OPERAS LATVIJAS MŪZIKAS VĒSTURĒ: PERIODIZĀCIJA, FAKTOLOĢIJA, HRONOLOĢIJA
Atslēgvārdi:
Latvijas mūzikas vēsture, operas, periodizācija, faktoloģija, hronoloģija, informācijas apkopojums un raksturojums līdz 2022. gadamAnotācija
Operu jaunrades vēsture Latvijas mūsdienu teritorijā sākās ar pirmajiem žanra paraugiem 18. gadsimta 70. gados kādreizējā Kurzemes-Zemgales hercoga galmā. Raksts veltīts operu faktoloģijas un hronoloģijas apkopojošam (sistematizējošam) raksturojumam Latvijas mūzikas vēsturē. Tā ir pirmā publikācija, kas apkopo, precizē un papildina līdz šim historiogrāfijā dažādos avotos fragmentāri un izkliedēti atrodamās ziņas par provizoriski 132 pabeigtu operu (t. sk. poližanriskiem risinājumiem, rokoperām) Latvijas mūzikas vēsturē līdz 2022. gada 30. septembrim (pētījuma pabeigšanas termiņam valsts pētījumu programmas projekta CARD ietvaros).
Rakstā ir sniegtas un raksturotas ziņas par to, kad faktoloģiski identificētās pabeigtās operas ar konkrētiem nosaukumiem ir tikušas radītas, kas ir to libretu un mūzikas autori, kuras no operām ir tikušas iestudētas un kuras nē (t. sk. zudušie darbi). Vēl apkopotas ziņas par līdz galam neīstenotajām iecerēm operas žanrā (iesāktās un nepabeigtās operas dažādos pagātnes laikposmos).
Opermantojuma faktoloģijas un hronoloģijas izklāstā pamatlīnijās ievērota šāda periodizācija: izvērsts un dažādu ārēju (kontekstuālu) apstākļu ietekmēts laikposms līdz valsts nodibināšanai 1918. gadā; Latvijas brīvvalsts pirmais periods 1918–1940; PSRS okupācijas periods 1940–1941 un 1944–1991 ar šādiem trīs posmiem: 40. gadu otrā puse un 50. gadi, 50. gadu beigas un 60. gadi, 70.–80. gadi; Latvijas valsts neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā un tam sekojošais periods līdz 2022. gadam.
Downloads
References
LNB, RX0, A137, Nr. 9 (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu lasītava, Kārļa Martinovska personālfonds).
LNB, RX0, A238, Nr. 2 (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu lasītava, Olīva Mētras personālfonds).
Francs Ādams Feihtners. Operas Kīrs un Kasandana, iestudējuma videoieraksts, https://www.youtube.com/watch?v=DxiIYspCnjw (skatīts 08.06.2022.).
Hallo, Latvija (Radiofona programma), 26.11.1939.
Hardijs Lediņš, Kaspars Rolšteins. Rolšteins pludmalē, izrādes videoieraksts, https://www.youtube.com/watch?v=q3XUBeeiBCg (skatīts 01.06.2022.).
Juris Ābols: Opera Xeniae. https://www.lmic.lv/lv/skani/katalogs?id=227 , 01.07.2022. (skatīts 03.07.2022.).
Latvijas Radiofons (Radiofona programma), Nr. 245, 05.08.1934.
Latvijas Radiofons (Radiofona programma), Nr. 258, 04.11.1934.
Libretu konkurss. https://www.opera.lv/lv/par-mums/libretu-konkurss/ (skatīts 10.05.2022.).
Māksla, Nr. 2. Sindi putnu dārzs. Rīgas dokumentālo filmu studija, 1990. http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/164323?q=M%C4%81ksla (skatīts 15.05.2022.).
Mārtiņš Jansons, opera Tobago fragmenti. Koncerta Mārupes Kultūras centrā videoieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=ErrFQrzF1oY&t=3147s (skatīts 08.06.2022.).
Noslēdzies Latvijas Nacionālās operas un baleta izsludinātais libretu konkurss. https://www.opera.lv/lv/raksts/nosledzies-latvijas-nacionalas-operas-izsludinataislib-1926/ , 03.10.2018. (skatīts 01.06.2022.).
Noslēdzies projekts European Opera Academy – Competence centre for shared education in opera training, https://www.jvlma.lv/aktualitates/nosledzies-projekts-europeanopera-academy-competence-centre-for-shared-education-in-opera-training , 06.12.2021. (skatīts 01.06.2022.).
Valts Pūce. Kameroperas Šahs fragmenta videoieraksts, https://www.youtube.com/watch?v=jZsYYKZ28fQ (skatīts 15.05.2022.).
Vulfs, Eduards (1914). Ziedoņa atmošanās. Scēnisks uzvedums 2 ainās. Rīga: A. Jurjāns.
'50. oktobri sagaidot. Zvaigzne, Nr. 21, 05.11.1966.
Ābeltiņa, Madara. Operas libreta konkursā meklēs labāko latviešu valodā uzrakstīto darbu. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/operas-libreta-konkursa-mekleslabako-latviesu-valoda-uzrakstito-darbu.a215358/ 19.12.2016. (skatīts 22.05.2022.).
Adamoviča, Ināra. Par Nāriņu mūsu operetes teātrī. Literatūra un Māksla, Nr. 4, 22.01.1988.
Adamczyk, Aneta. Śpiewająca Pippi. https://pogorze24.pl/spiewajaca-pipi/102122/, 24.06.2017. (skatīts 10.05.2022.).
Aizrādījumi. Cīņa, 11.10.1945.
Amoliņa, Maija. Top metālopera Kurbads, ķēves dēls. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.05.2017-top-metalopera-kurbads-keves-dels.id98599 , 30.05.2017. (skatīts 15.05.2022.).
Ancāne, Ināra (2014). Bruno Skultes opera Vilkaču mantiniece. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/sestdienas-vakars-opera/bruno-skultes-opera-vilkachu-mantiniece.a39946/ , 21.06.2014. (skatīts 20.04.2022.).
