LATVIAN MUSICIANS` SOCIETY (1922–1939): ACTIVITY PROFILE AND CONCERT CAMPAIGN “MUSICIANS DAY”
Keywords:
public organizations of musicians, musicians` trade union, orchestras, concerts of united orchestrasAbstract
Social activity was one of the most significant phenomena that characterized the first decade of Latvia’s state formation. Musicians also took part in this process, as evidenced by the founding of many musicians’ associations in the 1920s. This article attempts to introduce one of the oldest and most thorough musicians’ associations during the first period of Latvia’s Independence – the Latvian Musicians’ Society, its main activity fields, and their special concert campaign “Musicians Day”. The article is based on the author’s bachelor’s thesis, which initiates a new research area in Latvian Musicology, as this is the first in-depth archival study of music societies in Latvia.
The Latvian Musicians’ Society (Latvijas Mūziķu biedrība) was founded at the end of 1922. It operated in very challenging and rapidly changing times in the history of Latvia. In 1919, the first national music institutions had just been founded (the Latvian National Opera and the Latvian Conservatory). The year 1925 marked the beginning of the Latvian public broadcaster (the Riga Radiophone). Towards the end of the decade, Latvian musicians were affected by the popularity of jazz and dance music as well as by the advent of sound films. In the 1930s, musicians struggled with the consequences of the economic crisis. However, the development of the Latvian democratic movement was interrupted in 1934 when Kārlis Ulmanis established an authoritarian regime. However, the Latvian Musicians’ Society was not eliminated. It continued to operate under the new forms of centralized management. At first, in 1936, the Latvian Musicians’ Society was included in the Latvian Chamber of Labor (Darba kamera) as a Musicians’ Union. But later, in 1938, it was added to the Latvian Chamber of Writing and Art (Rakstu un mākslas kamera). The Music Section of this last Chamber established a new music association called the Latvian Music Society to which the Latvian Musicians’ Society and last remaining music associations were added in 1939. However, the Latvian Music Society existed for a very short time – it was interrupted by the occupation of Latvia in 1940, after which the society was transformed into the Latvian SSR Musicians’ Union.
160
To conclude this historical insight, it should be emphasized that the Latvian Musicians’ Society was able to adapt to different circumstances and transform into new forms of work, which substantiate its importance in the formation of music life of Latvia.
Downloads
References
fonds – Latvijas Mūziķu biedrība
-1-3: Biedrības statūti
-1-16: Pilnsapulču protokoli
-1-40: Pārskati par koncertu sarīkošanu, laikrakstu izgriezumi par sarīkotajiem koncertiem
-1-73: Mūziķu aptaujas
A. R. Skats L. M. B-bas pagātnē un nākotnē. Mūzika, 1925, Nr. 12, 15.
Arnolds, I. Simfonisks koncerts. Latvis, 1923, Nr. 512, 4.
Arnolds, J. Mākslas dzīve. Latvis, Nr. 937, 1924, 6.
Ārzemēs. Latvijas Mūziķis, 1928 Nr. 7–8, 8.
ah. Mūzikas Biedrība, “Mūzikas Druva” un Artūrs Bobkovics. Stari, 1908, Nr. 3, 273 (83).
Āži par dārzniekiem. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 5–6, 5.
B., L. M. B. pilna biedru sapulce. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 4, 2.
Bāliņš, E. Mūziķi un arodnieki. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 3, 1–2.
Biedrības darbības pārskats. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 3, 1–3.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1928 Nr. 3, 4.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 3, 2., 4.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 5, 6.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 9, 6.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 1, 7.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 11, 6.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 12, 7–8.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 5–6, 7.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 10–11, 8.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1931, Nr. 4–5, 6.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1931, Nr. 10–12, 8.
Biedrības dzīve. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 3, 7.
Biedrības dzīve. Mūzika, 1926, Nr. 10, 12.
Biedrības dzīve. Mūzika, 1926, Nr. 10, 12.
Biedrības dzīve. Mūzika, 1926, Nr. 12, 12.
Biedrības statūti. Latvijas Mūziķis, 1927, Nr. 1, 3–4, 7.
Biedru ievērībai. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 4, 7.
Bisenieks, J. Mūziķu palīdzības kases dibināšana. Referāta atstāstījums. Latvijas Mūziķis, 1927, Nr. 2, 1–2.
Brusubārda, E. Māksla plašai tautai. Jaunākās Ziņas, 1925, Nr. 60, 6.
-bs-, Vārds II. grupas vadībai! Latvijas Mūziķis, 1934, Nr. 3, 4–5.
Darba statistika: 1935. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1936, 92.
Darba statistika: 1936. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1937, 96–100.
