GAISMAS PILS (THE CASTLE OF LIGHT) BY JĀZEPS VĪTOLS: PERCEPTION OF THE PIECE DURING THE 20th AND 21st CENTURY
Keywords:
Jazeps VitolsAbstract
Being one of the most popular choral ballads and being considered as an outstanding example, even the standart – the symbol of Latvian National Song Festival – the ballad Gaismas pils can be discussed and analyzed as a mythological phenomenon.
Gaismas pils is closely connected with the name of the prominent composer Jāzeps Vītols. However, over the time we can notice mystification or artificially constructed myth of Gaismas pils, and that can already be called a real mythology.
Downloads
References
Literatūra un citi avoti
Agrums, D. (1946). Vēstule Jāzepam Vītolam. 1. septembris. Glabājas JVLMA Vītola piemiņas istabā
Auseklis (1975). Gaismas pils: dzeja. Sastādītājs un pēcvārda autors Imats Pijols. Rīga: Liesma
Ausekļa raksti (1888). Sastādītājs Kažoku Dāvis. Rīga: J. E. C. Kapteiņa ģenerālkomisija
Barts, Rolāns (2010). Mitoloģijas. No franču valodas tulkojusi Sarmīte Madžule. Rīga: Omnia mea
Bērzkalns, Valentīns (1968). Latviešu dziesmu svētki trimdā (1946–1965). [Bruklina]: Grāmatu Draugs
Grauzdiņa, Ilma, un Oļģerts Grāvītis (1990). Dziesmu svētki Latvijā. Norise, skaitļi, fakti. Rīga: Latvijas enciklopēdija
Klotiņš, Arnolds (2008). Komentāri. Jāzeps Vītols. Kora mūzika. II sējums. Oriģināldziesmas a cappella jauktam, sieviešu un vīru korim. Rīga: Musica Baltica, 383–423
Kurmis, Guna (1963). Konservatorijas rektors Jāzeps Vītols. Trimdas skola 24: 923–926 Latvijas kultūras kanons. http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/ – Skatīts 2012. gada 1. oktobrī
Mauriņa, Zenta (1935). Auseklis. Latviešu literatūras vēsture. II sējums. Virsredaktors Ludis Bērziņš. Rīga: Literatūra, 270–282
Modināšanas literatūra. Latvijas literatūras centrs. http://www.literature.lv/his_lv/2_3.html – Skatīts 2012. gada 1. oktobrī
Mūzika. Latvijas kultūras kanons. http://kulturaskanons.lv/lv/1/7/ – Skatīts 2012. gada 1. oktobrī
Padomju Latvijas II Dziesmu svētki (1949). Dziesmas jauktam korim I. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība
Piektās dziesmu dienas Garezerā (1977). Dziesmas jauktam un vīru korim. 1977. gada 12., 13. un 14. augustā. Three Rivers, Michigan: Garezera 5. dziesmu dienu rīcības komiteja
Pumpuriņš, Tālis (2000). Sarkanbaltsarkanās – Latvijas karoga krāsas. Pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas Valsts karoga tapšanas vēsturi. Cēsis: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Šarkovska-Liepiņa, Ilze (2008). Latviešu kormūzika. Uz virsotnēm tiecoties un Dziesmu svētkiem. XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Sastādītāja Dagmāra Lejiņa. Rīga: Tautas mākslas centrs, 37–41
Vērdiņš, Kārlis (2010). Censīgais tēvijiets sēžas uz gaistošiem gruvekļu kopiem. Kultūras Forums 7
Vītols, Jāzeps (1933). Mana kordziesma. Kopotas dziesmas jauktiem, vīru un sievu koriem a cappella. Rīga: Latvijas Skaņražu kopa, 289–293
Vītols, Jāzeps (1946). Dūja, dzeguze un strazds. Jaunais Vārds 1: 42–43
Vītols, Jāzeps (1947a). Saglābiet latvisko! 1. oktobris. Runas noraksts glabājas JVLMA Jāzepa Vītola piemiņas istabā
Vītols, Jāzeps (1947b). Atmiņas. Zelta zvaigzne. Manuskripts. Vītola rokrakstā datēts: „Lībekā, decembrī 1947. g.“. Glabājas JVLMA Jāzepa Vītola Piemiņas istabā
Vītols, Jāzeps (1958). Manas dzīves atmiņas. Latviešu mūzika. Sakārtojis Jēkabs Vītoliņš. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 241–338
Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādījis, komentējis un priekšvārdu sarakstījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma
Грюнфельд, Нильс (1946). Первый пленум Союза советских композиторов Латвиской ССР. Музыкальное творчество Советской Латвии. Советская музыка 7: 25–30
Из выступлений на пленуме (1946). Cокращенная стенограмма заседаний из Первого пленума Союза советских композиторов Латвийской ССР. Советская музыка 7: 31–41
Шинкаренко, Виктор (2009). Смысловая структура социокультурного пространства. Миф и сказка. Изд. 2-е. Москва: Либроком
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2024 Mūzikas akadēmijas raksti
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