Ancītis, Valdemārs. Dziesmotais novads. Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr. 86, 21.07.1983.
Apkalns, Longīns. Latvijas Nacionālā opera. Latvju Mūzika, Nr. 4, 01.01.1971.
Apkalns, Longīns. Lūcija Garūta. Latvju Mūzika, Nr. 9, 01.01.1977.
Apkalns, Longīns. Rīgā viltotais Rainis. Londonas Avīze, 19.05.1978, 26.05.1978.
Apskats. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3, 01.03.1934.
Artūrs Salaks. Labietis, 01.01.2006.
Ašme, Ligita. Vai bijāt gandarīti? Padomju Jaunatne, 29.09.1984.
Ašme, Ligita. Leona Amoliņa autrokoncertā. Neatkarīgā Cīņa, 27.04.1995.
Augusts, M. Iz Ādolfa Alunāna vēstuļu virknes Jurjānu Andrejam. Mūzikas Nedēļa, Nr. 1, 03.01.1924.
A. V. Jauna latviešu opera televīzijā. Rīgas Balss, 10.06.1958.
Berezovskaâ, Alla. I žizn’, i muza, i lûbov’. https://rus.delfi.lv/archive/i-zhizn-imuza-i-lyubov.d?id=3159286&all=true 10.05.2002 (skatīts 20.05.2022.).
Bērza, B. Pirmās televīzijas operas uzvedums. Rīgas Balss, 29.12.1959.
Bērziņa, L. Ar bērnu operu Bārddziņa meita. Dzimtenes Balss, 28.09.1972.
Bērziņa, Vizbulīte. Parāds nav nolīdzināts. Literatūra un Māksla, Nr. 2, 13.01.1968.
Bērziņa, Vizbulīte. Pirmā latviešu opera un kritikas pienākums. Literatūra un Māksla, Nr. 25, 18.06.1982.
Bērziņš, J. Mūža piepildījums. Rīgas Balss, 31.01.1981.
Bērzkalns, Valentīns. Jurjānu Andrejs, viņa vieta un nozīme latviešu mūzikā. Ceļš, Nr. 2–3, 01.02.1948.
Bibliotēkā skan mūzika. Cīņa, 11.09.1966.
Birnsons, Artūrs. Līdz galam neatrisināts. Literatūra un Māksla, Nr. 27, 09.07.1960.
Bohēmas birža. Bohēma, 15.11.1933.
Bomiks, Arvīds. Opera uz zilā ekrāna. Literatūra un Māksla, Nr. 36, 06.09.1969.
Bomiks, Arvīds. Iedēstiet rozes zemē nolādētā. Literatūra un Māksla, Nr. 19, 08.05.1971.
Braže, Silvija. Muzikologi vērtē Andreja Jurjāna mūžu. Cīņa, 19.11.1981.
Briede, Brigita. Maiga zilajā ekrānā. Cīņa, 12.09.1969.
Briede, Vija. Vērīgāk ielūkoties cilvēkā, sabiedrībā. Literatūra un Māksla, Nr. 49, 04.12.1969.
Briede, Vija. Mūžam būt, pašam būt. Cīņa, 03.03.1978.
Briede, Vija. Kara antihumānās būtības atklāsme. Cīņa, 08.05.1983.
Briede-Bulāvinova, Vija. Maurīcija brīnumdarbi operā. Cīņa, 06.04.1975.
Briede-Bulāvinova, Vija. Spārni. Literatūra un Māksla, Nr. 23, 05.06.1976.
Briede-Bulāvinova, Vija. Man jāskan, es skanēšu. Māksla, Nr.1, 01.01.1972.
Briede, Dz. Dzied un tēlo bērni. Padomju Venta (Ventspils), 05.04.1985.
Brusbārdis, Ernests. Izglītības ministrijas mēnešraksts, Nr. 7, 01.07.1922.
Brusubārda, Ernests. Aizmirsts latviešu komponists Eižens Buke. Mūzikas Apskats, Nr. 5, 01.05.1936.
Brusubārda, Ernests. Operā un koncertos. Mūzikas Apskats, Nr.1, 01.04.1939.
Brūvere, Ilona. Ambientā mūzika. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 28, 10.07.1997.
Bušmanis, D. …un ja ne viena cilvēka nebūs nekur? Dzimtenes Balss, 16.05.1985.
Cālīte, Aija. Sindi domas par Eiridīki. Rīgas Balss, 17.05.1990.
Cālīte, Aija. Kārlis Zariņš – Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Rīgas Balss, 15.06.1990.
Cīrulis, Jānis. Dziedātājs Antons Ķiploks. Latvis, 01.12.1926.
Cīrulis, Jānis. Pirmās latviešu operas atcerei. Tēvija, Nr. 18, 22.01.1943.
Cīrulis, Jānis. Četri koncerti. Tēvija, Nr. 289, 09.12.1943.
Darkevics, Arvīds. Par augsti idejisku mūzikas mākslu. Cīņa, 10.02.1952.
Darkevics, Arvīds. Par dažām operas jaunrades problēmām. Karogs, Nr. 4, 01.04.1953.
Darkevics, Arvīds. Domāt par šodienīgumu un nākotni. Literatūra un Māksla, Nr. 33, 19.08.1972.
Darkevics, Arvīds. Svētā Maurīcija brīnumdarbi. Māksla, Nr. 2, 01.04.1975.
Darkevics, Arvīds, Zaudējot iegūts. Māksla, Nr. 3, 01.07.1976.
Darkevics, Arvīds. Vēlreiz Pūt, vējiņi!. Māksla, Nr. 3, 01.07.1977.
Darkevics, Arvīds. Ar nāvi nejoko. Māksla, Nr. 2, 01.04.1983.
Darkevics, Arvīds. Opera Karalis Līrs. Dzimtenes Balss, 18.02.1988.
Darkevics, Arvīds. Mirdzēt lielās kultūras gaisotnē. Dzimtenes Balss, 11.08.1988.