Dzīvības un darba spēju apdrošināšana. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 9–10, 1–4.
Dzīvības un darba spēju apdrošināšana. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 9–10, 1.–4.
Ekarts, G. H., Simfonijkoncerts torņakalnā. Rigasche Rundschau, 1931, Nr. 177. (LNA/LVVA 5689-1-40: 49)
Gada pārskats par 1928. gadu. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 1, 1–2.
Gada pārskats par 1929. gadu. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 2, 1–2.
Gada pārskats par 1930. gadu. Latvijas Mūziķis, 1931, Nr. 1-2, 2–3.
Gada pārskats par 1931. gadu. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 1–2, 8.
Gada pārskats par 1932. gadu. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 2, 16.
Gada pārskats par 1933. gadu. Latvijas Mūziķis, 1934, Nr. 2, 7–8.
Graubiņš, J. Apvienoto orķestru koncerts “Arkādijā”. Jaunākās Ziņas, 1928, Nr. 181)
Īlens, Vai mūziķu eksistenci sāk apdraudēt? Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 5, 2–3.
Jurēvičs, V. Apvienoto orķestra koncerts. Segodnja vecherom, 1928, Nr. 949.
K. Fr. Liels simfonijkoncerts “Arkādijā”. Pēdējā Brīdī, 1931, Nr. 178. (LNA/LVVA 5689-1-40: 49)
K. Rīgas Filharmonijas atklāšana. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 1, 5.
Kā varēs lietot bezmaksas notis. Rīts, 1935, Nr. 229, 4.
Klotiņš, A. Vēl mazliet par Valsts bibliotēku. Literatūra un Māksla, 1988, Nr. 14, 12.
Knēts, J. Dažas domas par mūsu vajadzībām. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 1–2, 6–7.
Krājaizdevu sabiedrību likums. Latvijas Vēstnesis, 2001, Nr. 60. Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/7115 (skatīts 15.05.2021)
Krūms, V. 1923.–1933. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 4, 5–6.
Krūms, V. Mana atbilde. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 1, 1–2.
Krūms, V. Nelūgtie viesi. Latvijas Mūziķis, 1927, Nr. 1, 5..
Krūms, V. Vēsturisks pārskats. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 2, 3–7.
Kuplis, J. Dziesmusvētku mirdzumā. Septīto Dziesmusvētku Vēstnesis, 1931, Nr. 1.
L. M. B. apvienoto orķestru koncerts 13. aug. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 9, 1.
Latviešu mūzikas biedrība. Dzimtenes Vēstnesis, 1908, Nr. 11, 3.
Latviešu mūzikas biedrības statūti. Dzimtenes Vēstnesis, 1908, Nr. 28, 5–6.
Latvijas Mākslinieku I. kongress. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 1–2, 1–3.
Latvijas Mākslinieku savienības darbība. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 6, 6.
Latvijas mūziķu biedrība. Mūzikas Apskats, 1933, Nr. 5, 155.
Latvijas Mūziķu biedrības apvienoto orķestru koncerts Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 8, 1.
Latvijas Mūziķu biedrības darba aizsardzības fonds. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 10, 6–7.
Latvijas Mūziķu biedrības nošu bibliotēka. Mūzika, 1927, Nr. 3, 2.
Latvijas mūziķu biedrības pieci pastāvēšanas gadi. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 2, 2.
Lielu simfonisku koncertu. Latvju Grāmata, 1923, Nr. 5–6, 66.
Likums par darba laiku. Likumu un valdības rīkojumu krājums, 1922, Nr. 7.
Mi. Muziķiem ir vajadzīgs sabiedrisks atbalsts! Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 6, 4.
Mūsu mūža biedri. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 3, 4–5.
Mūsu mūža biedrs kontrabasists. Latvijas Mūziķis, 1934, Nr. 3, 8.
Mūziķi kandidējas pilsētas domes vēlēšanās. Latvijas Mūziķis, 1931, Nr. 1–2, 2.
Muziķu diena 12. augustā. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 7, 1.
Muziķu diena. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 8–9, 3.
Mūziķu dienas apvienoto orķestru simfoniskais koncerts Latvijas Mūziķis, 1931, Nr.10–12, 1.
Mūziķu dienas instrukciju projekts. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 2., 5.
Mūziķu grupas un sekcijas. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 7., 3–6.
Muziķu Krāj–aizdevu Sabiedrības 5 gadu pastāvēšana. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 1, 4–6.
Mūziķu organizāciju likteņi. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 7–8, 2.
Nacionālā opera. Latvijas Vēstnesis, 1923, Nr. 112, 3.
Nošu bibliotēkas abonentu ievērībai. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 1, 7.
Par konfliktu ar Jūrmalas valdi un Kultūras biedrību. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 3, 1–3.
