FELICITA TOMSONE AND HER OPERA PŪT, VĒJIŅI! (BLOW, THE WIND!) (1960)
Keywords:
opera libretto, opera production, Rainis, Pūt, vējiņi! in musical theatre, culture policy, folk songAbstract
The literary source of the opera Pūt, vējiņi! (Blow, the Wind!) by Latvian composer Felicita Tomsone is one of the best-known plays by the famous Latvian playwright Rainis. Up until today, there are two operas based on this play that have been produced for the opera stage, namely the opera by Felicita Tomsone of 1960 and the opera with the same title by Arvīds Žilinskis (1905–1993) written in 1969. In 2011, the Liepāja theatre successfully produced a musical Pūt, vējiņi! by Kārlis Lācis (1977). However, the interest regarding the play as a source for composition was expressed also by other composers: Alfrēds Kalniņš (1879–1951), Aleksandrs Valle (1890–1972), Mārtiņš Jansons (1899–1972), Artūrs Salaks (1891–1984) and Bruno Skulte (1905–1976). The opera by Felicita Tomsone is the first stage production of the relevant Latvian play at the opera house.
Felicita Tomsone was born on March 30, 1901, in Jelgava, in a family of the civil servant Jānis Vidbergs and his wife Elizabete. Her maiden name Vidberga is widely known because of her brother, Sigismunds Vidbergs (1890–1970), a distinguished Latvian graphic artist of the 20th century. From 1917 to 1920 Tomsone studied composition theory at the Petrograd Conservatory with Mikhail Klimov (Mihail Klimov, 1881–1937) and piano with Boris Zacharov (Boris Zaharov, 1887–1943) (J. Škapars, Literatūra un māksla, 20. 09. 1969)
Downloads
References
Tomsone, Felicita (1947). Pūt, vējiņi! Operas klavierizvilkums. Glabājas Latvijas Nacionālās operas un baleta nošu bibliotēkā, reģistrācijas nr. 0178
Tomsone, Felicita (1947). Pūt, vējiņi. Operas klavierizvilkums. Glabājas Latvijas Nacionālās operas un baleta nošu bibliotēkā, reģistrācijas nr. 0179
Latvijas Valsts arhīvs (LVA)
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskās padomes sēdes protokols. 1960.gada 13. marts, 260. f., 1. apr., 19. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskās padomes sēdes protokols. 1960. gada 28. maijs, 260. f., 1. apr., 19. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra koncertmeistares Veltas Ošes mēģinājumu un koncertu kontroles žurnāls. 1957. gada 6. novembris – 1960. gada 5. jūnijs, 260. f., 1. apr., 156. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra 1959./60. gada sezonas dekādes afišas, 260. f., 2. apr., 115. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra 1960./61. gada sezonas dekādes afišas, 260. f., 2. apr., 116. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra kolektīva kopsapulču protokoli un darba atskaites, solistu apspriede. 1960. gada 6. jūlijs, 260 f., 5. apr., 17. lieta.
LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra kora kolektīva ražošanas sapulces protokols. 1959. gada 13. augusts, 260. f., 5. apr., 32. lieta.
Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra orķestra ražošanas apspriede. 1959. gada14. augustā, 260. f., 5. apr., 32. lieta.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM)
RMM 213350 – kol. Felicita Tomsone, apr. Felicitas Tomsones opera Pūt, vējiņi!. [notis].
RMM 213351 – kol. Felicita Tomsone, apr. Felicita Tomsone pretskatā, ap 1939. gadu.Portrets.
RMM 213353 – kol. Felicita Tomsone, apr. Komponiste Felicita Tomsone pretskatā, tuvplānā. 1950. gadu sākums. Portrets. Apakšmalā autogrāfs.
RMM 275903 – kol. Pēteris Grāvelis, apr. Felicitas Tomsones operas Pūt, vējiņi! programmiņa, 1960. gads.
