MŪZIKAS UN RITMIKAS PEDAGOĢE, PIRMĀ LATVIEŠU DALKROZISTE ANNA AŠMANE-SIETIŅSONE (1885–1967)
Atslēgvārdi:
Emīls Žaks-Dalkrozs, mūzikas un ritmikas skola Rīgā, Annas Ašmanes-Sietiņsones audzēkņiAnotācija
2015. gada 26. jūlijā apritēja 130 gadi, kopš dzimusi Anna Ašmane- Sietiņsone. Atcerēties viņu ir vērts vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, Ašmane-Sietiņsone bija viena no pirmajām latvietēm, kas, ievērojamā pedagoga Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) aicināta, izglītojās ritmikā viņa vadītajās mācībiestādēs Helleravā, vēlāk Ženēvā un Parīzē. Tieši viņa iepazīstināja latviešu sabiedrību ar visā pasaulē slaveno Žaka-Dalkroza metodi – mūzikas atainošanu kustībās jeb mūzikas izpratni, kurā ir iesaistīts viss ķermenis. Otrkārt, Ašmane-Sietiņsone dibināja un ilggadēji vadīja mūzikas un ritmikas skolu, kas bija balstīta noteiktā metodoloģijā – Dalkroza ritmikā. Treškārt, viņa deva nozīmīgu ieguldījumu speciālajā pedagoģijā, proti, palīdzēja izkopt spējas bērniem ar īpašām vajadzībām un integrēja viņus sabiedrībā, izmantojot ritmikas nodarbības. Vairāki Ašmanes-Sietiņsones audzēkņi vēlāk kļuva par pasaulē pazīstamiem dalkrozistiem: viņu vidū bija mūzikas un ritmikas kursu un skolu organizētāji un vadītāji, mācībspēki augstākajās mūzikas izglītības iestādēs, baletdejotāji, aktieri, mūziķi, koncertmeistari u. c.
Downloads
References
A. Dz. (1935). Vēstulnieks. Zeltene 9, 29. lpp.
A. L. (1926). Jaunatnes pašdarbība. Latvijas Jaunatne 22, 113. lpp.
A. L. (1958). Sējēja tautas druvā. Latvija Amerikā, 3. maijs
Al. S. (1935). Anna Ašmane. Audzināšanai veltīta dzīve. Sievietes Pasaule 7, 3.–5. lpp.
Anna Ašman ar savām audzēknēm (1926). Foto. Nedēļa 14, 11. lpp.
Anna Ašmane 25 gadus dalkrozistes darbā (1935). Mūzikas Apskats 5, 151.–152. lpp.
Anna Ašmane (1935). Foto (tautastērpā). Sievietes Pasaule 7, vāka attēls
Anna Ašman, mūzikas un ritm. vingrošanas skolas vadītāja (1923). Ilustrēts Žurnāls 51–52, 547. lpp.
Annas Ašmanes Mūzikas un ritmikas skolas audzēkņu uzveduma vakars 10. maijā Latviešu biedrībā Rīgā (1940). Foto. Atpūta 809, 24. lpp.
Annas Ašmanes mūzikas un ritmikas skolas vakars (1925). Foto. Nedēļa 3, 12. lpp.
Annas Ašmanes skola (1938): sludinājums. Brīvā Zeme, 5. septembris
Annas Ašmanes skolas audzēkņu ritmikas uzvedumu rīts (1938): sludinājums. Latvijas Kareivis, 24. februāris
Annas Ašmanis skola (1935): sludinājums. Rīts, 11. septembris
Annas Ašmanis skolas audzēkņi (1938): sludinājums. Rīgas Vēstnesis, 24. februāris
Annas Ašman mūzikas un ritmiskās vingrošanas skola (1924). Ilustrēts Žurnāls 50, 1101. lpp.
Aristokrātu dzīve (1927). Aizkulises, 11. novembris
Ašman[e],Anna(1924a). Žaks Dalkrozs un E. Vīgners. Latvis, 5.aprīlis
Ašmane, Anna (1924b). Atklāta vēstule Beatrisei Vīgnerei. Latvis, 11. aprīlis
Ašmane, Anna (1924c). Beatrisei Vīgnera kundzei [..]. Latvis, 4. jūnijs
Ašmane, Anna (1933a). Mans ceļš (sākums). Zeltene 4, 4.–5. lpp.
Ašmane, Anna (1933b). Mans ceļš (nobeigums). Zeltene 5, 4.–7. lpp.
