MŪZIKAS UN RITMIKAS PEDAGOĢE, PIRMĀ LATVIEŠU DALKROZISTE ANNA AŠMANE-SIETIŅSONE (1885–1967)

Autori

  • Gunta Marihina, Iveta Ķestere

Atslēgvārdi:

Emīls Žaks-Dalkrozs, mūzikas un ritmikas skola Rīgā, Annas Ašmanes-Sietiņsones audzēkņi

Anotācija

2015. gada 26. jūlijā apritēja 130 gadi, kopš dzimusi Anna Ašmane- Sietiņsone. Atcerēties viņu ir vērts vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, Ašmane-Sietiņsone bija viena no pirmajām latvietēm, kas, ievērojamā pedagoga Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) aicināta, izglītojās ritmikā viņa vadītajās mācībiestādēs Helleravā, vēlāk Ženēvā un Parīzē. Tieši viņa iepazīstināja latviešu sabiedrību ar visā pasaulē slaveno Žaka-Dalkroza metodi – mūzikas atainošanu kustībās jeb mūzikas izpratni, kurā ir iesaistīts viss ķermenis. Otrkārt, Ašmane-Sietiņsone dibināja un ilggadēji vadīja mūzikas un ritmikas skolu, kas bija balstīta noteiktā metodoloģijā – Dalkroza ritmikā. Treškārt, viņa deva nozīmīgu ieguldījumu speciālajā pedagoģijā, proti, palīdzēja izkopt spējas bērniem ar īpašām vajadzībām un integrēja viņus sabiedrībā, izmantojot ritmikas nodarbības. Vairāki Ašmanes-Sietiņsones audzēkņi vēlāk kļuva par pasaulē pazīstamiem dalkrozistiem: viņu vidū bija mūzikas un ritmikas kursu un skolu organizētāji un vadītāji, mācībspēki augstākajās mūzikas izglītības iestādēs, baletdejotāji, aktieri, mūziķi, koncertmeistari u. c.

Downloads

Download data is not yet available.

References

A. Dz. (1935). Vēstulnieks. Zeltene 9, 29. lpp.

A. L. (1926). Jaunatnes pašdarbība. Latvijas Jaunatne 22, 113. lpp.

A. L. (1958). Sējēja tautas druvā. Latvija Amerikā, 3. maijs

Al. S. (1935). Anna Ašmane. Audzināšanai veltīta dzīve. Sievietes Pasaule 7, 3.–5. lpp.

Anna Ašman ar savām audzēknēm (1926). Foto. Nedēļa 14, 11. lpp.

Anna Ašmane 25 gadus dalkrozistes darbā (1935). Mūzikas Apskats 5, 151.–152. lpp.

Anna Ašmane (1935). Foto (tautastērpā). Sievietes Pasaule 7, vāka attēls

Anna Ašman, mūzikas un ritm. vingrošanas skolas vadītāja (1923). Ilustrēts Žurnāls 51–52, 547. lpp.

Annas Ašmanes Mūzikas un ritmikas skolas audzēkņu uzveduma vakars 10. maijā Latviešu biedrībā Rīgā (1940). Foto. Atpūta 809, 24. lpp.

Annas Ašmanes mūzikas un ritmikas skolas vakars (1925). Foto. Nedēļa 3, 12. lpp.

Annas Ašmanes skola (1938): sludinājums. Brīvā Zeme, 5. septembris

Annas Ašmanes skolas audzēkņu ritmikas uzvedumu rīts (1938): sludinājums. Latvijas Kareivis, 24. februāris

Annas Ašmanis skola (1935): sludinājums. Rīts, 11. septembris

Annas Ašmanis skolas audzēkņi (1938): sludinājums. Rīgas Vēstnesis, 24. februāris

Annas Ašman mūzikas un ritmiskās vingrošanas skola (1924). Ilustrēts Žurnāls 50, 1101. lpp.

Aristokrātu dzīve (1927). Aizkulises, 11. novembris

Ašman[e],Anna(1924a). Žaks Dalkrozs un E. Vīgners. Latvis, 5.aprīlis

Ašmane, Anna (1924b). Atklāta vēstule Beatrisei Vīgnerei. Latvis, 11. aprīlis

Ašmane, Anna (1924c). Beatrisei Vīgnera kundzei [..]. Latvis, 4. jūnijs

Ašmane, Anna (1933a). Mans ceļš (sākums). Zeltene 4, 4.–5. lpp.

Ašmane, Anna (1933b). Mans ceļš (nobeigums). Zeltene 5, 4.–7. lpp.

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1953). Jaunas mākslinieces pirmā turneja. Verēnas Stelpes koncerts. Laiks, 30. septembris

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954a). Viņas ir jaukas. Ingrīdas un Karīnas Gutbergas koncerts Sanfranciskā. Laiks, 31. marts

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954b). Jauns latviešu trio. Koncerts Losandželosā. Laiks, 28. jūlijs

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1954c). Spoža koloratūra. Adeles Pulciņas-Karpas koncerts Losandželosā. Laiks, 15. septembris

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1957). Helenas Šeldas deju vakars. Laiks, 12. jūnijs

Ašmane-Sietiņsone, Anna (1958). Patīkama iepazīšanās. Jāņa Kļaviņa koncerts Los Andželosā. Laiks, 16. jūlijs

Ābele, Eleonora Irene (1967). Māksliniece un audzinātāja. Laiks, 2. augusts

B. (1937). Arnolds Spekke. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 5/6, 662.–665. lpp.

Balode, Paula (1935). Dailes teātra aktrise Lilija Amerika pavasara gaidās. Sievietes Pasaule 8, 8. lpp.

