FORMVEIDES ĪPATNĪBAS JĀŅA KALNIŅA KORDARBOS
Atslēgvārdi:
Jānis Kalniņš, formveide, kormūzikaAnotācija
Formveides procesi kormūzikā, tāpat kā vokālajos žanros kopumā, vienmēr saista interesi savas neparedzamības un, var teikt, neizsmeļamības dēļ. To īpatnības izriet no vārda un mūzikas sintēzes, kas arī nosaka formas individualizāciju un var izpausties gan ļoti vispārināti, gan konkrēti, aptvert viengabalainā veseluma dažādus līmeņus, kā arī teksta semantikas un sintakses nianses. Varbūt tieši tāpēc vokālās formas ir tik grūti sistematizēt, izveidot stingru klasifikāciju: priekšplānā vienmēr izvirzās individuālais faktors, proti, komponista veidotā teksta interpretācija. It īpaši, ja komponists ir spilgta radoša personība, kuras mūzika ir ne tikai tās vai citas tautas kultūrvēstures fakts, bet arī ieņem savdabīgu un paliekošu vietu šīs tautas garīgajā mantojumā. Šāda radoša personība latviešu skaņumākslā ir arī komponists Jānis Kalniņš (1904–2000), kurš sacerējis visdažādāko žanru darbus, tai skaitā kormūziku. Kora kompozīcijas a cappella J. Kalniņš radījis visā savas darbības gaitā: viņa pirmā dziesma jauktajam korim Ziedonī tapusi 1921. gadā, bet pēdējā (Mūsu Tēvs) 1987. gadā. Pilnīgākais šo dziesmu apkopojums ir Ulda Kokara sastādītais krājums Jānis Kalniņš. Kora dziesmas a cappella (Rīga: Nordik, 1997). U. Kokars ir arī krājuma priekšvārda autors.
Downloads
References
Kalns, Alfons. Janka 100. Komponists un diriģents Jānis Kalniņš mūzikā un dzīvē. – Rīga: Valters un Rapa, 2004.
Kokars, Uldis. Jāņa Kalniņa a cappella kora mūzika (maģistra darbs; glabājas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bibliotēkā). – Rīga, 1996.
Kokars, Uldis. Priekšvārds // Jānis Kalniņš. Kora dziesmas a cappella / sast. un red. Uldis Kokars. – Rīga: Nordik, 1997, 3.–5. lpp.