Dārziņš, Volfgangs. Tobago pirmizrāde Nacionālajā Operā. Rīts, Nr.34, 03.02.1939.
Dimants, A. Jaunrades darba pārkārtojums Valsts Operas un baleta teātrī. Cīņa, 10.01.1947.
Do uczestników prapremiery opery Śpiewająca Pippi – Opera Domosławicka (Informācija par operas Dziedošā Pepija pirmuzvedumu Polijā). https://www.prezydent.pl/malzonka-prezydenta/listy/list-pierwszej-damy-do-uczestnikow-prapremieryopery-spiewajaca-pippi--opera-domoslawicka,9387, 14.06.2017. (skatīts 10.05.2022.)
Dzērvīte, E. Latvijas komponisti jubilejai. Padomju Ceļš (Ogre), 27.11.1969.
Egle, J. Operas jaunajā sezonā. Padomju Jaunatne, 14.09.1969.
Ērgle, A. Jauno zvaigžņu pirmā gaisma. Rīgas Balss, 22.05.1990.
Garūta, Lūcija. Dzīve un jaunrade. Literatūra un Māksla, Nr.20, 15.05.1987.
Graubiņš, Jēkabs. Jaunas kompozīcijas simfonijkoncertā Vērmaņa parkā. Brīvā Zeme, 19.07.1939.
Graubiņš, Jēkabs. Lūcijas Garūtas kompozīciju vakars. Brīvā Zeme, 12.04.1940.
Graubiņš, Jēkabs. Eberharda Lammasa kompozīcijas. Brīvā Zeme, Nr.168, 27.07.1940.
Graubiņš, Jēkabs. Nilsa Grīnfelda opera Rūta. Literatūra un Māksla, Nr. 21, 08.06.1945.
Grāvītis, Oļģerts. Nepamierināties ar sasniegto. Cīņa, 04.11.1950.
Grāvītis, Oļģerts. Varonīgajai komjaunatnei veltīts skaņdarbs. Padomju Jaunatne, 12.05.1951.
Grāvītis, Oļģerts. Jauniestudējuma rosinātās problēmas. Literatūra un Māksla, Nr. 15, 09.04.1966.
Grāvītis, Oļģerts. Vēstules nākamībai. Imanta Sudmaļa tēls mūzikā. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 20.07.1974.
Grāvītis, Oļģerts. Mūzikā vairāk laikmeta balsu. Cīņa, 17.10.1974.
Grāvītis, Oļģerts. Baņuta. Laiks, Nr. 36, 04.09.1999.
Grāvītis, Oļģerts. Baltā, cēlā simtgadniece. Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr.3, 01.05.2002.
Grigulis, Arvīds. Nodibināta Latvijas PSR komponistu savienība. Cīņa, 16.12.1944.
Grīnfelds, Nilss. Audriņu traģēdija uz skatuves. Cīņa, 09.07.1965.
Grīnfelds, Nilss. Marģera Zariņa Nabagu opera. Māksla, Nr. 1, 01.01.1966.
Grīnfelds, Nilss. Latviešu strēlnieki operā. Cīņa, 17.12.1967.
Grīnfelds, Nilss. Jāzepu Mediņu atceroties. Jubilejas rindas. Cīņa, 13.02.1977.
Grīnfelds, Nilss. No atmiņām par latviešu mūzikas dzīvi Maskavā. Literatūra un Māksla, Nr. 32, 13.08.1982.
Groševa, E. Padomju Latvijas māksla sasniegusi jauno krastu. Padomju Jaunatne, 27.12.1955.
Ģeibaks, Mintauts. Viņš palīdz lidot nošu bezdelīgām. Padomju Jaunatne, 27.09.1964.
Ģeibaks, Mintauts. Jauns diriģents – jaunā programmā. Padomju Jaunatne, 22.03.1967.
H. As. Mūsu teātri pagājušajā sezonā. Domas, Nr. 5., 01.06.1914.
Informācija. Celtne, Nr.11, 01.11.1935.
Izdota Jura Ābola opera XENIAE Latvijas Radio kora ieskaņojumā. Kultūras Diena, 30.06.2022.
Izrīkojumi un Izpriecas. Dzimtenes Vēstnesis, 07.05.1914.
Jaunā Gaita, Nr. 82, 1971.
Jauni latviešu komponistu darbi. Brīvā Venta (Ventspils), 23.03.1950.
Jauna latvju opera. Mūzikas Nedēļa, Nr.29-30, 28.12.1927.
Jauna latviešu opera par studentu dzīvi Tērbatā. Rīts, Nr.17, 18.01.1940.
Jauna opera Krauklītis. Cīņa, 13.02.1948.
Jaunas operas iztirzājums. Literatūra un Māksla, Nr. 5, 01.02.1948.
Jurēvičs, Vidvuds. Jāzeps Mediņš. Mūzikas Apskats, Nr. 3, 01.01.1934.
Ûrij Glagolev: Ne čuvstvuû gruza vozrasta! https://gorod.lv/novosti/41726-yuriy_glagolev_ne_chuvstvuyu_gruza_vozrasta , 01.12.2006.
Kameroperas Dzīvais ūdens darbība pārcelta uz televīzijas studiju. https://www.delfi.lv/kultura/news/music/kameroperas-dzivais-udens-darbiba-parcelta-uz-televizijasstudiju.d?id=10717571 (skatīts 01.03.2022.).
Kā radās Ragana. Rīts, 02.09.1935.
Kārkliņš, Ludvigs. Dzīvības uzvaras roze lai plaukst. Padomju Jaunatne, 09.07.1965.
Kārkliņš, Ludvigs. Seno skaņu dārzos. Cīņa, 21.04.1983.
Kārļa Martinovska 50 gadi. Mūzikas Apskats, Nr. 06.–07., 01.06.1936.
Kartupeļu opera pēc pirmizrādes apceļos Latviju. Latvijas Avīze, 24.11.2014. https://www.la.lv/kartupelu-opera-pec-pirmizrades-apcelos-latviju (skatīts 10.05.2022.).
Kas ir par, kas pret. Padomju Jaunatne, 26.09.1973.