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1953). Jaunas mākslinieces pirmā turneja. Verēnas Stelpes koncerts. Laiks, 30. septembris
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954a). Viņas ir jaukas. Ingrīdas un Karīnas Gutbergas koncerts Sanfranciskā. Laiks, 31. marts
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954b). Jauns latviešu trio. Koncerts Losandželosā. Laiks, 28. jūlijs
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954c). Spoža koloratūra. Adeles Pulciņas-Karpas koncerts Losandželosā. Laiks, 15. septembris
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1957). Helenas Šeldas deju vakars. Laiks, 12. jūnijs
Ašmane-Sietiņsone, Anna (1958). Patīkama iepazīšanās. Jāņa Kļaviņa koncerts Los Andželosā. Laiks, 16. jūlijs
Ābele, Eleonora Irene (1967). Māksliniece un audzinātāja. Laiks, 2. augusts
B. (1937). Arnolds Spekke. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 5/6, 662.–665. lpp.
Balode, Paula (1935). Dailes teātra aktrise Lilija Amerika pavasara gaidās. Sievietes Pasaule 8, 8. lpp.
Bīlman[i]s Alfrēds (red., 1928). Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados. Rīga: Golts un Jurjāns
Brants, K. (1926). Meitenes un zēni bērnu dārza vecumā. Nākotnes Spēks 10, 442.–449. lpp.
Brauķis, Helmuts (1965). Pa mūža gadu kāpnēm. Laiks, 24. jūlijs
Breģe, Ilona (2001). Cittautu mūziķi Latvijā 1401–1939. Leksikons. Rīga: Zinātne
Brēms, M[aksis] (1926). Prof. E. Žak-Dalkroza [..]. Latvijas Kareivis, 19. maijs
Bs. (1928). Aizsargu apmācību instruktori. Latvijas Kareivis, 16. februāris
Cīrulis, Jānis (1925). Anna Ašmane. Mūzika 2, 70. lpp. Desmit gadu dejas un ritma zīmē (1961). Latvija Amerikā, 29. novembris
Divas Annas “reprezentējas” (1926). Aizkulises, 8. oktobris
Duburu pieminot (1936). Tēvijas Sargs, 29. maijs
Eglīte, Biruta (2001). Rīga maksā. Rīga: Nordik
Epermanis, Bernhards (1996). Ziemeļblāzma. Latvija Amerikā, 17. februāris
Gerts, Oskars (red., 1997). Triju Zvaigžņu gaismā. Pirmā grāmata: 1924–1940. Rīga: Latvijas Vēstnesis
Graubiņš, Jēkabs (1925) = J. Arnolds. Annas Ašmanes audzēkņu uzvedumi Nacionālā operā 16. janvārī. Latvis, 18. janvāris
Graubiņš, Jēkabs (1922) = J. Arnolds. Annas Ašman skolnieku vakars [..]. Latvis, 21. decembris
Grimma, Marta (1935). Do re mi fa sol la si do!... Sievietes Pasaule 7, 6. lpp.
Gulbis, Alfrēds (1957). 40 gadu sabiedriskā darbā. Laiks, 16. februāris
In memoriam (1954). Universitas 1, 77. lpp.
Jēger[e]-Freimane, Paula (1967a). Helleravas vasara. Laiks, 22. jūlijs
Jēger[e]-Freimane, Paula (1967b). Papildinājums. Laiks, 12. augusts
J. P. (1940). P. Kalderona svētās misas noslēpums Latviešu biedrībā Rīgā. Rīgas Vēstnesis, 4. aprīlis
Kaktiņš, Ādolfs (1960). Pārmodelēšana. Laiks, 11. jūnijs
Kalderona mistērija (1940): sludinājums. Rīgas Vēstnesis, 18. aprīlis
Klīvlendas hronika (1952). Laiks, 16. janvāris
Kroders, Pauls (red., 1929). Latvijas darbinieku galerija 1918–1928. Rīga: Grāmatu Draugs
Kronika (1926). Mūzika 9, 125.–129. lpp.
Kronika (1933). Vadonis Deju Valstī 1, 22.–23. lpp.
Krusa, F[ēlikss] (1955). Jaunatnei un dailei veltīta dzīve. Annai Ašmanei-Sietiņsonei 70 gadu. Laiks, 20. jūlijs
Kr[usa], F[ēlikss] (1960). Atpakaļ uz Eiropu. Laiks, 25. maijs
Kultūras apskats (1955). Londonas Avīze, 29. jūlijs
Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts (1937). Ķemeru Ziņas, 22. augusts
Ķēniņa Edipa izrāde Nacionālā teātrī (1922; arī J. Rieksta foto). Ilustrēts Žurnāls 9, 2.–3. lpp.
“Ķēniņš Oidips” (1922/23): sludinājums. Teātra Vēstnesis 1, 16. lpp.
Latgales tautas konservatorija (1928): sludinājums. Latgales Ziņas, 7. septembris
Latviešu sievietes dzīve (1935). Latviete 4, 74.–76. lpp.
Latvju dejotājas Vīnē (1934). Foto. Magazina 112, 7. lpp.
