THE LEGENDARY FESTIVAL VASARAS RITMI AND ITS MEANING IN JAZZ DEVELOPMENT IN LATVIA IN THE LATTER HALF OF THE 20th CENTURY

Authors

  • Indriķis Veitners

DOI:

https://doi.org/10.0000/g05r2361

Keywords:

jazz in Latvia, 2nd half of the 20th century, Riga Jazz Club, festival Vasaras ritmi 1976–1994, participants, facts, chronology

Abstract

The jazz festival Vasaras ritmi ( Summer Rhythms), was once the main jazz event of the year, not only for Latvian jazz musicians, but it was also considered to be one of the most famous and prestigious jazz festivals in the entire USSR. The festival, which grew from a simple jazz evening to a concert series over the course of a week, has played an important role in the development of jazz not only in Latvia, but in the entire USSR. In fact, the festival and the related Riga Jazz Club were the main catalysts and driving forces in the development of jazz in Latvia in the 1970s and 1980s. Even today, the name of the largest contemporary Latvian jazz festival Rīgas ritmi (Riga Rhythms), clearly demonstrates the impact of the legendary festival in the development of Latvian jazz. However, it was not without controversy (especially in the late 1980s), and it failed to transcend into a new economic reality after the collapse of the USSR. As a result, it ceased to exist soon after the restoration of Latvia’s independence. Nevertheless, the festival left a significant mark on the development of Latvian jazz, and its influence can still be felt today.
Jazz festivals have always played an important role in the development of jazz, but in the context of totalitarian regimes, this has often been much broader than simply promoting a particular genre of music. Jazz festivals in the USSR were much more than just concerts - in the totalitarian society then in existence, they were an opportunity for musicians to express themselves more freely in a genre that was marginal to Soviet life, and a chance for the public to escape the depressing reality of their daily lives.

Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003), sub-project Music Culture in Latvia in the 1920s and 1930s, and the second half: overlooked processes, issues, problems implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Latvijas celtnieku arodbiedrība, celtnieku kultūras nams Oktobris.

LVA, 355. fonds, 3. apraksts, 125. lieta.

Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Rīgas pilsētas komitejas biroja sēžu protokoli.

LVA, 202. fonds, 6. apraksts, 3. lieta.

LVA, 202. fonds, 7. apraksts, 4. lieta.

LVA, 202. fonds, 8. apraksts, 6., 7. lieta.

LVA, 202. fonds, 10. apraksts, 6., 7. lieta.

Leonīds Nidbaļskis, Gaļina Poltorak, Boriss Mohirs, Sabirdžans Kurmajevs, Sergejs Budanovs. Festivāla Vasaras ritmi programmas, bukleti, afišas, fotomateriāli.

Intervija ar Aleksandru Šeferu, 29.03.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Aleksandru Stešenko, 06.04.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Aleksandru Skrinu, 15.04.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Borisu Mohiru, 18.03.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervijas ar Leonīdu Nidbaļski, 28.01.2022, 04.02.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Sabirdžanu Kurmajevu, 25.03.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Ivaru Galenieku 20.04.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Madaru Kalniņu, 10.05.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Intervija ar Tāli Gžibovski, 12.05.2022., atrodas raksta autora privātarhīvā.

Balodis, Ēriks. Laikmetīgā improvizācija Vācijā un Latvijā šodien. Atmoda, 19.06.1990.

Bannyh, Boris. Sovetskaâ Latviâ: o stanovlenii legendarnogo rižskogo Allegro. Eženedel’nik “Vesti”, 25.01.2019.

Baumanis, Aivars. Džeza gadalaiki. Zvaigzne, nr 5, 01.03.1979.

Baumanis, Aivars. Kurp iet džezs? Padomju Jaunatne, 20.06.1979.

Baumanis, Aivars. Vēl tikai introdukcija. Padomju Jaunatne 29.04.1979.

Baumanis, Aivars. Vasaras Ritmu dominantes. Padomju Jaunatne, 28.06.1981.

Baumanis, Aivars. Mājinieki. Liesma, Nr. 8, 01.08.1982.

Baumanis, Aivars. Akords trim dienām. Padomju Jaunatne, 28.06.1978.

