SYMPHONIC MUSIC AT THE LATVIAN NATIONAL OPERA IN THE INTERWAR PERIOD
Keywords:
symphonic music, Latvian National Opera, Interwar periodAbstract
During the development period of the modern European nations, the opera theatres, amongst other institutions, became symbols of their cultural identities. In the largest capitals of Europe (Vienna, Paris, Berlin) opera theatres acquired authority and prestige beginning already in the 19th century, maintaining their status of objects of state prestige after World War I. Meanwhile, opera music was one of the most important objects of national identity. Since the proclamation of the national independence of Latvia on November 18, 1918, the Latvian National Opera (1919, further LNO) became the most significant and only opera centre in Latvia. During the period between the world wars, the opera theatre was a Latvian music institution par excellence. It represented the state and was a prestigious institution that, amongst other activities, facilitated the creation of new music and served as a platform for the composers of Latvia, who, in accordance with the state-defined objectives of the LNO, realized their ideas in the genres of musical theatre.
The LNO symphony orchestra evolved as an accompanying collective and, even today, continues to primarily fulfil this subordinate role. However, the history of this orchestra illustrates its aspirations to achieve institutional independence. The symphonic music genre did not immediately take its rightful place in the repertoire of the LNO orchestra – initially the division of genres was rather unclear. Eventually, the symphonic music genre gained a higher level of autonomy at the opera theatre; however, institutionally it still remained closely related to the many manifestations of the opera music genre. The opera arias, ballet suites and overtures performed at the symphonic concerts of the world opera theatres are an integral part of their symphonic music repertoire.
Downloads
References
Arnolds, J. [Jēkabs Graubiņš] (1925). IV simf. koncerts. Latvis. 11. janvāris
Bekker, Paul (1936). The Story of the Orchestra. New York: W.W. Norton & Company
Cielēns, Fēlikss (1963). Laikmetu maiņā: Latvijas neatkarīgās demokrātiskās republikas lielais laiks. Stokholma: Memento
Cīrulis, Jānis (1926). Simfonisks koncerts Nacionālā operā. Latvis. 20. jūnijs
Čeže, Mikus (2008). Latvju opera un Jāzeps Vītols. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Sast. Baiba Jaunslaviete. Rīga: JVLMA, 14.–49. lpp.
Eckardt, Guido Hermann (1925). Symphoniekonzert. Rigasche Rundschau. 12. Januar
Izglītības ministrija. Vietu cenas Latvijas Nacionālā operā 1926./27. g. sezonā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. fonds, 2. apraksts, 12. lieta
Kaktiņš, Ādolfs (1992). Dzīves opera. Atmiņu tēlojumi. Rīga: Liesma
-ks (1918). Latvju operas atklāšana. Baltijas Ziņas. 9. septembris
Latvijas Nacionālās operas statūti (1922). Likumu un valdības rīkojumu krājums 1: 238.–240. lpp.
Lesiņš, Knuts (1937). Ko sniegs Nacionālā opera jaunajā sezonā. Mūzikas Apskats 4: 90.–92. lpp.
Lesiņš, Knuts (1938). Latviešu oriģināloperu, baletu un simfoniskās mūzikas svētku nedēļa Nacionālā operā. Mūzikas Apskats 7/9: 204.–205. lpp.
M. (1926). Nacionālā opera. Latvijas Kareivis. 10. marts
Noteikumi par Nacionālo operu (1919). Valdības Vēstnesis. 30. septembris
Pārskati par Nacionālās operas darbību 1930./31.–1932./33. gada sezonā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. fonds, 2. apraksts, 812. lieta
Poruks, Jēkabs (1926). Latvju mūzikas pēdējie septiņi gadi. VI Latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki. Rīga: VI. Latvju dziesmu un mūzikas svētku Preses un propagandas sekcija, 39.–50. lpp.
Poruks, Jēkabs (1928). Simfonisko koncertu lietā. Pēdējā Brīdī. 11. novembris
Rohrer, Katherine Tinley (1986). The orchestra in opera and ballet. In: Joan Peyser (ed.) The Orchestra: Origins and Transformations. New York: Scribner
Spitzer, John, & Neal Zaslaw (2004). The Birth of the Orchestra. History of an Institution, 1650–1815. Oxford: Oxford University Press
Sudrabkalns, Jānis (1926). Kupers un Kazella. Sociāldemokrāts. 27. novembris
Sudrabkalns, Jānis (1929). Simfoniskais koncerts Nacionālajā operā. Sociāldemokrāts. 6. novembris
Sudrabkalns, Jānis (1932). Operā. Sociāldemokrāts. 8. aprīlis
Sudrabkalns, Jānis (1933a). Septembra notikumi Nacionālajā operā. Sociāldemokrāts. 16. septembris
Sudrabkalns, Jānis (1933b). Pirmais simfoniskais koncerts. Sociāldemokrāts. 17. septembris
Zālītis, Jānis (1923). Jaunitāļu simfoniskās mūzikas vakars. Jaunākās Ziņas. 2. februāris
Zālītis, Jānis (1929). Pirmais simfoniskais koncerts Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas. 5. novembris
Zālītis, Jānis (1932a). Spoža operetes debija Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas. 11. janvāris
Zālītis, Jānis (1932b). Brīvības apoteoze mūzikā. Jaunākās Ziņas. 6. aprīlis
Zālītis, Jānis (1932c). Spīdoša simfoniskās mūzikas manifestācija. Jaunākās Ziņas. 1. decembris
Zālītis, Jānis (1934). Pirmais simfoniskais koncerts Nac. operā. Jaunākās Ziņas. 16. novembris
Zālītis, Jānis (1936). 4. simfonijkoncerts J. Kalniņa vadībā. Jaunākās Ziņas. 23. marts
Zālītis, Jānis (1939). Simfonisks koncerts Teodora Reitera vadībā. Jaunākās Ziņas. 13. janvāris
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.