Kaupužs, Vladimirs. Komponistu jaunrades skate. Cīņa, 02.06.1954.
Kēnigsberga, Alla. Stāsts par Kurzemes Ikaru. Rīgas Balss, 05.06.1976.
Kļaviņš, Guntis. Uz skatuves – Sniegputeņos. Rīgas Balss, 27.11.1967.
Klotiņš, Arnolds. Opera Audriņi. Māksla, Nr. 3, 01.07.1965.
Klotiņš, Arnolds. Distance. Fakti. Operas tēli. Māksla, Nr. 1, 01.01.1968.
Komponistu savienībai jāuzlabo darbs. Literatūra un Māksla, Nr. 45, 11.11.1951.
Komponistu savienībā. Literatūra un Māksla, Nr. 46, 18.11.1972.
Koncerti. Literatūra un Māksla, Nr. 9, 26.02.1956.
Krasinska, Lija. Daudzpusīgs talants. Māksla, Nr. 2, 01.04.1960.
Krasinska, Lija. Opera tuvojusies teātrim. Cīņa, 25.12.1965.
Krauja, Vita. Pazudušais dēls Nacionālajā operā. Lauku Avīze, 27.09.1996.
Kristoforova, Irīna. Integrācija: visvieglāk risinās kultūrā. Kopsolī, Nr. 9./10., 2008.
KS VII kongresu gaidot. Literatūra un Māksla, Nr. 41, 14.10.1972.
Kudiņš, Jānis. Cik dzīva ir latviešu opera šodien? Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 37, 12.09.1996.
Kudiņš, Jānis. Kur palikusi pirmā nacionālā opera? Sestdiena, 5. – 11. jūnijs, 2020, 34.–37. lpp.
Kušķe, Baiba. Tehno opera Spazio bar – neparasts muzikāls piedzīvojums. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/tehno-opera-spazio-bar-neparasts-muzikalspiedzivojums.a258217/ , 22.11.2017. (skatīts 12.05.2022.).
Lagzdiņa, Signe. Iedegties par ideju. Koku opera. Vējgāzes Somijas mežos – simbols pārmaiņām. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/iedegties-par-ideju-kokuopera-vejgazes-somijas-mezos-simbols-parmainam.a330562/, 31.08.2019. (skatīts 22.05.2022.).
Lagzdiņa, Signe. Auznieka un Dzudzilo kameropera Tagadne. (Time Present) runās mīlestības valodā. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/auzniekaun-dzudzilo-kameropera-tagadne.-time-present-runas-mile.a147750/, 12.08.2021. (skatīts 23.05.2022.).
Lācis, Vilis. Padomju vara kā nacionālās kultūras uzplaukuma nesēja. Cīņa, Nr. 27, 21.07.1943.
Latvijas noslēpumi: Raiņa pēdējais fotogrāfs Olīvs Mētra. 17.05.2017. https://jauns.lv/raksts/9viri/386089-latvijas-noslepumi-raina-pedejais-fotografs-olivs-metra (skatīts 01.04.2022.).
Latvijas Padomju rakstnieku savienībā. Literatūra un Māksla, Nr. 3, 04.02.1951.
Latvijas Padomju komponistu savienībā. Literatūra un Māksla, Nr. 5, 22.01.1951.
Latvijas Padomju komponistu savienības III kongress. Literatūra un Māksla, Nr. 10, 04.03.1956.
Lesiņš, Knuts. Latviešu oriģinālopera. Rīts, 07.10.1937.
Lēstus, Knuts. Latviešu opermūzikas problēmas. Brīvā Zeme, 08.06.1940.
Lēve, A. Mūzikas pavalstnieks. Lauku Avīze, 16.08.1996.
Liepiņa, Linda. Džungļos viena asins tev un man. Pārcelta divus gadus gaidītā rokoperas Mauglis pirmizrāde. Diena, 14.10.2021.
Lindenberga, Vita. Senā dziesma uz operteātra skatuves. Literatūra un Māksla, Nr. 15, 15.04.1977.
Lindenberga, Vita. Sveicam! Haraldam Mednim – 75. Literatūra un Māksla, Nr. 33, 14.08.1981.
Lūsiņa, Inese. Kāds mani sauc. Māksla, Nr. 2, 01.03.1989.
Lūsiņa, Inese. Muzikālajos. Māksla, Nr. 4, 01.07.1989.
Lūsiņa, Inese. Latviešu monooperas un neuzvestās operas. Diena, 27.04.1995.
Lūsiņa, Inese. Par mūža ieguldījumu suminās Oļģertu Grāvīti. Diena, 08.01.2008.
Lūsiņa, Inese. Divu operu pirmizrādes noslēdz Mūzikas akadēmijas koncertsezonu. Diena, 25.04.2009.
Lūsiņa, Inese. Trīs komponistu kopdarbā tapusi pirmā latviešu ambientā džeza opera. Diena, 22.02.2010.
Lūsiņa, Inese. Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš vēlas radīt jaunu operu Zelta zirgs. Diena, 27.06.2012.
Lūsiņa, Inese. Krista Auznieka saules vējš. Diena, 05.06.2014.
Lūsiņa, Inese. Kontakts kā valūta nākotnes pasaulē. Diena, 16.11.2021.
Māksla. Aizkulises, Nr. 49, 06.12.1929.
Māksla. Valdības Vēstnesis, Nr.136, 19.06.1936.
Māksla. Brīvā Zeme, 04.11.1939.
Māksla un rakstniecība. Jaunākās Ziņas, 23.12.1937.
Māksla un rakstniecība. Jaunākās Ziņas, Nr. 65, 19.03.1940.
Mākslinieki Krievijas pavalstnieki Vācijā. Rīgas Ziņas, 31.08.1914.
Marisa Vētras koncertā. Jelgavas Vārds, Nr. 5, 01.12.1929.
Martinsone, Edīte. Antona Ķiploka 2. dziesmu vakars. Pēdējā Brīdī, 22.11.1927.
