DIE TYPISCHEN STILZÜGE VON ĀDOLFS SKULTE UND DEREN RESÜMEE IN SEINER SINFONIK (ZUR HUNDERTJAHRE-GEDENKFEIER DES KOMPONISTEN)

Authors

  • Armands Šuriņš

Keywords:

Adolfs Skulte, music stylistics, symphonic music, form of music

Abstract

Im Herbst 2009 feierten wir das 100-jährige Jubiläum von Ādolfs Skulte (1909–2000) – einem der bekanntesten lettischen Musiker des 20. Jahrhunderts. Ā. Skulte war eine vielseitige Persönlichkeit. Als Komponist war er hauptsächlich Sinfoniker von großer Bedeutung (neun Sinfonien, mehrere sinfonische Poeme), sowie ein Meister der Bühnenmusik (Ballette, Opern, Filmmusik) und raffinierter Chorwerke. Ā. Skulte war ein Vertreter der akademischen Tradition und der professsionellen Schule des Begründers der Musikhochschule Lettlands – Professor Jāzeps Vītols (1863–1948). Obwohl diese Schule in der Tradition des St. Petersburger Konservatoriums des 19. Jahrhunderts (Nikolai Rimski-Korssakow) treu wurzelte, hat die Musik von Ā. Skulte oft einen zeitgemäßen Klang.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bērziņa, Vizbulīte. Ā. Skultes simfonija-poēma korim un orķestrim „Ave sol!“. Latviešu mūzika II / Sakārtojusi Silvija Stumbre. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962, 57–70

Gailīte, Zane. Par Ādolfa Skultes simfoniskās mūzikas estētiku un uztveres psiholoģiju. Literatūra un Māksla. 1984, 19. oktobris

Gailīte, Zane. Simfoniskas krāsas. Ādolfam Skultem – 80! Māksla 5 (1989), 39–40

Jofe, Elhonons. Par Ādolfa Skultes simfonismu. Latviešu mūzika XI / Sastādījuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 1974, 98–122

Kārkliņš, Ludvigs. Jāņa Ivanova simfonisms. Rīga: Liesma, 1978

Kārkliņš, Ludvigs. Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma, 1990

Kārkliņš, Ludvigs. Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. Rīga: Liesma, 1973

Klotiņš, Arnolds. Folkloras interpretācija un mūzikas saturs. Latviešu mūzika X / Sastādījuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 1973, 30–57

Klotiņš, Arnolds. Sešdesmito gadu otro pusi rezumējot. Latviešu mūzika VIII / Sakārtojuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 1970, 53–109

Krasinska, Lija. Ādolfs Skulte / Buklets sakarā ar komponista 50 gadu jubileju un jubilejas autorkoncerta programma. Rīga: PSRS Mūzikas fonda Latvijas nodaļa, 1959

Kulbergs, Jāzeps. Ādolfa Skultes simfoniskā poēma „Viļņi“ / Sērija Palīgs mūzikas klausītājiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964

Lukašinska, Inta. Ādolfa Skultes daiļrade / Latviešu mūzikas vēstures materiāli. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1980

Lukašinska, Inta. Ādolfs Skulte. Rīga: Liesma, 1987

Pelēcis, Georgs. Jānis Ivanovs. XX simfonija / Sērija Komponists un laikmets. Latviešu mūzika tuvplānā. Rīga: Musica Baltica, 2005

Skulte, Ādolfs. Mūža ritums atmiņu gaismā. Latvju mūzika 26 (1997), 2977–2986; 27 (1999), 3176–3185; 28 (2000), 3334–3345

Stumbre, Silvija. Ā. Skultes balets „Brīvības sakta“ / Sērija Palīgs mūzikas klausītājiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955

Šuriņš, Armands. Ādolfa Skultes Devītā simfonija – viņa radošā ceļa vainagojums. Mūzikas akadēmijas raksti, VI. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 2009, 93–119

Torgāns, Jānis. Par Pēteri Plakidi. Latviešu mūzika XIII / Sastādījuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 1978, 68–86

Voskresenska, Jeļena. Ādolfa Skultes Trešā un Ceturtā simfonija / Sērija Palīgs mūzikas klausītājiem. Rīga: Liesma, 1968

Zemzare, Ingrīda. … katrs audzēknis man – maza planēta. Padomju Jaunatne. 1979, 4. novembris

Zemzare, Ingrīda. Paula Dambja spēles. Rīga: Liesma, 1990

Zemzare, Ingrīda. Priekšvārda vietā. No: Lukašinska, Inta. Ādolfs Skulte. Rīga: Liesma, 1987, 5–8

Zemzaris, Imants. Tepat uz zemes. Ādolfam Skultem – 80! Māksla 5 (1989), 40–41

Арановский, Марк. Симфонические искания. Ленинград: Советский композитор, 1979

Берзиня, Визбулите. Вокальная симфония Адольфа Скултэ. Советская музыка 6 (1960), 44–46

Витолинь, Яков. Адольф Скултэ. Первая симфония. 55 cоветских симфоний / Сост. Борис Арапов [и др.]. Ленинград: Советский композитор, 1961, 222–227

Красинская, Лия. Адольф Скултэ. Москва: Советский композитор, 1959

Лейте, Инесса. Обновление мысли [О творчестве латышского композитора Адольфа Скултэ]. Советская музыка 2 (1980), 6–9

Grāvītis, Oļģerts. Sarunas par Ādolfu Skulti laikā no 1993. līdz 2010. gadam / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Jakovicka, Līga. Sarunas par Ādolfu Skulti 1999., 2004. un 2008. gadā / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Kalniņa, Valda. Sarunas par Ādolfu Skulti 2009. gadā / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Kārkliņš, Ludvigs. Sarunas par Ādolfu Skulti 1999. gadā / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Kudiņš, Jānis. Ādolfs Skulte. <http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=325>

Lindenberga, Vita. Sarunas par Ādolfu Skulti 2004. gadā / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Nepabeigta saruna. Komponists Ādolfs Skulte / Dokumentāla videofilma (1984–1999): operators Gvido Skulte

Selga, Elīna. Formveides īpatnības Ādolfa Skultes VIII simfonijā / Datorraksts (glabājas Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas bibliotēkā). Rīga, 2003

Skulte, Ādolfs. Simfoniju partitūru rokraksti un rokrakstu kopijas (glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas un audiovizuālo izdevumu nodaļā)

Skulte, Gvido. Sarunas par tēvu Ādolfu Skulti laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam / Pieraksti Armanda Šuriņa privātarhīvā

Vītols, Jāzeps. Vēstules Irēnai Narvaitei – rokraksti un rokrakstu kopijas (1940–1947, vācu val.), latviski tulkojusi Vita Lindenberga / Vēstuļu oriģināli glabājas JVLMA Jāzepa Vītola Piemiņas istabas arhīvā, tulkojuma manuskripts datorrakstā – Armanda Šuriņa privātarhīvā

Published

02.06.2024

Issue

Section

ARTIST AND TIME

How to Cite

DIE TYPISCHEN STILZÜGE VON ĀDOLFS SKULTE UND DEREN RESÜMEE IN SEINER SINFONIK (ZUR HUNDERTJAHRE-GEDENKFEIER DES KOMPONISTEN). (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 7, 50–76. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/206