Countries: Retrospective Observations and the Current Infrastructure. In Implementation of the EU Enforcement Directive in the Baltic Countries, 1st ed. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft mbH. https://www.jstor.org/stable/j.ctv941sj9.6.

Pisuke, Heiki. (2002). Building a National Intellectual Property Protection System: Some Issues Concerning Copyright and Related Rights in Estonia. In Scandinavian Studies in Law. vol. 42. Almqvist & Wiksell.

Schepens, Paula. (2006). Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma rokasgrāmata: (administrācijas organizācija autoriem un autoru darbu izmantotājiem). Rīga: Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Švītiņa, Laura. (2021). Latvijas Mūziķu biedrība (1922–1939): darbības profils un koncertakcija “Mūziķu diena.” Mūzikas akadēmijas raksti, XVIII. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Veikša, Ingrīda. (2010). Autortiesību un blakustiesību ieguves un izmantošanas problēmas raidorganizāciju darbībā Eiropas apraides zonā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.

Publicēts

24.01.2024

How to Cite

LATVIJAS SKAŅRAŽU KOPA (1923–1939) UN AUTORTIESĪBU AIZSTĀVĪBA. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 20, 47-79. https://doi.org/10.0000/6hf16t16