Latviešu opera laiku lokos – 2. Rīga: 1989 [CD albums] (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) http://www.diva.lv/audio/latviesu-opera-laiku-lokos/put-vejini-baibas-un-ulda-duets
Silabriedis, Orests (2014). Felicitas Tomsones un Teodora Tomsona vokālā un instrumentālā kamermūzika. LR3 raidījums. 4. maijs (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/felicitas-tomsones-un-teodoratomsona-vokala-un-instrumentala-ka.a37084/
Jurjānu Andrejs (1903). Viegli laidu es rociņu. Latvju tautas mūzikas materiāli. Otrā grāmata. (skatīts 2021. gada 5. jūnijā) http://pase.garamantas.lv/lv/unit/1523663
Tomsone, Felicita, Tomsons, Teodors (1989). Dziesmas: balsij un klavierēm [notis]. Rīga: Liesma.
[anonīms] No krasta līdz krastam.. Laiks, nr. 9, 30. 01. 1985., 2.
Aperāne, Dace.LNO sōlistu koncerts. Laiks, nr. 17, 28. 04. 2001., 4.
Balodis, Jānis (red.). Akadēmiskais operas un baleta teātris. Rīgas Balss, nr. 156, 02.07. 1960., 7.
Balodis, Jānis (red.). Teātros un koncertzālēs. Rīgas Balss, nr. 279, 24. 11. 1960., 7.
Bāliņa R. Ciemos pie Lūcijas Garūtas. Literatūra un Māksla, nr. 18, 07. 05. 1960., 3.
Bērziņa, Marita. Kur tie gadi. Karogs, nr. 6, 01. 06. 1990. 186–189.
Bērzkalns, Valentīns. Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. Latvju Mūzika nr. 6, 01.01. 1973, 561.
Birnsons, Artūrs. Līdz galam neatrisināts… Literatūra un Māksla, nr. 27, 09. 07. 1960., 3.
Darkevics Arvīds. Par dažām operas jaunrades problēmām. Karogs, nr. 4, 01. 04.1960., 95–102.
Dimants, A. Operas un baleta teātra kolektīvam sākusies kārtējā atpūta. Padomju Jaunatne, nr. 148, 29.07.1960,3.
Grāvītis, Oļģerts (1963). Nemirstīgais dzejnieks mūzikā. Dzimtenes Balss, nr. 75, 20.09. 1963, 4.
Grāvītis, Oļģerts. Pūt, vējiņi! Vai muzikāls eksperiments? Cīņa, nr. 151, 27. 07. 1960., 3.
Grīnfelds, Nilss. Mūzika Raiņa daiļradei. Padomju Jaunatne, Literatūras un Mākslas pielikums, nr. 179, 10. 09. 1949., 3.
Grīnfelds, Nilss. Par mūzikas kritiku. Literatūra un Māksla, nr. 50, 17. 12. 1960., 3.
Īverts, Ilmārs (red.).Akadēmiskā operas un baleta teātrī. Cīņa, nr. 210, 03. 09.1960., 3.
Īverts, Ilmārs (red.).Rīgas teātros un koncertzālēs. Cīņa, nr.142, 16. 06. 1960., 3.
Kasperskis, M. Ko dara komponisti Latvijā. Latviju Vārds, nr. 23, 23. 03. 1946., 4.
Koļeda, Romāns. Mūzika un vārds: Alfrēds Kalniņš – Latvijas ērģeļu virtuozs. Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, nr. 3, 01. 03. 1998., 20–21.
Mārēns P. Divas operas solistes atvadās no skatītājiem. Rīgas Balss, nr. 174, 23. 07.1960., 5.
Muižnieks, Ignats (red.) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Plēnums. Literatūra un Māksla, nr. 31, 06. 08. 1960., 1.
Patvaldnieks, Eduards (1981). Veiksmīgs koncerts. Laiks, nr. 88, 04. 11. 1981.,3.
Reķe, S. Ulda un Baibas likteņstāsts uz operas skatuves. Rīgas Balss, nr. 126, 26. 05.1960., 4.
