ALEKSANDRS LEMBERGS IN THE BALLET PRODUCTIONS BY THE CHOREOGRAPHERS HELĒNA TANGIJEVA-BIRZNIECE AND JEVGEŅIJS ČANGA
Keywords:
Aleksandrs Lembergs, ballet, history of dance, pedagogy, Helena Tangijeva-Birzniece, Jevgenijs CangaAbstract
Aleksandrs Lembergs (1921–1985) was a premier danseur in a highly important period of Latvian ballet history. He started to dance in Latvian National Opera in 1939, and within a few years he became the principal soloist in the Latvian ballet. He was a premier danseur from 1949 until 1965 in the period when two prominent ballet masters Helēna Tangijeva-Birzniece (1907–1965) and Jevgeņijs Čanga (1920– 1999) created productions in Latvian State Opera and Ballet Theatre. Tangijeva-Birzniece was a pupil of Agrippina Vaganova and she represented the pure and virtuoso St. Petersburg ballet school. She was one of the most fruitful choreographers in the Latvian ballet, as well as an outstanding re-stager of classical ballets. Čanga was the graduate of the Department of Choreography of the Moscow State Theatre Institute, and he was a notable representative of dramballet, a direction in Soviet ballet. The two ballet masters worked in different styles and created a variety of performances. They quarrelled much in professional terms, and altogether the period between 1945 and 1965 was very fruitful and rich in ballet performances. This was also the bright era of several generations of prominent Latvian ballet dancers.
Downloads
References
Literatūra un citi avoti
Bāliņa, Gunta, & Ija Bite (2006). Latvijas baleta enciklopēdija. Rīga: Pētergailis
Beinaroviča, Baiba (1998). Janina Pankrate un Aleksandrs Lembergs. Viņu laiks latviešu baletā. Bakalaura darbs. Glabājas Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkā
Beinaroviča, Baiba (2008). Sergeja Prokofjeva baleti Latvijā. Mūzikas akadēmijas raksti V. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Musica Baltica, 132–148
Bite, Ija (2002). Latviešu balets. Rīga: Pētergailis
Bērziņš, Jānis (1958). Domas un sirds – dejai. Cīņa. 18. augusts
Drulle, Elga (1957). „Staburadze“ Operas un baleta teātrī. Cīņa. 21. decembris
Dzelme, K. (1951). Gulbju ezers. Padomju Jaunatne. 25. jūlijs
Kokle, J. (1949). Balets „Laurensija“ Valsts Operas un baleta teātrī. Literatūra un Māksla. 17. jūlijs
Krasovska, Vera (1958). Latviešu balets Ļeņingradā. Literatūra un Māksla. 27. decembris
Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes Izrāžu un repertuāra kontroles daļas izrādes pieņemšanas akts. LPSR Valsts operas un baleta teātrī (1951a). Baleta Gulbju ezers pieņemšanas komisijas sēdes protokols 21. maijā. Glabājas Latvijas Valsts arhīvā, 260. fonds, 1. apraksts, 24. lieta, 15. lp.
Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes Izrāžu un repertuāra kontroles daļas izrādes pieņemšanas akts. LPSR Valsts operas un baleta teātrī (1951b). Baleta Esmeralda pieņemšanas komisijas sēdes protokols LPSR Valsts Operas un baleta teātrī 19. novembrī. Glabājas Latvijas Valsts arhīvā, 260. fonds, 1. apraksts, 24. lieta, 20. lp.
Lembergs, Aleksandrs (1985). Atmiņas. A. Lemberga audiointervijas Solveigas Stukmanes atšifrējumā un sakārtojumā. Manuskripts. Glabājas Solveigas Stukmanes privātarhīvā
Pankrate, Janīna (1996). Intervija. 14. jūlijs. Pieraksts Baibas Beinarovičas privātarhīvā
Sam-Hiors (1951). Izcils mūsu baleta teātra sniegums. „Gulbju ezers“ Operas un baleta teātrī. Literatūra un Māksla. 10. jūnijs
Siliņa, Elza (1957). Balets „Staburadze“. Literatūra un Māksla. 28. decembris
Siliņa, Elza (1960). Helēna Tangijeva-Birzniece. Teātris un dzīve. 4. almanahs, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 187–220
Stumbre, Silvija (1961). Pa Spartaka takām. Rīgas Balss. 4. janvāris
Tivums, Eriks (1996). Nakts ar primabalerīnu. Rīga: Likteņstāsti
Zariņš, Marģers (1959). Rigonda. Rīgas Balss. 25. septembris
Zosts, Valērijs (1952). „Esmeralda“ LPSR Valsts operas un baleta teātrī. Cīņa. 18. janvāris
Вахрушева, Елена (1956). Жизель. Советская Латвия. 22 декабря
Марков, П. (1997, ред.). Русский балет. Москва: Большая Российская Энциклопедия, Согласие