Baumanis, Aivars. Rudens ritmu krāsainība. Padomju Jaunatne, 06.12.1984.

Baumanis, Aivars. Džeza svētku atskaņas. Jūrmala, 23.08.1985.

Baumanis, Aivars. Trīs dienas džeza ritmā. Literatūra un Māksla, 23.08.1985.

Baumanis, Aivars. Laika prognoze džezam – karsts jūnijs. Padomju Jaunatne, 19.06.1985.

Baumanis, Aivars. Šogad desmito reizi. Literatūra un Māksla, 21.06.1985.

Baumanis, Aivars. Skanēja kā sendienās. Padomju Jaunatne, 12.12.1985.

Baumanis, Aivars. Vasaras ritmi 86. Padomju Jaunatne, 14.06.1986.

Baumanis, Aivars. Vakar sākās. Jūrmala, 11.06.1987.

Baumanis, Aivars. Jūnijs, Rīga un džezs. Padomju Jaunatne, 30.05.1987.

Bērziņš, V. Džeza svētki Dzintaros. Rīgas Balss, 27.06.1981.

Dmitriev, Vladimir. Za bol’šuû auditoriû. Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972.

Ešpaj, Anton. Džaz – problemy i razmyšleniâ. Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972.

Gints, A. Vasaras ritmi 86. Jūrmala, 07.06.1986.

Jazz-kvadrat. https://jazzquad.ru/index.pl?act=TAGS&tag=Валерий%20КОПМАН&taggroup=автор (skatīts 26.07.2022)

Kalējs, S. Gadsimta ritmos. Rīgas Balss, 27.11.1985.

Klotiņa, Anda. Spēlēt! Tas ir vairāk nekā strādāt. Padomju Jaunatne, 22.11.1985.

Konstantinov, A. Ne tol’ko v kafe. Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972.

Kopman, Valerij. Nel’zja brosat’na proizvol sud’by. Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972.

Kopman, Valerij. Četyre dnâ v iûne. Sovetskaâ molodëž’, 04.07.1979.

Kopmans, Valērijs, Indulēna, I. Džezam – svētki Rīgā un Erevānā. Liesma, nr.8, 01.08.1985.

Kopmans, Valērijs. Džeza svētki. Padomju Jaunatne, 28.06.1986.

Kopmans, Valērijs. Džeza improvizāciju burvji. Rīgas Balss, 25.07.1987.

Korneeva, Irina. Ritmy “Leta 90”. Rigas balss, 12.06.1990.

Korņejeva, Irina. Tikšanās krustcelēs. Rīgas Balss, 25.05.1989.

Korņejeva, Irina. Starptautiskais jazz festivāls “Vasaras ritmi 89”. Padomju Jaunatne, 07.06.1989.

Korņejeva, Irina. Vasaras ritmi 90. Mēs un XX gs. Mūzika. Rīgas Balss, 12.06.1990.

Korņejeva, Irina. Un tomēr - būs! Diena, 06.06.1991.

Kovalenko, Tat'âna. Legendarnoe Allegro ili glotok rižskoj svobody. Otkrytyj gorod, 2/2014.

Kurmaev, Sabirdžan. Vospominaniâ. Sem Iskusstv, No. 5 (18), 2011.

Kurmaev, Sabirdžan. Po džazovym stupen’kam. http://berkovich-zametki.com/Nomer44/Kurmaev1.htm , 19.07.2004. (skatīts 13.10.2019).

Lebedeva, Natal’â. N. Rižskie legendy: džaz-klub i kafe Allegro otmečaût ûbilei. Baltijas Balss,https://bb.lv/statja/kuljtprosvet/2021/01/01/rizhskie-legendy-dzhazklub-i-kafe-allegro-otmechayut-yubilei , 01.06.2021. (skatīts 05.05.2017).

Marhels, Antonijs. Džeza svētki “Vasaras ritmi”. Jūrmala, 09.06.1988.

Nahtmans, V. Kopš bērnības kopā ar džezu. Rīgas Balss, 21.06.1985.

Nidbalskij, Leonid. Pasynok na èstrade. Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972

Nidbaļskis, Leonīds. Vasaras ritmi 88. Zvaigzne, Nr. 11, 05.06.1988.

