SERGEJA PROKOFJEVA BALETI LATVIJĀ
Atslēgvārdi:
Sergejs Prokofjevs, balets, Rēbuss, Romeo un Džuljeta, Pelnrušķīte, Pazudušais dēlsAnotācija
Sergeja Prokofjeva (1891−1953) saikne ar baletu izveidojās samērā agri: 1914. gadā, divdesmit trīs gadu vecumā, viņš ieradās Londonā un iepazinās ar Krievu baleta trupas vadītāju Sergeju Djagiļevu (1872−1929). Jaunais komponists sacerēja baletu Ala un Lollijs (1915. gadā tas pārtapa Skitu svītā simfoniskajam orķestrim), taču Djagiļevs to nepieņēma; toties dažus gadus vēlāk viņš iestudēja Prokofjeva baletu Āksts (pilns nosaukums Pasaka par ākstu, kurš izāzēja septiņus [citus] ākstus; 1921 , Parīze, Théâtre de la Gaîté-Lyrique). Šis uzvedums vērtējams kā viens no Djagiļeva Krievu baletam raksturīgajiem paradoksiem, jo horeogrāfija tapusi pēc mākslinieka skicēm: to veidoja Tadeo Slavinskis (Tadeo Slavinsky) sadarbībā ar gleznotāju Mihailu Larionovu. Turpmāk Djagiļeva trupā notika pasaules pirmizrādes vēl diviem ievērojamiem Prokofjeva baletiem: Tērauda auļojumam (1927, Parīze, Sāras Bernāras teātris, horeogrāfs Leonīds Mjasins) un Pazudušajam dēlam (1929, turpat, horeogrāfs Džordžs Balančins / George Balanchine). Ārpus Djagiļeva trupas iestudējumus piedzīvoja arī citi Prokofjeva agrīnie baleti, tomēr tie viņa daiļradē mazāk nozīmīgi un daudz retāk uzvesti. Piemēram, Borisa Romanova trupa Russian Romantic Theatre bija pirmā, kas iestudēja Trapeci (1925, Berlīne, Romanova horeogrāfija; šis balets nereti pat netiek minēts komponista skaņdarbu sarakstos); savukārt Parīzes Grand Opéra uzveda baletu Pie Dņepras (1932), kura horeogrāfs bija Seržs Lifārs (Serge Lifar). 1936. gadā Prokofjevs apmetās Padomju Krievijā uz pastāvīgu dzīvi (arī pirms tam, jau kopš 20. gadu beigām, viņš vairākkārt ieradās dzimtenē un iesaistījās vietējā mūzikas apritē). Šeit komponists radīja ģeniālo baletu Romeo un Džuljeta, kura pirmizrāde noritēja Čehoslovakijā (1938, Brno, horeogrāfs Ivo Vāņa Psota / Ivo Vaňa Psota), kā arī Pelnrušķīti (1945, Maskava, Lielais teātris, Rostislava Zaharova horeogrāfija) un Akmens ziedu (pilnā nosaukumā Teiksma par akmens ziedu; 1954, Maskava, Lielais teātris, Leonīda Lavrovska horeogrāfija). Mākslas filmai Ivans Bargais savulaik (1942) sacerētā mūzika jau pēc Prokofjeva nāves pārtapa baletā Ivans Bargais (1975, Maskava, Lielais teātris, Mihaila Čulaki mūzikas redakcija, Jurija Grigoroviča horeogrāfija). Latvijā no Prokofjeva baletiem ir iestudēts Tērauda auļojums (ar nosaukumu Rēbuss, 1933), Romeo un Džuljeta (1953, 1982, 1999), Pelnrušķīte (1953, 1991, 2005) un Pazudušais dēls (1978).
Downloads
References
Anderson, Zoe. Romeo and Juliet // The Independent. 2004, July 29.
Beinaroviča, Baiba. Skatītājiem nolaupītais sapnis // Latvijas Avīze. 2005, 18. jūnijs.
Bērziņa, Vizbulīte. Eju pārvērsties skaņā. Rīga: Liesma, 1969.
Bite, Ija. Haris. Viss par Haraldu Ritenbergu. Rīga: Ulma, 2007.
Bite, Ija. Latvijas balets. Rīga: Pētergailis, 2002.
Bite, Ija. „Romeo un Džuljeta” atkal Rīgā // Literatūra un Māksla. 1982, 7. maijs.
Dougill, David. Dance: That sinking feeling // The Sunday Time. 2004, August 1.
Morozovs, Sergejs. Prokofjevs. Rīga: Liesma, 1970.
Prokofjevs, Sergejs. Autobiogrāfija / Tulkojis Vilnis Eihvalds. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963.
Siliņa, Elza. Anna Priede // Teātris un Dzīve, 5 / Sakārtojusi Lilija Dzene. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961, 223.–254. lpp.
Siliņa, Elza. „Romeo un Džuljeta” LPSR Valsts Operas un baleta teātrī // Padomju Jaunatne. 1953, 9. aprīlis.
Tivums, Eriks. Nakts ar primabalerīnu. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
Tivums, Eriks. Romeo – vienīgais un nostalģiskais // Padomju Jaunatne. 1982, 24. septembris.
Tivums, Eriks. Vārda „pirmoreiz” ritmā // Padomju Jaunatne. 1979, 25. aprīlis.
Redepenning, Dorothea. Prokofiev, Sergey // The New Grove Dictionary of Music and Musicians / Edited by Stanley Sadie. Second Edition. Volume 20. London: MacMillan Publishers Limited, 2001, pp. 404–423.
The Oxford Dictionary of Dance / Edited by Debra Craine and Judith Mackrell. Oxford University Press, 2000.
Zosts, Valērijs. „Pelnrušķīte” LPSR Valsts Operas un baleta teātrī // Cīņa. 1954, 8. janvāris.
Б[рамс], Як[ов]. Рижский балет на новых путях // Сегодня. 1933, 28 апреля, 1-e изд.
Нестьев, Израиль. Прoкофьев. Москва: Государственное музыкальное издательство, 1957.
Русский балет: энциклопедия / Ред. Е. П. Белова [и др.]. Москва: Большая российская энциклопедия, Согласие, 1997.
Савкина, Наталия. Сергей Сергеевич Прокофьев. Москва: Музыка, 1981.
LPSR Valsts operas un baleta teātra Mākslinieciskās padomes sēde 1953. gada 21. decembrī // Latvijas Valsts arhīvs, 260 – 1 – 11.
LPSR Valsts operas un baleta teātra Mākslinieciskās padomes sēde 1953. gada 23. decembrī // Latvijas Valsts arhīvs, 260 – 1 – 11.