Mazvērsīte, Daiga. Izkariet vairāk karogu. Latvijas Jaunatne, 28.04.1990.
Meistere, D. Sauciens rod atbalsi jeb nelielas domas par minioperu. Komunists (Liepāja), 23.11.1977.
M. Ģ. Ar neatlaidības un darba mēru. Dzimtenes Balss, Nr. 7, 17.02.1972.
Mūsu novadnieki. Kārlis Martinovskis (1886–1968). Preiļu novada bibliotēka, 2021, https://www.slideshare.net/Ingeruns/krlim-martinovskim-135 (skatīts 15.03.2022.).Mūzikas Apskats, Nr. 08-09, 01.08.1935.
Muzikālais teātris – problēmas un perspektīvas. Literatūra un Māksla, Nr. 45, 12.11.1982.
Mūziku šodienai – šodienu mūzikā. Cīņa, 19.02.1978.
Mūžībā devies komponists un muzikologs Oļģerts Grāvītis (1926–2015). Diena, 24.11.2015.
Mūž(-uš)īgais lidojums. Opera ģimenēm, https://lielaisdzintars.lv/lv/kalendars/pasakums/muz-us-igais-lidojums-opera-gimenem (skatīts 25.09.2022.).
Neizsīkstoša spēka avots. Literatūra un Māksla, Nr. 6, 07.02.1954.
Nekrologs. Aleksandrs Valle. Literatūra un Māksla, Nr.34, 26.08.1972.
Operas komisija apspriež jaunus libretus. Literatūra un Māksla, Nr.4, 27.01.1952.
Pabērzs, Juris. Ievērojams notikums republikas mūzikas dzīvē. Karogs, Nr. 4, 01.04.1956.
Padedzis, Jānis Ivars. Atceroties komponistu Kārli Martinovski. Staburags, 16.04., 24.04. 2019.
Patvaldnieks, Eduards. Veiksmīgs koncerts. Laiks, 04.11.1981.
Pečerskis, Pēteris. Opera un laikmetīgums. Māksla, Nr. 1, 01.01.1961.
Pečerskis, Pēteris. Mošejas ēnā. Rīgas Balss, 06.01.1966.
Pētersons, Pēteris. Opera kā dramatiska celtne. Māksla, Nr. 2, 01.04.1978.
Pirmizrādi piedzīvos Jāņa Šipkēvica mini opera Babītes Baobabs. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/pirmizradi-piedzivos-jana-sipkevica-mini-operababites-baobabs.a457482/ , 19.05.2022. (skatīts 23.05.2022.).
Pirmo reizi Rīgas cirkā opera. Rīgas Balss, 30.03.1990.
Pirms 70 gadiem miris komunists Imants Sudmalis. https://irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-70-gadiem-miris-komunists-imants-sudmalis/ (skatīts 10.05.2022.).
Prauliņa, I. No latviešu muzikālā teātra vēstures. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 05.04.1969.
P. Gr. [Atsauksme operas Indulis un Ārija uzvedumam.] Domas, Nr. 5, 01.05.1914.
P. S. Jūlijas Feldmanes-Silenieks kompozīciju vakars. Rīts, 24.10.1938.
Pujēna, S. Ar vienu kāju dārziņā. Komunists (Liepāja), 24.08.1985.
Pupa, Guntars. Uz auglīgu sadarbību! Literatūra un Māksla, Nr. 36, 06.10.1990.
Pupa, Guntars. Kulminācijas zona. Atzīmes mūzikas hronikā. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 17, 26.04.2001.
Pupa, Guntars. Pa Tota ceļu. Māksla, Nr. 2, 01.04.1978.
Pūt, vējiņi! Labietis, 01.07.1978.
Ramats, Eduards. Apskats. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.12.1929.
Ramats, Eduards. Nacionālās mūzikas sasniegumi valsts pastāvēšanas 15 gados. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 11., 01.11.1933.
Ramats, Eduards. Latviešu mūzikas sasniegumi valsts 20 gados. Studenta Dzīve, Nr. 72., 18.11.1938.
Rīga. Latviešu Avīzes, 03.05.1914.
Rozenieks, J. Par Artūru Salaku, koklēm un operu Pūt, vējiņi! Cīņa, 17.03.1959.
Rubeze, Maruta. Juris Ābols un dada. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/juris-abols-un-dada.a24941/ , 02.09.2010. (skatīts 25.05.2022.).
Rušeniece, Līga. Sindi opera. Apsteidzot notikumu. Cīņa, 20.04.1990.
Rušeniece, Līga. Kultūra: opera par jaunu laikmetu. Neatkarīgā Rīta Avīze, 24.08.2016.
Rušeniece, Līga. Anna Ķirse. Koku opera meža kailcirtē. Neatkarīgā Rīta Avīze, 11.08.2016.
Rīgas Radiofona Programma, Nr.101, 01.11.1931.
Rīgas Radiofona Programma, Nr.173, 19.03.1933.
Radiofona programma. Kurzemes Vārds, Nr. 284, 04.12.1943.
Rode, Sarmīte. Kārļa Martinovska koncerts – dāvana koknesiešiem. Kokneses Novada Vēstis, 14.05.2019.
Sarkane, Ligita. Adrians Kukuvass rokoperā un teātrī. Padomju Jaunatne, 07.01.1988.
Sendergruppe Ostland, 02.01.1942.
Silabriedis, Orests. Jūdžīna Birmana opera Russia: Today Narvas mūzikas
namā Vaba lava. Latvijas Radio 3 Klasika. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vakaraautorprogramma/judzina-birmana-opera-russia-today-narvas-muzikas-namavaba-lava.a151456/, 03.11.2021. (skatīts 30.05.2022.).
Silabriedis, Orests. Meistars Knehts. Mūzikas teātris mūslaiku Latvijā. Par definīcijām, tendencēm un naudu – diskusija. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/meistars-knehts/muzikas-teatris-muslaiku-latvija.a153541/, 19.12.2021. (skatīts 01.06.2022.).
Skurbe, Astrīda. Noblesse oblige. Rīgas Balss, 19.10.1989.