Bīlman[i]s Alfrēds (red., 1928). Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados. Rīga: Golts un Jurjāns

Brants, K. (1926). Meitenes un zēni bērnu dārza vecumā. Nākotnes Spēks 10, 442.–449. lpp.

Brauķis, Helmuts (1965). Pa mūža gadu kāpnēm. Laiks, 24. jūlijs

Breģe, Ilona (2001). Cittautu mūziķi Latvijā 1401–1939. Leksikons. Rīga: Zinātne

Brēms, M[aksis] (1926). Prof. E. Žak-Dalkroza [..]. Latvijas Kareivis, 19. maijs

Bs. (1928). Aizsargu apmācību instruktori. Latvijas Kareivis, 16. februāris

Cīrulis, Jānis (1925). Anna Ašmane. Mūzika 2, 70. lpp. Desmit gadu dejas un ritma zīmē (1961). Latvija Amerikā, 29. novembris

Divas Annas “reprezentējas” (1926). Aizkulises, 8. oktobris

Duburu pieminot (1936). Tēvijas Sargs, 29. maijs

Eglīte, Biruta (2001). Rīga maksā. Rīga: Nordik

Epermanis, Bernhards (1996). Ziemeļblāzma. Latvija Amerikā, 17. februāris

Gerts, Oskars (red., 1997). Triju Zvaigžņu gaismā. Pirmā grāmata: 1924–1940. Rīga: Latvijas Vēstnesis

Graubiņš, Jēkabs (1925) = J. Arnolds. Annas Ašmanes audzēkņu uzvedumi Nacionālā operā 16. janvārī. Latvis, 18. janvāris

Graubiņš, Jēkabs (1922) = J. Arnolds. Annas Ašman skolnieku vakars [..]. Latvis, 21. decembris

Grimma, Marta (1935). Do re mi fa sol la si do!... Sievietes Pasaule 7, 6. lpp.

Gulbis, Alfrēds (1957). 40 gadu sabiedriskā darbā. Laiks, 16. februāris

In memoriam (1954). Universitas 1, 77. lpp.

Jēger[e]-Freimane, Paula (1967a). Helleravas vasara. Laiks, 22. jūlijs

Jēger[e]-Freimane, Paula (1967b). Papildinājums. Laiks, 12. augusts

J. P. (1940). P. Kalderona svētās misas noslēpums Latviešu biedrībā Rīgā. Rīgas Vēstnesis, 4. aprīlis

Kaktiņš, Ādolfs (1960). Pārmodelēšana. Laiks, 11. jūnijs

Kalderona mistērija (1940): sludinājums. Rīgas Vēstnesis, 18. aprīlis

Klīvlendas hronika (1952). Laiks, 16. janvāris

Kroders, Pauls (red., 1929). Latvijas darbinieku galerija 1918–1928. Rīga: Grāmatu Draugs

Kronika (1926). Mūzika 9, 125.–129. lpp.

Kronika (1933). Vadonis Deju Valstī 1, 22.–23. lpp.

Krusa, F[ēlikss] (1955). Jaunatnei un dailei veltīta dzīve. Annai Ašmanei-Sietiņsonei 70 gadu. Laiks, 20. jūlijs

Kr[usa], F[ēlikss] (1960). Atpakaļ uz Eiropu. Laiks, 25. maijs

Kultūras apskats (1955). Londonas Avīze, 29. jūlijs

Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts (1937). Ķemeru Ziņas, 22. augusts

Ķēniņa Edipa izrāde Nacionālā teātrī (1922; arī J. Rieksta foto). Ilustrēts Žurnāls 9, 2.–3. lpp.

“Ķēniņš Oidips” (1922/23): sludinājums. Teātra Vēstnesis 1, 16. lpp.

Latgales tautas konservatorija (1928): sludinājums. Latgales Ziņas, 7. septembris

Latviešu sievietes dzīve (1935). Latviete 4, 74.–76. lpp.

Latvju dejotājas Vīnē (1934). Foto. Magazina 112, 7. lpp.

L. B. (1924). Latvijas Konservatorijas pastāvēšanas pirmie 5 gadi. Mūzikas Nedēļa 45, 941.–942. lpp.

Lesiņš, Knuts (1960). Tālavijai 60 gadi. Londonas Avīze, 23. decembris

Liesma, Juris (1940). Annas Ašmanes audzēkņu vakars. Brīvā Zeme, 11. maijs

LVVA, 1632-1.III-18960 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 1632. f. (Izglītības ministrija), 1.III apr. (Skolotāju lietas), 18960. lpp. (Annas Ašmanes-Sietiņsones personas lieta)

LVVA, 1632-2-443 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 1632. f. (Izglītības ministrija), 2. apr., 443. l. (Valsts privāto skolu direktoru raksti Izglītības ministram skolu darbības jautājumos): 21. lpp.