Osītis, Jānis. Džeza un estrādes mūzikas svētki. Padomju Karogs,16.05.1985.

Poga, M. Katra gaumei un interesēm. Jūrmala, 21.05.1987.

Prape, Gunta. 2R+2B. Liesma, nr. 8, 01.08.1978.

Prape, Gunta. Svings izlīdis no pudeles. Liesma, nr. 5, 01.05.1988.

Rauna, M. Vasaras Ritmā. Rīgas Balss, 25.06.1977.

Rauna, M. Koncertdzīve no sestdienas līdz sestdienai. Rīgas Balss, 10.06.1978.

Rožukalne, Anda. Man ļoti patīk džezs jeb vasara bija trīs dienas. Latvijas Jaunatne, 12.06.1992.

Sal’kova, Alla. Ne snižaetsâ. Inače samolet vzorvëm. Gazeta.ru, https://www.gazeta.ru/science/2018/03/08_a_11675653.shtml, 08.08.2018. (skatīts 12.06.2022)

Šul'c, V. Kak? Gde? Kem? Sovetskaâ molodëž’, 17.12.1972.

Stinkuls, Alfrēds. Vasaras ritmi 88. Laiks, 27.08.1988.

Stinkuls, Alfrēds. Rīgā spēlē Rietumu džezisti. Brīvā Latvija, 29.08.1988.

Vasaras ritmi. Padomju Jaunatne, 26.06.1976.

Vasaras ritmi 88. Literatūra un Māksla, 17.06.1988.

Veitners, Indriķis. KIKOK – kas tas par zvēru? Mūzikas Saule, Nr. 1 (101), 2020.

Veitners, I. KIKOK 1962 – pirmais Latvijas džeza festivāls. Rekonstrukcija. https://jazzin.lv/issues/i-27/no-idejas-lidz-vesturei/, 2021 (skatīts 20.01.2022).

Voss, Augusts. Za dal’nejšie uspehi iskusstva sovetskoj Latvii. Sovetskaâ kul’tura, 04.04.1963.

Zemzare, Ingrīda. Par džeza estētisko koncepciju un dažiem Vasaras ritmiem. Literatūra un Māksla, 03.09.1982.

Zemzare, Ingrīda. Džeza svētki. Literatūra un Māksla, 02.07.1982.

Zemzare, Ingrīda. Par džezu un džesiņu. Māksla, Nr. 3 01.07.1986.

Fejertag, Vladimir (sost.) (2009). Džaz v Rossii. Kratkij ènciklopedičeskij spravočnik. Sankt-Peterburg:.

Fejertag, Vladimir (2010). Istoriâ džazovogo ispolnitel’stva v Rossii. Sankt-Peterburg: Skifiâ.

Kraulītis, Ivars. Filmas.lv https://www.filmas.lv/person/2570/ (skatīts 20.01.2022.).

Kruks, Sergejs (2008). “Par mūziku skaistu un melodisku”. Padomju kultūras politika, 1932–1964. Rīga: Neputns.

McKay, George (2018). Festivals. In: Martinelli, Francesco (edit.). The History of European Jazz. Sheffield: Equinox, 707–71.

Mazvērsīte, Daiga (2015). Tik un tā. Rīga: Lauku Avīze.

Medvedev, Aleksandr; Medvedeva, Ol’ga (sost.) (1987). Sovetskij džaz – problemy, sobytiâ, mastera. Moskva: Sovetskij kompozitor.

Starr, S.Frederick (1978). Red and Hot. The Fate of Jazz in the Soviet Union 1917–1991. New York: Limelight Editions.

Stinkulis, Alfrēds (2021). Mati sarkanā vējā. Rīga: Lauska.

Reimann, Heli (2022). Tallinn ’67 Jazz Festival. Myths and Memories. New York: Routledge.

Schwartz, Jeff (2018). Free Jazz: A Research and Information Guide. New York: Routledge.

Published

24.01.2024

How to Cite

THE LEGENDARY FESTIVAL VASARAS RITMI AND ITS MEANING IN JAZZ DEVELOPMENT IN LATVIA IN THE LATTER HALF OF THE 20th CENTURY. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 20, 177-215. https://doi.org/10.0000/g05r2361