Sludinājumi. Rīgas Balss, 12.10.1987.
Sludinājumi. Rīgas Balss, 25.12.1987.
Smilga, Pēteris. Latviešu padomju operas problēmas. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 12.12.1947.
Smilga, Pēteris. Skaņražu ieceres. Literatūra un Māksla, Nr. 52, 30.12.1951.
Spertāle, Diāna. Starp beigām un sākumu. Padomju Jaunatne, 02.10.1985.
Spertāle, Diāna. Operas un baleta teātrim 70. Pārmaiņu krustcelēs. Rīgas Balss, 12.01.1989.
Spoku stundā TV ekrānā. Rīgas Balss, 30.03.1982.
Staņa, V. Rokpasaka Nāriņa. Jūrmala, 26.11.1987.
Straume, Jānis. No nel. komponista Jurjānu Andreja atstāto materiālu mapes. A. Jurjāns kā operas komponists. Mūzikas Nedēļa, Nr. 6, 07.02.1924.
Straume, Jānis. Bernhards Valle savā pēdējā gaitā. Mūzika, Nr. 1, 01.01.1925.
Straume, Jānis. Jānis Mediņš. Mūzikas Nedēļa, Nr. 37-38, 17.10.1925
Strods, Kaspars. Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzasiedzivotajus.a435839/, 02.01.2022. (skatīts 15.03.2022.).
Stumbre, Silvija. Opera Uz jauno krastu. Karogs, Nr. 10, 01.10.1955.
Stumbre, Silvija. Sniegputeņos. Karogs, Nr. 2, 01.02.1968.
Sudare, Ināra. Ierēdnis ar romantiķa sirdi. Staburags, 11.09.2018.
Svarīga informācija rokoperas Mauglis biļešu īpašniekiem, https://www.valmierasnovads.lv/events/rokopera-mauglis/ (skatīts 10.06.2022.).
Šarkovska, Ilze. Skice Liepājas mūzikas vēsturei. Māksla, Nr. 5, 01.09.1988.
Štrāle-Didrichsone, Ilze. Simpatisks koncerts. Laiks, 07.05.1977.
Šturms, Arnolds. Latviešu mūzikas ainas svešumā un dzimtenē. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1, 01.01.1968.
Tišheizere, Edīte. Teātris, kas līdzīgs savai pilsētai. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 11.12.1987.
Tons, Edgars. Uzdevumi pēc dekādes. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 12.02.1956.
Torgāns, Jānis. Paula Dambja Ikars. Literatūra un Māksla, Nr. 44, 31.10.1970.
Torgāns, Jānis. Vai latviešu mūzika izdzīvos? Māksla, Nr. 4, 01.04.1993.
Vaidavs, A. Operas pirmizrāde televīzijā. Cīņa, 02.09.1969.
Vaivarājs, Aivars. Raiņa tēli skaņu rakstos. Zvaigzne, Nr. 18, 15.09.1954.
Valmieras vasaras teātra festivāls, Vēsā opera, https://www.valmierasfestivals.lv/events/vesa-opera (skatīts 10.06.2022.).
Vasiļjeva, Inga. Operas Vilkaču mantiniece pasaules pirmizrāde. Latvietis, Nr. 149, 02.06.2011.
Vāvere, Klāss. Marana spēlē Šahu. Padomju Jaunatne, 04.03.1989.
Vēriņa, Sofija. Nenogurstoša reālisma tradīciju sargātāja. Māksla, Nr. 4, 01.10.1962.
Verners, Arturs. Dziesmas, simfonijas, operas. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 18.07.1964.
Vērtīga televīzijas studijas iniciatīva. Literatūra un Māksla, Nr. 3, 18.01.1958.
Vietējās ziņas. Teātris, mūzika un māksla. Dienas Lapa, 10.07.1902.
Vietējās ziņas. Dzimtenes Vēstnesis, 03.05.1914.
Viduleja, Ligita. Dienu ritumā. Māksla, Nr. 4, 01.10.1972.
Viduleja, Ligita. Pozitīvo varoni meklējot. Literatūra un Māksla, Nr. 6, 11.02.1983.
Viduleja, Ligita. Vairāk māksliniecisku motīvu Operas darbā. Literatūra un Māksla, Nr. 49, 04.12.1987.
Vilciņš, Uģis. Apsargātais Mīnotaurs. Literatūra un Māksla, Nr. 34, 22.09.1990.
Vīlips, Pāvils. Šovakar Operas un baleta teātrī. Padomju Jaunatne, 20.02.1946.
Vilkaču mantiniece uz operas skatuves. Latvijas Vēstnesis, Nr. 177, 08.11.2005.
Vīnerte, Mirdza. Jaunas mākslinieces ar latvisku programmu. Laiks, 28. 03. 1981.
Visa ģimene nododas mūzikai. Laiks, 17.06.1964.
Vītols, Jāzeps. Jurjānu Andrejs un viņa laikmets. Mūzikas Apskats, Nr. 08.–09., 01.08.1936.
Vītoliņš, Jēkabs. Bernhards Valle (1888–1924). Mūzikas Apskats, Nr. 3, 01.03.1938.
Vītoliņš, Jēkabs. Jauna latviešu oriģinālopera. Mārtiņa Jansona Tobago. Daugava, Nr.3, 01.03.1939.
Vītoliņš, Jēkabs. Jaunuzvedumi Nacionālā operā. Daugava, Nr.11, 01.11.1939.
Vītoliņš, Jēkabs. Rainis latviešu mūzikā. Cīņa, 11.09.1946.
Vītoliņš, Jēkabs. Latviešu padomju operteātra 30 gadi. Karogs, Nr. 6, 01.06.1949.
Vītoliņš, Jēkabs. Rainis mūzikā. Māksla, Nr. 3, 01.07.1965.
Vītoliņš, Jēkabs. Princese Gundega operas repertuārā. Cīņa, 23.01.1972.
VK(b)P CK lēmums Par V. Muradeli operu Lielā draudzība. Cīņa, 14.02.1948.