L. B. (1924). Latvijas Konservatorijas pastāvēšanas pirmie 5 gadi. Mūzikas Nedēļa 45, 941.–942. lpp.
Lesiņš, Knuts (1960). Tālavijai 60 gadi. Londonas Avīze, 23. decembris
Liesma, Juris (1940). Annas Ašmanes audzēkņu vakars. Brīvā Zeme, 11. maijs
LVVA, 1632-1.III-18960 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 1632. f. (Izglītības ministrija), 1.III apr. (Skolotāju lietas), 18960. lpp. (Annas Ašmanes-Sietiņsones personas lieta)
LVVA, 1632-2-443 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 1632. f. (Izglītības ministrija), 2. apr., 443. l. (Valsts privāto skolu direktoru raksti Izglītības ministram skolu darbības jautājumos): 21. lpp.
“Maija un Paija” (1922/23): sludinājums. Teātra Vēstnesis 3, 47.–48. lpp.
Māksla (1924). Jaunā Balss, 12. janvāris
Māksla (1929). Aizkulises, 22. februāris
Māksla (1932). Aizkulises, 22. janvāris
Mākslas dzīve (1925). Latvis, 10. janvāris
Mirusi māksliniece un audzinātāja Anna Ašmane-Sietiņsone (1967). Londonas Avīze, 11. augusts
No krasta līdz krastam (1963). Laiks, 11. maijs
Ordeņiem apbalvotie (1938). Brīvā Zeme, 25. novembris
Paleviča, Milda (1934). Mans dzīves gājums. Latviete 3, 37.–40. lpp.
P. B. (1939). Dr. phil. Mildas Palēvičas 50 gadi. Sievietes Pasaule 4, 4. lpp.
P. G. (1931). Mūzikas novadā (recenzenta piezīmes). Latviešu Balss 12, 7. lpp.
Periskops (1963). Dienu atspīdumi. Laiks, 19. jūnijs
Ramats, Eduards = Ed. R. (1925). Annas Ašman mūzikas un ritmikas skola [..]. Latvijas Kareivis, 16. decembris
Rīgas dāmas un mode (1929). Elegantā Rīga 1, 3.–4. lpp.
RMM, 234815 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. A. Ašmanes Ritmiskās vingrošanas skolas audzēkņu vakars. 1924. gada 29. marts. Inventāra nr. 234815
RMM, 525600 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones foto. 1966. gads. Inventāra nr. 525600
RMM, 525610 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones bēru lapiņa. 1967. gada 17. jūlijs. Inventāra nr. 525610
RMM, 525611 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes-Sietiņsones skolnieka S. Štrausa koncerts Santa Barbarā, ASV. Programma. 1966. gada 1. augusts. Inventāra nr. 525611
RMM, 612039 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Mūzikas un Ritmikas skolas reklāmas izdevums. 1927./28. mācību gads. Inventāra nr. 612039
RMM, 612046 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Ritmiskā vingrošana – atklātais skolnieku vakars Latvijas konservatorijā. Programma, 1921. gada 14. aprīlis. Inventāra nr. 612046
RMM, 612146 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes skolas uzvedumi Nacionālā Operā. Programma, 1927. gada 5. decembris. Inventāra nr. 612146
RMM, 641768 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. M. Leite. Pianistes Annas Ašmanes-Sietiņsones īsa biogrāfija. Inventāra nr. 641768, 2. lpp.
RMM, 653299 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Anna Ašmane- Sietiņsone – Jānim Zālītim. Vēstule, 1939. gada 31. marts. Inventāra nr. 653299
RMM, 763311 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones foto (fotogrāfs – Augusts Rostoks Rīgā). 1939. gads. Inventāra nr. 763311
RMM, 797161 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Mirdza Griķe. Atmiņas par Annas Ašmanes mūzikas un ritmikas skolu. 1966. gada 1. augusts. Inventāra nr. 797161
Siliņa, Elza (1931). Annas Ašmanes mūzikas un ritmiskās skolas audzēkņu uzvedumi. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 5/6, 601. lpp.
Sports (1933). Aizkulises, 27. janvāris
S-s (1950). Žaks Dalkrozs miris. Latvija, 15. jūlijs
Staris, Alfrēds (2000). Skolas un izglītība Rīgā: no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds
Strunskis, Viktors (1983). Brīvās kustības, ritmika un plastika. Laiks, 19. februāris
Velta Volšteine Annas Ašmanes skolas uzvedumu rītā 26. martā Nacionālā teātrī (1939). Foto. Atpūta 751, 9. lpp.
Vēriņa, Vita, Lolita Fūrmane un Arnolds Klotiņš (b. g.). Ašmane- Sietiņsone Anna. Humanitāro zinātņu virtuālā
enciklopēdija. http:// en.lulfmi.lv/?p=8143&kopa=8&r=asmane-sietinsone-anna (skatīts 2017. gada 21. augustā)
Vētra, Mariss (1990). Rīga toreiz. Karogs 7, 25.–108. lpp.
Vīgner[e], Beatrise (1924a). Mani paskaidrojumi [..]. Latvis, 5. aprīlis
Vīgnere, Beatrise (1924b). Atbilde Annai Ašmanei. Latvis, 1. jūnijs
Vīnerte, Mirdza (1978). Kalpošana daiļumam. Laiks, 29. marts
