VIDMANTA BARTUĻA OPERAS

Autori

  • Rūta Gaidamavičūte

Atslēgvārdi:

Vidmants Bartulis, lietuviešu komponisti, skatuves mūzika, opera, Mocarta dzimšanas diena, Mācībstunda, Pas de deux

Anotācija

Vidmants Bartulis (Bartulis, 1954) ilgu laiku bija pazīstams kā lietuviešu romantisma jaunā viļņa pārstāvis. Līdzās Onutei Narbutaitei (Narbutaitė, 1956), Mindaugam Urbaitim (Urbaitis, 1952) un Aļģirdam Martinaitim (Martinaitis, 1950) viņš ir trauslu, nostalģisku kameropusu autors. Gara radniecība viņu saista arī ar to latviešu komponistu paaudzi, kuru pārstāv Pēteris Vasks (1946) un Imants Zemzaris (1951). Pašlaik Bartulis klusi un rāmi strādā Lietuvā, kur ieņem nepavisam ne prestižu, bet ļoti nozīmīgu amatu kā kompozīcijas skolotājs Kauņas 1. mūzikas skolā. Katru gadu viņš rada vairākas jaunas partitūras, bet vienlaikus rod iespēju atkal un atkal organizēt laikmetīgās mūzikas festivālu Iš arti (Tuvumā). Viņa mūzikas brīvība, formu nepareizība atraisa atskaņotāju fantāziju un sniedz klausītājiem pārsteiguma un vaļsirdīgas atklāsmes mirkļus. Bartuļa skatuves darbi no viņa kameropusiem pārmantojuši intimitāti, savukārt no teātra vides uz koncertzāli pārceļojuši šīs mūzikas negaidītie paradoksi, pats skanējuma raksturs. Komponista prasme nogaidīt un neizlēkt pirms laika ar to vai citu mūzikas ideju, pastāvīgi apsolot (un arī sagādājot) klausītājiem pārdzīvojumu, šķiet, ir iedzimta. Savu vēršanos pret samākslotu modernismu viņš neafišē, tomēr pārliecinoši, pat radikāli pauž savā daiļradē, un viņa estētiskie principi ir vienkārši, bet stingri. Pāri visam – dabas dota brīvība un spēja saglabāt savu es...

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bartkuvienė, Linara. Virginijos Woolf romanas „Džeikobo kambarys“ ir Bertrand’o Russello filosofija. Metai 1 (2008), p. 100–108

Bartulis, Vidmantas. Sunku būti lakoniškam / Su kompozitorium Vidmantu Bartuliu kalbasi muzikologė Rūta Gaidamavičiūtė. Kultūros barai 2 (2004), p. 56–60

Bartulis, Vidmantas. Vidinė garsų laisvė / V. Bartulio ir R. Gaidamavičiūtės pokalbis. Kultūros barai 11 (1986), p. 19–22

Chomiński, Józef; Wilkowska-Chomińska, Krystyna. Opera i dramat. Kraków: PWM, 1976

Cumming, Naomi. Tapatinimosi siaubai: Reicho skirtingi traukiniai. Muzika kaip kultūros tekstas / Sud. Rūta Goštautienė. Vilnius: Apostrofa, 2007, p. 365–387

Donington, Robert. Opera and its Symbols. The Unity of Words, Music and Staging. New Haven: Yale University Press, 1990

Eco, Umberto. Atviras kūrinys: forma ir neapibrėžtumas šiuolaikinėje poetikoje / Iš italų kalbos vertė Inga Tuliševskaitė. Vilnius: Tyto alba, 2004

Fischer, Erik. Zur Problematik der Opernstruktur. Das künstlerische System und seine Krisis im 20. Jahrhundert. Wiesbaden: Steiner, 1982

Gaidamavičiūtė, Rūta. Bartulis kviečia šokio. Literatūra ir menas. 2007, lapkričio 23

Gaidamavičiūtė, Rūta. Kūrybinių stilių pėdsakais. Pokalbiai su muzikais. Vilnius: Lietuvos muzikos ir teatro akademija, 2005

Heidegeris, Martin. Rinktiniai raštai / Iš vokiečių kalbos vertė Arvydas Šliogeris. Vilnius: Mintis, 1992

Kutavičius, Bronius. Tikiu įkvėpimu / Su kompozitoriumi Broniumi Kutavičiumi kalbasi muzikologė Rūta Gaidamavičiūtė. Pergalė 12 (1987), p. 142–151

Leppert, Richard. Tylos troškimas. Muzikos ikoniškumas. Muzika kaip kultūros tekstas / Sudarytoja Rūta Goštautienė. Vilnius: Apostrofa, 2007, p. 298–331

Leščinska, Beata. Konvencijų žaismas Krzysztofo Pendereckio operoje buffa „Karalius Ūbas“ ir Vidmanto Bartulio operoje „Pamoka“. Kultūros barai 2 (1998), p. 48–54

Lindenberger, Herbert S. Opera. The Extravagant Art. Ithaca, New York: Cornell University Press, 1984

Martinaitis, Algirdas. Esu įpratęs idėjas nusiskinti iš oro / R. Gaidamavičiūtės ir A. Martinaičio pokalbis. Kultūros barai 5 (1996), p. 25–28

Paulauskis, Linas. Keli žodžiai apie kompozitoriaus Vidmanto Bartulio kūrybą. Šiaurės Atėnai. 1999, vasario 13

Pocius, Kasparas. Požiūriai. Metai 11 (2007), p. 104–112

Širvinskas, Juozas. Vytauto Marijošiaus premija – Vidmantui Bartuliui / Užrašė Eglė Ulienė. Muzikos barai 2 (1996), p. 18

Tarasti, Eero. On the modalities of opera. Semiotica: Special Issue on the Semiotics of Music 66/1–3 (1987), pp. 155–168

Valency, Gisele. Tekstinė kritika. Literatūros analizės kritinių metodų pagrindai. Literatūros kritika / Sud. Daniel Bergez. Vilnius: Baltos lankos, 1998, p. 183–201

Wallerstein, Immanuel. The End of the World as We Know It: Social Science for the Twenty-First Century. Minneapolis and London: University of Minnesota Press, 1999

Žukauskaitė, Audronė. Performatyvus menas: Urbonų atvejis. Šiaurės Atėnai. 2008, sausio 5, p. 11

Тараканов, Михаил (редактор-составитель). Советский музыкальный театр. Проблемы жанров. Москва: Советский композитор, 1982

Bartulis, Vidmantas. Pamoka (Mācībstunda; partitūra), 1993

Fragments no Rūtas Gaidamavičūtes un Vidmanta Bartuļa sarunas 2006. gada janvārī [Iš Rūtos Gaidamavičiūtės ir Vidmanto Bartulio pokalbio 2006 sausio mėnesį]

Publicēts

02.06.2024

Izdevums

Sadaļa

KOMPONISTS UN VIŅA JAUNRADE

How to Cite