V. L. K. Martinovska 50 mūža gadi. Tēvijas Sargs, Nr. 23, 05.06.1936.
Voskresenska, Jeļena. Balāde par cilvēku likteņiem. Rīgas Balss, 28.06.1965.
Zālīte, Milda. Ko dara komponisti. Literatūra un Māksla, Nr. 15, 27.04.1945.
Zālīte, Milda. Ko dara komponisti. Literatūra un Māksla, Nr. 47, 07.12.1945.
Zālīte, Milda. Ko dara komponisti. Literatūra un Māksla, Nr. 48, 14.12.1945.
Zālīte, Milda. Jauna opera. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 15.02.1946.
Zālītis, Jānis. Aleksandra Valles 50. dzimšanas dienu atzīmējot. Padomju Latvija, 12.12.1940.
Zariņa, I. Gaidām tevi atgriežamies, Robinson Kruzo. Rīgas Balss, 14.01.1988.
Zariņš, Marģeris. Latvijas Padomju komponistu savienībā. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 12.12.1947.
Zariņš, Marģeris. Ar skaidru skatu rītdienā. Literatūra un Māksla, Nr. 24, 15.06.1963.
Zariņš, Marģeris. Opera uz laukuma. Māksla, Nr. 1, 01.01.1970.
Zariņš, Marģeris. Operas pirmizrāde Jaunatnes teātrī. Padomju Jaunatne, 15.10.1972.
Zariņš, Marģeris. Jauna opera. Literatūra un Māksla, Nr. 3, 20.01.1978.
Zēgnere, Inta. Top kora kameropera bērniem Ej nu ej! Studijā Laura Jēkabsone un Māris Ošlejs. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/parmijas/top-kora-kameropera-berniemej-nu-ej-studija-laura-jekabsone-un-.a157971/, 22.03.2022. (skatīts 23.05.2022.).
Zeidmane, Ieva (2017). Arvīda Žilinska opera Zelta zirgs. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/100-latvijas-pirmizrades/arvida-zilinska-opera-zelta-zirgs.a96892/ , 18.12.2017. (skatīts 30.03.2022.).
Zemzare, Ingrīda. Spēlēju, dancoju. Dzimtenes Balss, 19.01.1978.
Zemzare, Ingrīda. Mārtiņš Brauns, Mauglis. Literatūra un Māksla, Nr. 12, 25.03.1983.
Zosts, Valērijs. Jauna latviešu padomju opera. Cīņa, 05.08.1950.
Zukulis, Ivars. Latviešu mūzikas vēsturei piederīgs. Literatūra un Māksla, Nr. 47, 25.11.1977.
Žilinskis, Arvīds. Tobago pirmizrāde. Students, Nr. 8, 16.02.1939.
Žilinska, Inga. Par Imanta Ramiņa operas Lakstīgala pirmuzvedumu Latvijā stāsta diriģente Aira Birziņa. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/parmijas/par-imanta-raminaoperas-lakstigala-pirmuzvedumu-latvija-stasta-.a112357/ 05.12.2018. (skatīts 20.05.2022.).
Živitere, Aija. Par Egilu Straumi domājot. Literatūra un Māksla, Nr. 25, 20.06.1986.
Auguste, Ilga (2014). Jānis Norvilis. Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs, https://www.lmic.lv/lv/komponisti/janis-norvilis-4542#work (skatīts 20.02.2022.).
Bleiere, Daina (Sast.) (2005). Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga: Jumava.
Blūzma, Valdis (2008). The Period of the Awakening and Non-violent Resistance (1986-4 May 1990). T. Jundzis (ed.). Regaining Independence: Non-violent Resistance in Latvia, 1945-1991. Rīga: Latvian Academy of Sciences, 231–236.
Boka, Madara (2019). Imanta Ramiņa opera Lakstīgala bērnu operas žanra attīstības kontekstā: stilistikas un iestudējuma aspekti. Maģistra darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Briede-Bulāvinova, Vija (1975). Latviešu opera (līdz 1940. gadam). Rīga: Zinātne.
Briede, Vija (1987). Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne.
Čeže, Mikus (2004). Bruno Valtera Rīga. Skaņuloki gadsimtos. Rīga: Zinātne, 73–122.
Čeže, Mikus (b. g.2011). Uguns un nakts, opera, Jānis Mediņš. Latvijas kultūras kanons, letonika.lv, https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/59 (skatīts 15.05.2022.)
Fūrmane, Lolita (2010). Darba bite. Ķepītis. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Garkavčenko, Jeļena (2015). Andra Dzenīša operas žanra attīstības kontekstā Latvijā. Maģistra darbs. Rīga: JVLMA.
Gercken, Erich (1965). Franz Aadam Veichtner und das Musikleben am Kurländischen Hof. Baltische Hefte, No. 11. Hannover-Döhren : v. Hirschheydt, 99.
Griffel, Margaret Ros (2013). Operas in English. A Dictionary. Revised Edition. Plymouth: Scarecrow Press Inc.
Griffel, Margaret Ros (2018). Operas in German. A Dictionary. Revised Edition. Maryland: Rowman&Littlefield.
Gundaris Pone. Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs. https://www.lmic.lv/lv/komponisti/gundaris-pone-2136#work (skatīts 22.05.2022.).
Imants Kalniņš. Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs. https://www.lmic.lv/lv/komponisti/imants-kalnins-292#work (skatīts 25.05.2022.).
Jakovļeva, Mārīte (2021). Kurzemes un Zemgales hercogiste. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/20830-Kurzemes-un-Zemgales-hercogiste (skatīts 30.04.2022.).
Klotiņš, Arnolds (1979). Alfrēds Kalniņš. Rīga: Zinātne.
Klotiņš, Arnolds (1983). Jaunrade – septiņdesmito gadu rezumējumi un astoņdesmito gadu pirmās kontūras. Latviešu mūzika 16. Rīga: Liesma, 6–55.
