LATVIAN MUSIC CULTURE IN THE 1920S –1930S AND MODERNISM. THE NARRATIVES OF THE PRESS AND CONTEXTS

Authors

  • Ināra Jakubone

Keywords:

modernism, national modernism, music criticism, Jāzeps Vītols, ISCM

Abstract

This publication aims to trace the ways 20th century modernism reached Latvia during the two decades of the 20th century interwar period. The main source for the research was the Latvian press of the 1920s and 1930s.
The discourse prevailing in Latvian musicology is that musical modernism had almost no impact on Latvian music until the very end of the 20th century, and the techniques, idioms and paradigms of 20th century modernism found reflection in Latvian music only sporadically and unsystematically. Thus, it was quite a surprise to realise how broad and detailed the narrative on musical modernism actually was in Latvian press of the period.
Firstly, it included stylistic and aesthetical analyses of contemporary music, the first publications on the subject to be found as early as of 1921. (It should be noted that only a year earlier the Freedom Battles, fighting both the Red Army and the German established Bermondt-Avalov army had ended in Latvia.) It also included information on international activities related to modern music, such as reports on the festivals of the International Society for Contemporary Music (ISCM), the organisation’s strategies and tactics. Publications by renowned representatives of modernity can be found, for example, reports of composer Egon Wellesz (1885–1774) on the status quo of contemporary music and on the ISCM festivals of 1925.

Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) sub-project Music Culture in Latvia in the 1920s and 1930s, and the second half: overlooked processes, issues, problems implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Latvijas Skaņražu kopas sēžu protokolu klade (1923–1936). Glabājas Jāzepa Vītola piemiņas istabā Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Akords. M. Vētras latvju modernistu vakars konservatorijā, 17. okt. Mūzikas nedēļa, 27.11.1926.

Arnolds, J. (Graubiņš, Jēkabs). Mākslas dzīve. Latvis, 01.04.1924.

Arnolds, J. (Graubiņš, Jēkabs). IV simfoniskais koncerts. Latvis, 11.01.1925.

Brēms, M. Latvju modernistu vakars. Latvijas Kareivis, 19.10.1926.

Brēms, M. Māksla. Latvijas Kareivis, 24.11.1926.

Brēms, M. Māksla. Jūrmalas koncertsezonu slēdzot. Latvijas kareivis, 16.08.1927.

Brēms, M. Māksla. Lietuvas pianists. Latvijas Kareivis. 12.12.1937.

Brusubārda, E. Prof. V. Baceviča klaviervakars. Jaunākās Ziņas, 10.12.1937.

Chlopecki, Andrzej. Karol Szymanowski and the International Society for Contemporary Music: 1923–1939. World New Music Magazine, Volume 24, 2014, 78–85.

Cīrulis, Jānis. Rīgas koncerti. Mūzika, 1925, Nr.2, 64.

Cīrulis, Jānis. Nacionāla opera. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1925, Nr.2, 195–196.

Cīrulis, J. Karola Šimanovska skaņdarbu vakars. Latvis, 13.12.1927.

Dārziņš, V. Viktora Babina klaviervakars. Rīts, 28.03.1935.

“Džonnijs uzspēlē” pirmizrādē Operā. Elegantā Rīga, 1930, Nr.1., 6–7.

Fers, T. Preses apskats. Mūzikas nedēļa, 23.11.1923, 172 –173.

Garūta, Lūcija. Pārdomas sakarā ar Onegera ”Pacific”. Mūzika, 1925, Nr. 3, 106–108.

Graubiņš, Jēkabs. Latvju mūzika. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1921, Nr.4., 427 –429.

Graubiņš, J. Mūzikas pārvalde, Latvis, 21.09.1923.

Graubiņš, J. E. Kšeneka Džonijs uzspēlē Nacionālajā operā. Daugava, 1930, Nr. 2, 245–248.

Gruzna, Pāvils. Mūzika un dziesmas. Domas, 1930, Nr. 10, 404.

Gruzna, Pāvils. Tēlojošās mākslas un mūzika. Domas, 1930, Nr. 1, 72–77.

