IESKATS VĀCBALTIEŠU DZIESMU SVĒTKU VĒSTURĒ
Atslēgvārdi:
kordziedāšana, dziesmu svētki, vācbaltieši, Rēvele, Rīga, LiedertafelAnotācija
No dažādajām vācbaltiešu mūzikas dzīves sfērām latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumus 19. gadsimta pirmajā pusē visspēcīgāk iespaidojusi kora māksla. Jādomā, ka tā nav nejaušība – vairāki laikabiedri kordziedāšanu raksturojuši kā visaugstāk attīstīto vācbaltiešu amatiermuzicēšanas jomu, caurmērā izkoptu labāk nekā pašā Vācijā. Kulminācijas brīžus vācbaltiešu koru kustība neapšaubāmi piedzīvoja dziesmu svētkos – tie risinājušies četrreiz, pārmaiņus Rēvelē jeb tagadējā Tallinā un Rīgā (1857, 1861, 1866, 1880), un, kā liecina preses atsauksmes, piederēja pie lielākajiem notikumiem šīs nacionālās kopienas kultūrvēsturē. Vispāratzīts ir fakts, ka gan latvieši, gan igauņi pašu dziesmu svētku ideju aizguvuši no vācbaltiešiem. Latviešu recenzentu savulaik vienaldzīgā attieksme pret vācbaltiešu dziesmu svētkiem, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc šie svētki pagaidām nav guvuši plašāku raksturojumu arī turpmāko paaudžu latviešu pētnieku darbos. Uz visaptverošu to analīzi nepretendē arī šis raksts. Taču tajā apkopota, pēc autores ieskata, būtiskākā informācija par četriem vācbaltiešu dziesmu svētkiem. Tās avoti – svētku atspoguļojums pašos vācbaltiešu izdevumos: gan laikrakstos un žurnālos, gan atsevišķos pētījumos. Nozīmīgākais no tiem ir Hugo Vitroka (Wittrock) 1933. gadā izdotā grāmata Der deutsche Männergesang im Baltenlande. Rakstā iekļauts arī īss pārskats par dziesmu svētkos atskaņotajiem vācbaltiešu komponistu darbiem un izceltas dažas tendences, kas turpinājumu radušas latviešu dziesmu svētkos.
Downloads
References
Bērziņa, Vizbulīte. Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. – Rīga: Zinātne, 1983.
Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864–1940. – Ņujorka: Grāmatu draugs, 1965.
Das Baltische Sängerfest in Riga vom 29. Juni bis zum 4. Juli 1861. – Riga: gedrückt in der Müllerschen Buchdruckerei, 1862.
Brusniak, Friedhelm. Chor und Chormusik // Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik: zweite, neubearbeitete Ausgabe, Sachteil 2. Böh–Enc. / herausgegeben von Ludwig Finscher. – Kassel (etc.): Bärenreiter, Metzler, 1995, S. 766–824.
Das baltische Sängerfest zu Reval // Inland. – 1857 / 22. Juli, S. 469–478.
Das Gesangfest in Riga // Rigasche Stadtblätter. – 1860 / 2. Juni, S. 179–181.
Das Sängerfest zu Riga 1880 // Rigasche Zeitung. – 1880 / 16. (28.) Juni.
Dziesmu svētku mazā enciklopēdija / sast. Grauzdiņa, Ilma. – Rīga: Musica Baltica, 2004.
Feyhl, Johannes. Aus Livland // Neue Zeitschrift für Musik. – 1866 / 20, S. 168–170.
Grauzdiņa, Ilma; Grāvītis, Oļģerts. Dziesmu svētki Latvijā. Norise. Skaitļi. Fakti. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1990.
Kaudzītes Matīss. Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. 1. sēj. – Cēsis–Rīga: O. Jēpe, 1924.
Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā: kritikas izlase. 1. d. / sast. Jaunslaviete, Baiba // Mūzikas akadēmijas raksti, 1. – Rīga: J. Vītola Latvijas
Mūzikas akadēmija, Musica Baltica, 2004.
Millers, Ferijs. Baltvācu kordziedāšanas tradīciju pārmantošana // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1990 / 6, 29.–33. lpp.
N–n. [Neikens, Juris]. Dziesmu svētki, trešā vasarsvētku dienā 1864. Dikļos un 1865. Matīšos svētīti // Ceļa Biedris. – 1865 / 19–21, 141.–143., 147.–149., 157.–159. lpp.
R. [Leitāns, Ansis]. No Rīgas // Mājas Viesis. – 1861 / 10. jūlijs, 217.–218. lpp.
Riga. Baltisches Sängerfest // Inland. – 1861 / 24. Juli, S. 461–465.
Über die musikalischen Zustände in unseren baltischen Provinzen // Rigasche Statdtblätter. – 1866 / 15. September, S. 355–358.
v. G. Das geistliche Concert // Rigasche Zeitung. – 1880 / 16. (28.) Juni.
v. G. Das weltliche Concert // Rigasche Zeitung. – 1880 / 18. (30.) Juni.
Wittrock, Hugo. Der deutsche Männergesang im Baltenlande. – Riga: Ruetz, 1933.
-y-. Weltliches Konzert am 17. Juni // Zeitung für Stadt und Land. – 1880 / 18. (30.) Juni.
По поводу немецкого певческого праздника // Рижский Вестник. – 1880 / 2 июля
