DZEJAS MOTĪVI LŪCIJAS GARŪTAS SOLODZIESMĀS
Atslēgvārdi:
Lūcija Garūta, solodziesma, nacionālais romantisms, latviešu komponistes, dzeja, mīlas lirika, austrumu tematika, dabas tematika, reliģiskā tēmaAnotācija
1934. gada 3. martā Lūcijai Garūtai dāvātajā kordziesmu krājumā Jāzeps Vītols ieraksta veltījumu: Latvju dziesmas plaukstošajam ziedam. Un patiesi – pārskatot Lūcijas Garūtas daiļradi, redzams, ka solodziesma ir tajā visplašāk pārstāvētais žanrs, kas ietver vairāk kā 200 skaņdarbu. Šai ziņā gan viņa nav vienīgā latviešu skaņumākslā: nacionālā romantisma laikmetā solodziesmai bijusi liela nozīme arī daudzu laikabiedru – piemēram, Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Vītola, Jāņa Zālīša un Jāņa Mediņa mūzikā. Taču ir kāds aspekts, kas Garūtas solodziesmas izceļ uz pārējo šī žanra darbu fona – proti, liela daļa no tām rakstīta ar pašas autores dzeju un līdz ar to apliecina ne vien viņas komponistes, bet arī dzejnieces talantu. Raugoties no šī viedokļa, Garūtai starp latviešu akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem tikpat kā nav līdzinieku. Analogi Mikolaja Konstantīna Čurļoņa (komponista un gleznotāja) vai Marģera Zariņa (komponista un prozaista) jaunradei, arī Garūtas solodziesmas ir interesanta viela pētījumam, kā viena un tā pati radošā personība izpaužas dažādu mākslas žanru saskarē. Raksta mērķis ir rast vismaz daļēju atbildi uz šo jautājumu.
Downloads
References
Brēms, M. Latvju modernistu vakars. Latvijas Kareivis. 1926, 19. oktobris
Cīrulis, Jānis. Lūcijas Garūtas kompozīciju vakars. Latvis. 1929, 1. decembris
Eihvalds, Vilnis. Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli. Varavīksne 1980 / Sastādījušas un ievadu sarakstījušas Silvija Radzobe un Līvija Volkova. Rīga: Liesma, 1980, 32.–85. lpp.
Erliha, Dzintra. Lūcijas Garūtas klaviermūzika. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Musica Baltica, 2007
Graubiņš, Jēkabs. Lūcijas Garūtas V kompozīciju vakars. Brīvā Zeme. 1940, 12. aprīlis
Kārkliņš, Ludvigs. Harmonija. Rīga: Zvaigzne, 1993
L., J. Lūcija Garūta. Hallo Latvija 9 (1941), 4.–5. lpp.
Lesiņš, Knuts. Problēmas un sejas latviešu mūzikā. Rīga: A. Gulbis, 1939
Mauriņa, Zenta. Klusuma burvis. Latviešu esejas. [Vesterosa]: Dzintars, 1955, 169.–186. lpp.
Mauriņa, Zenta. Sveiciens Lūcijai Garūtai. Kopoti raksti / 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 1939, 223.–227. lpp.
Mauriņa, Zenta. Sveiciens Lūcijai Garūtai. Sievietes Pasaule 14 (1937), 3. lpp.
Poruks, Jēkabs. Lūcijas Garūtas kompozīciju vakars. Pēdējā Brīdī. 1929, 1. decembris
Smilktiņa, Benita. Laikmeta konturējums. Latviešu literatūras vēsture / 2. sējums. 1918–1945 / Redkolēģijas zinātniskais vadītājs
Viktors Hausmanis. Rīga: LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zvaigzne ABC, 1999, 8.–47. lpp.
Stumbre, Silvija. Zvaigznes un zeme. Rīga: Liesma, 1969
Vecgrāvis, Viesturs. Dzeja. Latviešu literatūras vēsture / 2. sējums. 1918–1945. Redkolēģijas zinātniskais vadītājs Viktors Hausmanis. Rīga: LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zvaigzne ABC, 1999, 389–400
Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas kritika. Rīga: Liesma, 1973
Zālītis, Jānis. Lūcijas Garūtas kompozīciju vakars. Jaunākās Ziņas. 1929, 30. novembris
Garūta Lūcija. Anotācija V kompozīciju vakaram / Glabājas Lūcijas Garūtas fonda arhīvā. 1940, 11. aprīlis
Garūta Lūcija. Saruna ar Oļģertu Grāvīti TV pārraidē Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces Lūcijas Garūtas daiļrades vakars. 1975, 28. novembris
Pasler, Jann. Impressionism. Grove Music Online. Oxford Music Online. <http://www.oxfordmusiconline.com/subscriber/article/grove/music/50026?q=impressionism&search=quick&pos=1&_start=1#firsthit>
Pormale, Daina. Atmiņas par Lūciju Garūtu / Dzintras Erlihas pieraksts. 2008, 16. decembris