Pašpalīdzība. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 1, 1–3.
Pašpalīdzība. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 1, 2.
Pensiju likums. Latvijas Mūziķis, 1930, Nr. 8–9, 3–4.
Pirmais Latvijas mūziķu biedrības simfonisks koncerts. Latvijas Sargs, 1923, Nr. 104, 3.
Poruks, Jēkabs. Lielais koncerts Arkādijā. Pēdējā Brīdī, 1928, Nr. 183, 8.
Prof. Jura Jurjāna godināšana. Rīts, 1936, Nr. 95, 3.
Pulciņš, V. Apskaužamie. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 6, 2–3.
Pulciņš, V. Biedrības organizatoriskā darbība. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 2., 8–10.
Referāta “Arodorganizācijas pamatjautājumi” pieteikums, programma. Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 1–2, 3.
Rīgas apgabalt. reģ. nodaļa. Valdības Vēstnesis, 1923, Nr. 13, 5.
Rīgas apgabalt. reģ. nodaļa. Valdības Vēstnesis, 1924, Nr. 245, 5.
Rīgas apgabalt. reģ. nodaļa. Valdības Vēstnesis, 1927, Nr. 47, 4.
Rīgas Filharmonija. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 1, 4–5.
Rīgas Filharmonijas pārorganizēšanas. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 2., 4–5..
Rozenbergs, A. Dziesmu svētki un simfoniskā mūzika. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 1, 1–2.
Rozenbergs, A. Dziesmu svētki un simfoniskā mūzika. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 3, 1–2..
Rozenbergs, A. Dziesmu svētki un simfoniskā mūzika. Latvijas Mūziķis, 1933, Nr. 4–5, 1–3
-s. Kas būs ar simfonisko mūziku nākošos dziesmu svētkos? Latvijas Mūziķis, 1932, Nr. 4, 2.
Svarīgi lēmumi. Pieņemti Internacionālā Mūziķu Kongresā Parīzē 1927. Latvijas Mūziķis, 1927, Nr. 3, 1–2.
Švītiņa L. Latvijas Mūziķis. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/113283-“Latvijas-Mūziķis” (skatīts 15.05.2021).
Švītiņa L. Mūzika. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/113349-“Mūzika” (skatīts 15.05.2021).
Uzaicinājums! Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 7–8, 1.
Uzaicinājums. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 5, 6.
Uzmanību! Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 1, 8.
V. P. Būsim nomodā! Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 5, 2.
V. P., Darba aizsardzības fonds. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 5, 3–4.
V., Tuvākie biedrības uzdevumi. Latvijas Mūziķis, 1928, Nr. 9, 1–2.
Valdības rīkojumi un pavēles. Noteikumi par Kultūras fonda centrālo nošu bibliotēku. Valdības Vēstnesis, 1935, Nr. 102, 1.
Vārds mūziķiem! Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 4, 3–4.
Vārds mūziķiem! Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 4, 3–4.
Vasaras sezonām beidzoties. Latvijas Mūziķis, 1929, Nr. 8., 2–3.
Zālītis, J. Latvijas mūziķu biedrības simfoniskais koncerts. Jaunākās Ziņas, 1923, Nr. 117, 7.
Zālītis, J. Latvju mūziķu biedrības simfonisks koncerts. Jaunākās Ziņas, 1923, Nr. 116, 5.
Kārkliņš, Ludvigs (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā: simfoniskie orķestri, diriģenti, mūzika, klausītāji laikabiedru skatījumā. Dokumentāla versija. Rīga: Liesma.
Klotiņš, Arnolds (2011). Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade, 1940–1945. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 41–52.
Lindenberga, Vita, un Jānis Torgāns, Lolita Fūrmane (1997). Gadsimtu skaņulokā. Rīga: Zinātne, 133–141.
Zemovičs, Elmārs (2017). Simfoniskā koncertdzīve Jūrmalā līdz 1940. gadam. Rīga: Vesta-LK.
Zemovičs, Elmārs (2018). Trīs Rīgas simfoniskie orķestri. Rīga: Vesta-LK.
Zīberte-Ījaba, Terēze (2015). Simfoniskais orķestris kā mūzikas institūcija Rīgā no 1918. līdz 1940. gadam. Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Koch, Klaus-Peter (2015). Deutsche Musiker in den baltischen Ländern [Einleitung zum Verzeichnis “Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen
Livland” als Pdf-Datei auf der Internetseite der Universität Leipzig]. In: Musikgeschichtein Mittel- und Osteuropa. Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 15. Hrsg. von Helmut Loos und Eberhard Möller. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag. https://ul.qucosa.de/api/qucosa%3A16176/attachment/ATT-2/ (skatīts 05.05.2021.)