Jk.V. Starptautiskās šolaiku mūzikas biedrības 1925. gada festivāli. Mūzika, 1925, Nr. 4, 144–146.

Kultūras Fonda Domes sēde 1924. g. 21. maijā. Valdības Vēstnesis, 23.05.1924.

Paucītis, K. Apskats. Dr. V. Nīmaņa: Impresionisms mūzikā. Latvju Mūzika, 1921, Nr. 3, 63–64.

Poruks, Jēkabs. Nacionāla opera divdesmitajā gadumijā. Brīvā Zeme, 1.12.1939.

Jakubēns, Vladislavs. Modernās mūzikas krīze. Burtnieks, 1932, Nr.11, 902–910.

Jakubēns,Vlads. Profesors Jāzeps Vītols un lietuvju mūziķi. Mūzikas Apskats, 1933, Nr. 9, 133–134.

J.S. Apskats. Francija. Latvju mūzika, 1921, Nr.4, 83–85.

J.S. Mūzikas notikumi. Sociāldemokrāts, 06.03.1924.

J.W. Māksla. Simfoniskais koncerts Operā. Latvijas Vēstnesis, 8.01.1925.

Lācis, Vilis. Atbrīvotais zvērs. Domas, 1930, Nr. 9.

Leihtentrits, Hugo. Ko jaunās mūzikas labā dara cittautas? Mūzika, 1925, Nr. 5, 189–193.

Māksla. Latvijas Sargs, 10.01.1925.

Muzikālā dzīve ārzemēs. Mūzikas Nedēļa, 28.09.1923, 43– 44.

Mūzikas svētki Zalcburgā. Latvijas Vēstneša Pielikums, 1923, Nr. 41, 328.

Onkuls Pičpačs. Smaida brīvību! Pasta-Telegrāfa Dzīve 1930, Nr. 7.

Ramats, Ed. Ceturtais simfoniskais koncerts. Latvijas Kareivis, 10.01.1925.

Ramats, Ed. Māksla. Džonnijs uzspēlē! Latvijas Kareivis, 21.12.1929.

Rīgas Radiofona programma. Kino. 1929, Nr. 2, 02.02.1929.

Sakss, Imants. Skaņas un atskaņas. Jaunā gaita, 1988, Nr. 167.

Švanda, dūdu spēlmanis. Latvijas Kareivis, 04.12.1930.

Tr. Modernisma ieskaņas Nacionālā operā. “Džonijs uzspēlē!” Kino , 1929, Nr. 50, 16.

Velless, Egons. Modernās mūzikas problēmas. Mūzika, 1925, Nr. 3, 81–90.

Vētra, M. Vācu jaunāko operu komponistu darbi. Daugava, 1929, Nr. 1, 115–119.

Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas dzīve. Ritums, 1924, Nr. 8, 632–634.

Vītoliņš, Jēkabs. Prāgas starptautiskie jaunlaiku mūzikas svētki. Ritums, 1924, Nr. 6., 470–472.

Vītoliņš, Jēkabs. Mūzikas dzīve. Ritums, 1924, Nr. 8, 632–634.

Vītoliņš, Jēkabs. Marisa Vētras latvju modernistu vakars. Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvijas Vēstnesi, 18.10.1926.

Vītoliņš, Jēkabs. Viktora Babina klaviervakars. Teātra Nedēļa, 06.10. 1929.

Vītols, Jāzeps. Klods Debisī. Burtnieks, 1929, Nr. 2, 148–152.

Vītols, Jāzeps. Ko mūzikā esam sasnieguši, kā mums trūkst? Pēdējā brīdī, 17.11.1928.

Zālītis, Jānis. VI simfoniskais koncerts, Jaunākās Ziņas,11.02.1924.

Zālītis, Jānis. Profesora Sbigņijeva-Drzevjecka klaviervakars, Jaunākās Ziņas, 15.02.1924

Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki. Jaunākās Ziņas, 02.07.1924.

Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki(2. turpinājums). Jaunākās Ziņas, 08.08.1924.