Rozenieks, Jānis. Par Arturu Salaku, koklēm un operu ”Pūt, vējiņi!”. Cīņa, nr. 64., 17.03.1959., 4.
Stumbre, Silvija (1960). Ar drosmi vien šoreiz ir par maz. Rīgas Balss, nr. 153, 29.07. 1960., 6.
Škapars, Jānis (red.). Felicita Tomsone. Literatūra un māksla, nr. 38. 20. 09. 1969., 15.
Štrāle-Didrichsone, Ilze. Ritas Dzilnas-Zaprauskas koncerts. Latvija Amerikā, nr. 18,07. 05. 1977., 3.
Štrāle-Didrichsone, Ilze. Simpatisks koncerts. Laiks, nr. 37, 07. 05. 1977., 3.
Tons, Edgars. Kritiķis – draugs un palīgs. Literatūra un Māksla, nr. 49. 10. 12. 1960., 3.
Trepša, Norberts. [bez nosaukuma]. Atbalss: Altetingas latviešu komitejas informācijas daļas ziņu dienesta biļetens, nr. 144–145, 24. 06. 1946., 3.
Valdmanis, Rūdolfs. Ko dara komponisti Latvijā. Nākotnes Ceļš: Latviešu nometnes laikraksts Ķīlē, nr. 74, 04. 05. 1946., 7.
Vīnerte, Mirdza. Jaunas mākslinieces ar latvisku programmu. Laiks, nr. 25. 28. 03.1981., 3.
Zariņš, Marģeris.8. Apstāties un atskatīties. Optimistiskās dzīves enciklopēdijas P-P-V (pēdējais pārstrādātais variants). Karogs, nr. 8, 01. 08. 1993., 39–41.
Alksne, Benita, un Vita Banka, Māris Dakteris, u.c. (2000). Latvijas Nacionālā opera. Rīga: Mantojums, Jumava.
Bērziņa, Marita (2015). Sigismunds Vidbergs. Rīga: Neputns.
Briede, Vija (1987). Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne.
Briede-Bulavinova Vija (1975). Latviešu opera (līdz 1940. gadam). Rīga: Zinātne.
Fūrmane, Lolita (2017). Nikolajs Dauge: Atmiņas par pianistu un pedagogu. Rīga: Mantojums, 24.
Grāvītis, Oļģerts (1961). Drošs pamats tālākai augsmei: Opera un balets 42. sezonā. Teātris un dzīve. Rīga: LVI, 32–48.
Hausmanis, Viktors (1973). Raiņa dramaturģija. Rīga: Zinātne. Krājuma dārgumi: Raiņa saulgriežu pasakas muzikālā interpretācija – Arvīda Žilinska opera ”Zelta zirgs”. Raiņa un Aspazijas muzejs (skatīts 05. 06. 2021.) http://www.aspazijarainis.lv/krajuma-dargumi-raina-saulgriezu-pasakasmuzikala-interpretacija-zilinska-opera-zelta-zirgs/
Šikov, Viktor (1984). Muzykanty verhnevolž'â. Moskva: Moskovskij rabočij, 97–106.
Teteris-Dunker, Melisandra E. (2017). From table to theater: Pūt, vējiņi, the ever-evolving song. A Thesis. Long Beach: California State University, 52 (skatīts 05. 06. 2021.) https://www.proquest.com/openview/5cda155faad30f87b9691c8f4b734ced/1?pq-ori
gsite=gscholar&cbl=18750&diss=y
U Na (2009). Pedagogičeskaâ deâtel'nost' professora B. S. Zaharova v Šanhae (po materialam dokumentov i publikacij Din Šan Dè). Izvestiâ Rossijskogo gosudarstvennogo pedagogičeskogo universiteta imeni A. I. Gercena, 92. N. P. Civinskaâ. SPb, 262–271. https://lib.herzen.spb.ru/m/rgpu-periodic/1/101 Viduleja, Ligita (1973). Latviešu padomju opera. Rīga: Zinātne.
Viduleja, Ligita (1973). Latviešu padomju opera. Rīga: Zinātne.