Klotiņš, Arnolds (2011). Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Klotiņš, Arnolds (2018). Mūzika pēckara staļinismā. Latvijas mūzikas dzīve 1944–1953. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Klotiņš, Arnolds (2022). Emīls Dārziņš. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/32412 (skatīts 20.05.2022.).
Klotiņš, Arnolds (2022). Mūzika bēgļu gaitās. Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Koch, Klaus-Peter (2015). Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland. Musikgeschichte in Mittel- und Oseuropa, Heft 15. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag.
Kompozitor Ûrij Glagolev. http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/glagolevcomposer/ (skatīts 15.05.2022.).
Kruks, Sergejs (2008). “Par mūziku skaistu un melodisku!” Padomju kultūras politika 1932 – 1964. Rīga: Neputns.
Kudiņš, Jānis (2018). Latvian Music History in the Context of 20th Century Modernism and Postmodernism. Some Specific Issues of Local Historiography. Muzikološki Zbornik / Musicological Annual. Vol. 54, No. 2. Faculty of Arts, University of Ljubljana, ed. Gregor Pompe, 97–138.
Kudiņš, Jānis (2019a). Baņuta, the First Opera in Latvian and its Libretto as a Historical Narrative in the Context of Staging History. Culture Crossroads, No. 14, Latvian Academy of Culture, ed. Inga Pērkone, 110–126.
Kudiņš, Jānis (2019b). Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums. Rīga: Zinātne.
Kudiņš, Jānis (2020). The Rock Opera Lāčplēsis (Bearslayer, 1988): Symbolic Meaning in the Historical Change Process and the Cultural Memory of Latvia. Lietuvos Muzikologija / Lithuanian Musicology, No. 21, Lithuanian Academy of Music and Theatre, eds. Rūta Stanevičiūte, Rima Povilionienė, 94–111.
Kudiņš, Jānis (2021). Fragmentary and Moderate Modernism in Latvian Music History. Some Local Features and Peculiarities. Culture Crossroads, No. 19. Riga: Latvian Academy of Culture, eds. Anda Laķe, Ilona Kunda, 111–125.
Kundziņš, Kārlis (1968). Latviešu teātra vēsture. Otrais sējums. No pirmsākumiem līdz 10. gadsimta beigām. Rīga: Liesma.
Kundziņš, Kārlis (1972). Latviešu teātra vēsture. Otrais sējums. No 20. gadsimta sākuma līdz 1940. gadam. Rīga: Liesma.
Kupjanska, Aija (2021). Felicita Tomsone un opera Pūt, vējiņi! (1960). Mūzikas akadēmijas raksti 18. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija, 119–136.
Latviešu komponisti un muzikologi (sast. Lolita Fūrmane) (1989). Rīga: Latvijas Komponistu savienība.
Levina, Marina; Markova, Liesma (2022). Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka, arhitektūra. Nacionālā Enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/34540 (skatīts 20.05.2022.).
Lindenberga, Vita (1997). Heinrihs Dorns Rīgā. Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne, 118–132.
Mazvērsīte, Daiga (2021). Ei, jūs tur!. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/111549 (skatīts (21.05.2022.).
Mazvērsīte, Daiga (2022a). Lāčplēsis, rokopera. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/111395 (skatīts (21.05.2022.).
Mazvērsīte, Daiga (2022b). Mārtiņš Brauns. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/133755 (skatīts (01.06.2022.).
Mētra, Olīvs (2014). Raiņa pēdējā vasara: atmiņas un fotogrāfijas. Rīga: Pils.
Mētra, Olīvs (2021). Dziedātājs, komponists, skolotājs. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze. http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=408 (skatīts 01.04.2022.).
Müller-Blattau Joseph (1967). Benda–Veichtner–Reichardt–Amenda. Zu Geschichte des Nordostdeutschen Violinspiels in der Frühklassik. Musik des Ostens, Band 4. Verlag: Kassel, 177–184.
Norris, Geoffrey (2002). Veichtner, Franz Adam. The New Grove Dictionary of Music and Musicians, vol. 18, S. Sadie (ed.). London: Macmillan Publishers Limited, 375.
Plakans, Andrejs (2021). Latviešu trimda pēc Otrā pasaules kara. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/4556 (skatīts 20.05.2022.).
Pormale, Daina (2019). Lūcija Garūta. Biogrāfija. http://www.garuta.lv/ (skatīts 01.03.2022.).
Rockwell, John (2002). Rock opera. Grove Music Online (The New Grove Dictionary of Music and Musicians). https://www.oxfordmusiconline.com/grovemusic/view/10.1093/gmo/9781561592630.001.0001/omo-9781561592630-e-5000008572 (skatīts 10.06.2022.).
Szwed, John F.(2005). Crossovers: Essays On Race, Music and American Culture. Philadelphia: University of Pennsylvania Press.
Stumbre, Silvija (1969). Zvaigznes un zeme. Rīga: Liesma.
Stumbre, Silvija (1985). Vasaras pastorāles. Rīga: Liesma.
Torgāns, Jānis (2010). Latviešu mūzikas estētiski stilistisko aprišu apskats (1857–2007). Latviešu mūzikas virsotnes. Rīga: Zinātne, 255–272.
Unāms, Žanis. Martinovskis, Kārlis. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Multineo, 2006, 324.
Verinâ, Sofiâ (1973). Muzykal’nyj teatr Latvii i zaroždenie latyšskoj nacional’noj opery. Leningrad: Muzyka.
Viduleja, Ligita (1973). Latviešu padomju opera (1940–1970). Rīga: Zinātne.
Vītoliņš, Jēkabs; Krasinska, Lija (1972). Latviešu mūzikas vēsture I. Rīga: Liesma.
Zelmenis, Gints. Opera Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/28923 (skatīts 20.05.2022.).
Žilinskis, Arvīds (2015). Manas dzīves atmiņu pavedieni. Mūzika Saule, Nr. 1. 2015, 52–59.
Žune, Inese (2008). Nilsa Grīnfelda personības atspoguļojums viņa arhīva materiālos. Mūzikas akadēmijas raksti 5. Rīga: Musica Baltica, 149–190.