Zālītis, Jānis. Prāgas mūzikas svētki(beigas). Jaunākās Ziņas, 09.08.1924.

Zālītis, Jānis. Pastāvīgus simfoniskos koncertus Rīgai un Jūrmalai! Jaunākās Ziņas, 03.09.1924.

Zālītis, Jānis. Neparasts simfonisks koncerts. Jaunākās Ziņas, 31.10.1929.

Zālītis, Jānis. “Džonijs uzspēlē” pirmizrāde Nacionālajā operā. Jaunākās Ziņas, 21.12. 1929.

Bērziņa, Vizbulīte (2006). Daudz baltu dieniņu… Rīga: Atēna.

Bērziņa, Vizbulīte (1978). Jānis Zālītis. Rīga: Liesma.

Cīrulis, Jānis (1961). Muzikanta piezīmes. Apgāds “Literatūra” (Kanāda), 95.

Čeže, Mikus (2008). Jāzepa Vītola likums. Mūzikas akadēmijas raksti IV, Rīga: Musica Baltica, 9.

Kārkliņš, Ludvigs (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā. Rīga: Liesma.

Klotiņš, Arnolds. (2013). Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists. Letonika. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 103.

Klotiņš, Arnolds. (1979). Alfrēds Kalniņš: komponista dzīve un darbs. Rīga: Zinātne, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts.

Kudiņš, Jānis (2015). Modernism as a Marginal Phenomenon in the Context of National Musical Culture: Some Local Historical Experiences in Latvia between the Two World Wars. Lietuvos muzikologija, t. 16, Vilnius: Lietuvos Muzikos ir Teatro Akademija, 41.

Miķelsone, Anita (2008). Jāzeps Vītols un 20.gadsimta mūzikas jaunās vēsmas. Mūzikas akadēmijas raksti IV. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Muške, Vija (1974). Jāzeps Vītols – mūzikas kritiķis. Rīga: Zinātne.

Petraškevičs, Jānis (2003). New Times, New Paradigms. Music in Latvia 2003. Latvian Music Information Centre, 28 –31.

Pētersone, Līga (2018). Klavieru trio Latvijas atskaņotājmākslā: vēsturiskā kopaina, ansambļi un spēles tradīcijas. Promocijas darbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Latvijas konservatorija. 1919–1929 (1930). Rīga, 18.

Stanevičiūtė, Rūta (2015). Figures of Modernity. International Society for Contemporary Music and the Modern Music Movement in Lithuania. Modernumo lygtys. Taurptautinė šiuolaikinės muzikos draugija ir muzikinio modernizmo sklaida Lietuvoje. Kaunas: Vilnios Dailės Akademijos Leidykla, 391–401.

Sudrabkalns, J. (1983). Jaunu mūzikas sezonu iesākot. Par mūziku. Rīga: Zinātne [sast. un kom. Guntars Pupa], 47.

Sudrabkalns, J. (1983). Mūzikas dzīve pagājušajā gadā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 121.

Sudrabkalns, J.(1983). Arrau un “Rigoleto” operā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 245.

Sudrabkalns, J. Operā. Par mūziku. Rīga: Zinātne, [sast. un kom. Guntars Pupa], 252–254.

Vītoliņš, Jēkabs (1973). Franču mūzikas vakars. Pianists Anrī Žils-Maršē. Mūzikas kritika. Rīga: Liesma.

Vītols, Jāzeps (1964). Klods Debisī. Jāzeps Vītols. Raksti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 210.

Zemzare, Ingrīda (1994). Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. Rīga: Garā pupa.

Žune, Inese (2014). Maksis Brēms un viņa vieta Latvijas mūzikas kritikā 20. gadsimta 20.–30. gados. Mūzikas akadēmijas raksti, XI. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 35–48.

Downloads

Published

24.01.2024

How to Cite

LATVIAN MUSIC CULTURE IN THE 1920S –1930S AND MODERNISM. THE NARRATIVES OF THE PRESS AND CONTEXTS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 18, 9-38. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/19