JĀŅA IVANOVA VOKALĪZES – SAVRUPA PARĀDĪBA LATVIEŠU MŪZIKĀ
Atslēgvārdi:
Jānis Ivanovs, vokalīze, kormūzika, miniatūraAnotācija
Jā, tas ir mazliet paradoksāli – nepavisam nebūdamas savrupas paša Jāņa Ivanova (1906–1983) radošajā devumā, latviešu mūzikas kopainā viņa kora vokalīzes šķiet tā kā drusku svešādas, tā kā labi neiegulst nevienā plauktiņā. Pat kordziesmas maģistrālē tās paliek marginālas: gan ne visiem koriem pieejamas komplicētā skaņuraksta dēļ, gan arī klausītājiem neierastas un pat neērtas teksta trūkuma dēļ. Tekstam kordziesmā ir milzu spēks, kas vieno dziedātājus un publiku kopējā domā, nostādnē, valodā un poētikā. Taču teksts uzliek arī zināmus ierobežojumus, virza tēlainību noteiktā, verbāli formulētā izteiksmē – arī tad, ja tas ir ļoti brīvs, metaforām, zemtekstiem, neatšifrējamiem mājieniem bagāts. Komponistam, kurš mēdz domāt tīri muzikālās kategorijās, bet programmatiskus vai pusprogrammatiskus nosaukumus, skaidrojumus un komentārus izmanto reti, drīzāk izņēmuma gadījumos, vokalīzes žanrs izrādījies pievilcīgs tieši šīs brīvības dēļ: tas sniedz iespēju saskarties ar kora muzicēšanas vērienu un burvību, bet palikt noteicējam izvēlē, savas mūzikas suverēnā izveidē.
Downloads
References
Bomiks, Arvīds. Skaņdarbu saraksts // Jānim Ivanovam 100 / Žurnāla Mūzikas Saule 2006. gada 5. (37.) nr. pielikums, 27. lpp.
Brežņevs, Viktors. J. Ivanova kora daiļrade. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1985.
Kļaviņš, Juris. Jāņa Ivanova vokalīzes // Laikmeta balss Jāņa Ivanova daiļradē / Zinātniskās konferences tēzes. Rīga: Latvijas PSR Komponistu savienība, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija, 1986, 18.–19. lpp.
Lūsiņa, Inese. Jāņa Ivanova vokalīzes // Literatūra un Māksla. 1977, 27. maijs.
Rozenbaha, Ieva. Jāņa Ivanova vokalīzes – gleznas skaņās // Kultūras Forums. 2006, 20.–27. oktobris.