IMANTS RAMIŅŠ AND SOME FEATURES OF HIS CHORAL MUSIC
Keywords:
Imants Ramiņš, Latvian music, Canadian-Latvian composer, choral musicAbstract
Latvian composer residing in Canada, Imants Ramiņš (1943), in full flourish of his life and creative activity, now has reached the zenith of recognition – his music in all continents is being performed by outstanding artists, it its performed in prestige concert halls of the world, in festivals, radio programs, etc. The scores by I. Ramiņš have been issued by such music publishers as Boosey & Hawkes, Gordon V. Thompson Music, Walton Music etc., as well as several CDs have been produced (Songs of the Lights, 1992, Earth Chants, 2002, etc.). Music reviewer Joan Reinthaler from The Washington Post places the children opera The Nightingale created in 2004 by I. Ramiņš (libretto by James Tucker, based on the motives of the fairy tale by H. C. Andersen) alongside with such famous children operas as B. Britten Noyes Fludde and E. Humperdinck Hänsel und Gretel. The way of I. Ramiņš towards so wide recognition and the key to success of his music are outlined by this article. I. Ramiņš represents the Latvian émigré generation which left Latvia in early childhood and had to develop their identity in complicated circumstances – having Latvian roots they had to find their place in cosmopolitan society.
Downloads
References
Bērzkalns, Valentīns; Vītoliņš, Andris. Vīru balsis, III // Latvju mūzika, 5. – Kalamazū: Latviešu Koŗu Apvienība ASV un Latviešu dziesmu svētku biedrība Kanādā, 1972, 471.–484. lpp.
Klotiņš, Arnolds. Imants Ramiņš // Latviešu kordziesmas antoloģija: 4. sēj. 1966–1990 (Apliecinājums) / sast., priekšvārda un komentāru autors Arnolds Klotiņš; projekta vad. Imants Kokars. – Rīga: Sia Sol, 2002, 288. lpp.
Ķeniņš, Tālivaldis. Kad piecdesmit gadu ir tikai sākums // Literatūra un Māksla. – 1993 / 17. septembris.
Ķeniņš, Tālivaldis. Skolotājs par savu audzēkni // Latvju Mūzika, 23. – Kalamazū: Latviešu Koŗu Apvienība ASV un Latviešu dziesmu svētku biedrība Kanādā, 1994, 2649.–2655. lpp.
Latviešu komponisti un muzikologi / sast. Lolita Fūrmane. – Rīga: Latvijas Komponistu savienība, 1989.
Liepiņa, Ieviņa. Garīgās mūzikas festivāls. Post factum // Forums. – 2004 / 10. – 17. septembris.
Liepiņa, Ieviņa. Mūzika ir akmeņos, ūdenī, gaisā (intervija ar I. Ramiņu) // Neatkarīgā Rīta Avīze. – 2004 / 18. augusts.
Lūsiņa, Inese. Pēc dzīves pirmās nodaļas // Diena. – 2004 / 13. jūlijs.
Lūsiņa, Inese. Līdzsvars ar gadsimtu vēstures skaņu // Diena. – 2004 / 20. augusts.
Sūrmane, Biruta. Komponistu Imantu Ramiņu daudzinot // Jaunā Gaita. – 2001 / 2 (225), 41.–43. lpp
Tūtere, Marta. Mūzika jaunai pasaulei // Latvija Amerikā. – 1998 / 6. jūnijs. Tūtere, Marta. Mūziķa Imanta Ramiņa pasaulē // Laiks. – 1998 / 20. jūnijs.
Tūtere, Marta. Mūziķis ar skatu pasaulē: Imantam Ramiņam ievērojams pagodinājums // Latvija Amerikā. – 1996 / 4. maijs.
Valce, Ilze. Imants Ramiņš. Mūzikas tematika un stilistika (maģistra darbs; glabājas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā). – Rīga, 1995.
Zemzare, Ingrīda. Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. – Rīga: Garā pupa, 1994.
Zemzaris, Imants. Vēstule no rīta uz galda // Literatūra un Māksla. – 1993 / 17. septembris
Zvejnieks, Kārlis. Esmu instrumentālists un diriģents. Saruna ar komponistu Imantu Ramiņu // Brīvā Latvija. – 2006 / 11.–17. februāris.
http://composers21.com/compdocs/raminshi.htm
http://www.lmic.lv/komponisti.php?id=3419
www.classical-composers.org/comp/cantaloube-37k
www.musiccentre.ca/apps.index.cfm?fuseaction=composer.FA_dsp_biography
www.naxos.com/naxos/usa/new_releases_aug2002.asp.
www.salzburgervolkskultur.at/de/projekte/detail.asp?id=62&bereich=6000&art=aktuell
www.thecanadianencyclopedia.com/index.-cfm?
www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/05/12/AR2005051500923.html
Gasser, Alan. Imant Raminsh Songs of the Lights (CD). – Canada: Canadian Broadcasting Corporation / Societe Radio, 1992.
Ramiņš, Imants. Vēstule Ilzei Valcei. – 1994 / 2. novembrī, Vernonā.
Ramiņš, Imants. Vēstule Ilzei Valcei. – 1994 / 30. decembrī, Vernonā.
Ramiņš, Imants. Vēstule Ilzei Valcei. – 1995 / februārī, Vernonā.