LATE ORIGINATING VOCAL POLYPHONY IN LATVIAN TRADITIONAL MUSIC. DOCUMENTATION AND RESEARCH

Authors

  • Anda Beitāne

Keywords:

Latvian traditional vocal music, polyphony, folklore, Latgale

Abstract

Latvian traditional music has two main forms of polyphony – ancient and late origin polyphony. The latter developed under the influence of functional harmony. Vocal polyphony was mentioned and more or less described by a number of Latvian folk music researchers, in works by Andrejs Jurjāns, Jēkabs Graubiņš, Jānis Mediņš, Emilis Melngailis, Maksis Goldins, Jēkabs Vītoliņš, Andrejs Krūmiņš and others. Nevertheless, there are only a few broader scientific research cases in which the authors focus directly on the problem of vocal polyphony.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Beitāne A. Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Šķilbēnu pagastā / maģistra darbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). – Rīga, 1996.

Boiko M. Die litauischen Sutartines. Eine Studie zur baltischen Volksmusik. – Universität Hamburg, 1995.

Boiko M. Sutartīņu pēdas Latvijā // Latviešu mūzika, 18. – Rīga: Liesma, 1987, 64.–110. lpp.

Brambats K. Vilcēju vairākbalsība latviešu tautas dziesmās un tās iespējamais vecums // Ceļa Zīmes. – 1973/1974 / 53. nr., 280.–375. lpp.

Deņisova R., Boiko M. Mūsu ēras 1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā // Grāmata. – 1990 / 3. nr., 5.–13. lpp.

Goldins M. Daudzbalsība latgaliešu tautas mūzikā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1965 / 9. nr., 69.–72. lpp.

Goldins M. Latviešu tautasdziesma E. Melngaiļa pierakstos // Latviešu mūzika, 2. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962, 71.–88. lpp.

Goldins M. Latviešu tautasdziesmu žanriskā klasifikācija / manuskripts (glabājas JVLMA bibliotēkā). – Rīga, 1984.

Goldins M. Latviešu un cittautu mūzikas sakari. – Rīga: Liesma, 1972.

Jurjāns A. Ievērojumi latviešu tautas mūzikas materiālus krājot // Balss. – 1892 / 15. nr.

Kalniņš A. Latgalē melodijas vācot // Latviešu mūzika, 1. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958, 87.–100. lpp.

Krūmiņš A. No tautas meldiju vācēja pieredzes // Latviešu mūzika, 2. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962, 89.–114. lpp.

Kvelde P. Preiļu rajona tautas dziesmas / diplomdarbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). – Rīga, 1955.

Lancere G. Latviešu refrēndziesmu un burdondaudzbalsības tradīcijas – to vēsturiskās attiecības / diplomdarbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). – Rīga, 1989.

Mediņš J. Polifonās domas pirmsākumi latviešu tautas un profesionālajā mūzikā (analītiskas piezīmes) // Latviešu mūzika, 8. – Rīga: Liesma, 1970, 131.–157. lpp.

Melngailis E. Latviešu dancis. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949.

Vītoliņš J. Darba dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958.

Vītoliņš J. Par dažām latviešu tautas mūzikas iezīmēm // Latviešu mūzika, 1. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958, 27.–86. lpp.

Vītoliņš J. Tautas mūzika // Vītoliņš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture, I. – Rīga: Liesma, 1972, 7.–84. lpp.

Бендорф В. К вопросу о взаимоотношении прибалтийского и балканского очагов народного многоголосия / рукопись. – Рига, 1986.

Бойко М. Этноисторические аспекты латышского бурдонного многоголосия // Балты, славяне, прибалтийские финны. Этногенетические процессы.– Рига: Zinātne, 1990, c. 82–108.

Витолинь Е. Латышское народное музыкальное творчество (собирание, публикация, исследования) // Музыкальная культура Латвийской ССР. – Москва: Музыка, 1976, c. 90–113.

Published

19.06.2024

How to Cite

LATE ORIGINATING VOCAL POLYPHONY IN LATVIAN TRADITIONAL MUSIC. DOCUMENTATION AND RESEARCH . (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 2, 42-61. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/260