“Maija un Paija” (1922/23): sludinājums. Teātra Vēstnesis 3, 47.–48. lpp.

Māksla (1924). Jaunā Balss, 12. janvāris

Māksla (1929). Aizkulises, 22. februāris

Māksla (1932). Aizkulises, 22. janvāris

Mākslas dzīve (1925). Latvis, 10. janvāris

Mirusi māksliniece un audzinātāja Anna Ašmane-Sietiņsone (1967). Londonas Avīze, 11. augusts

No krasta līdz krastam (1963). Laiks, 11. maijs

Ordeņiem apbalvotie (1938). Brīvā Zeme, 25. novembris

Paleviča, Milda (1934). Mans dzīves gājums. Latviete 3, 37.–40. lpp.

P. B. (1939). Dr. phil. Mildas Palēvičas 50 gadi. Sievietes Pasaule 4, 4. lpp.

P. G. (1931). Mūzikas novadā (recenzenta piezīmes). Latviešu Balss 12, 7. lpp.

Periskops (1963). Dienu atspīdumi. Laiks, 19. jūnijs

Ramats, Eduards = Ed. R. (1925). Annas Ašman mūzikas un ritmikas skola [..]. Latvijas Kareivis, 16. decembris

Rīgas dāmas un mode (1929). Elegantā Rīga 1, 3.–4. lpp.

RMM, 234815 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. A. Ašmanes Ritmiskās vingrošanas skolas audzēkņu vakars. 1924. gada 29. marts. Inventāra nr. 234815

RMM, 525600 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones foto. 1966. gads. Inventāra nr. 525600

RMM, 525610 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones bēru lapiņa. 1967. gada 17. jūlijs. Inventāra nr. 525610

RMM, 525611 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes-Sietiņsones skolnieka S. Štrausa koncerts Santa Barbarā, ASV. Programma. 1966. gada 1. augusts. Inventāra nr. 525611

RMM, 612039 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Mūzikas un Ritmikas skolas reklāmas izdevums. 1927./28. mācību gads. Inventāra nr. 612039

RMM, 612046 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Ritmiskā vingrošana – atklātais skolnieku vakars Latvijas konservatorijā. Programma, 1921. gada 14. aprīlis. Inventāra nr. 612046

RMM, 612146 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes skolas uzvedumi Nacionālā Operā. Programma, 1927. gada 5. decembris. Inventāra nr. 612146

RMM, 641768 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. M. Leite. Pianistes Annas Ašmanes-Sietiņsones īsa biogrāfija. Inventāra nr. 641768, 2. lpp.

RMM, 653299 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Anna Ašmane- Sietiņsone – Jānim Zālītim. Vēstule, 1939. gada 31. marts. Inventāra nr. 653299

RMM, 763311 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Annas Ašmanes- Sietiņsones foto (fotogrāfs – Augusts Rostoks Rīgā). 1939. gads. Inventāra nr. 763311

RMM, 797161 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Mirdza Griķe. Atmiņas par Annas Ašmanes mūzikas un ritmikas skolu. 1966. gada 1. augusts. Inventāra nr. 797161

Siliņa, Elza (1931). Annas Ašmanes mūzikas un ritmiskās skolas audzēkņu uzvedumi. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 5/6, 601. lpp.

Sports (1933). Aizkulises, 27. janvāris

S-s (1950). Žaks Dalkrozs miris. Latvija, 15. jūlijs

Staris, Alfrēds (2000). Skolas un izglītība Rīgā: no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds

Strunskis, Viktors (1983). Brīvās kustības, ritmika un plastika. Laiks, 19. februāris

Velta Volšteine Annas Ašmanes skolas uzvedumu rītā 26. martā Nacionālā teātrī (1939). Foto. Atpūta 751, 9. lpp.

Vēriņa, Vita, Lolita Fūrmane un Arnolds Klotiņš (b. g.). Ašmane- Sietiņsone Anna. Humanitāro zinātņu virtuālā

enciklopēdija. http:// en.lulfmi.lv/?p=8143&kopa=8&r=asmane-sietinsone-anna (skatīts 2017. gada 21. augustā)

Vētra, Mariss (1990). Rīga toreiz. Karogs 7, 25.–108. lpp.

Vīgner[e], Beatrise (1924a). Mani paskaidrojumi [..]. Latvis, 5. aprīlis

Vīgnere, Beatrise (1924b). Atbilde Annai Ašmanei. Latvis, 1. jūnijs

Vīnerte, Mirdza (1978). Kalpošana daiļumam. Laiks, 29. marts

Publicēts

31.05.2024

Izdevums

Sadaļa

LATVIJAS DEJAS VĒSTURE

How to Cite

MŪZIKAS UN RITMIKAS PEDAGOĢE, PIRMĀ LATVIEŠU DALKROZISTE ANNA AŠMANE-SIETIŅSONE (1885–1967). (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 14, 157-180. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/145