FROM THE MUSIC HISTORY OF JELGAVA: THE SIGNIFICANCE OF THE IV NATIONWIDE LATVIAN SONG AND MUSIC FESTIVAL

Authors

  • Zane Prēdele

Keywords:

promotion of Song Festival, basilica type buildings, Fair of agriculture, manufacture and crafts, photo reportage, symphonic orchestra, amateur musicians

Abstract

In music history, Jelgava (former Mītava, German Mitau, Russian Mitava), has ancient and rich cultural traditions. In the end of the 19th century, the city became an important centre of Latvian culture and education because of the efforts of the former students of the Jelgava Men’s Gymnasium (former Jelgava Academic Gymnasium or Academia Petrina) to reinforce “Latvianness”, which led to the founding of the Jelgava Latvian Society, one of the oldest Latvian non-governmental organizations in 1880. In 1887, Jānis Čakste (1859–1927), a lawyer and the future first president of the Republic of Latvia, was elected to the position of chairman of the organization. He undertook the organization of the IV Nationwide Latvian Song and Music Festival that took place in Jelgava from June 15th to 18th, 1895 (according to the Julian calendar) and was the largest festival of Latvian amateur culture until WW1.
However, the birth of the idea of the Jelgava festival roots not only in the activities of the Jelgava Latvian Society, but also in the tradition of the so-called Festival of the Abolition of Serfdom [dedicated to the abolition of serfdom in Kurland] that took place until 1895 and was often overlooked in academic research. Since 1868, after the 50th anniversary of the abolition of the serfdom in Kurland in 1817, the people of Jelgava organized the cultural festival on August 30th every year. This festival reflected the increasing “creative and material capacity” (Ķaune 1939: 85) of Jelgava and the Semgallian region. It had been raising its national awareness already by the 1870s, but in 1881, the Jelgava Latvian Society took over the organization of the festival. The path to the Nationwide Latvian Song festival was paved. The article focuses on the significance of this celebration in Jelgava.

Supporting Agencies
National Research Program Latvian Culture – a Resource for the Development of the Country administrated by the Latvian Scientific Council and financially supported by the project CARD (Culture Capital as a Resource for Sustainable Development of Latvia/CARD; Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003), sub-project Music in Latvia in the 17th-19th century: creative processes in culture contexts implemented by Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Dseesmas IV. wispahrigeem Latweeschu Dseesmu – un Musikas – swehtkeem (1895). Jelgawâ: Drukats pee J. F. Steffenhagena un dehla (Dziesmas IV vispārīgiem Latviešu Dziesmu – un Mūzikas – svētkiem (1895). Jelgavā: Drukāts pie J. F. Stefenhāgena un dēla).

Grāvītis, Oļģerts. Kad toni uzdod jelgavnieki…: par IV Dziesmu svētkiem. Raidījumu cikls Dziesmu svētku pakāpieni, 1990., 5. raidījums, LR [Latvijas Radio], Fv–18817; J–2774.

IV dziesmu svētku gājiena priekšgājēji. JVLMA JVpi, bez šifra, (no Oļģerta Grāvīša privātarhīva).

Svētku dalībnieki pie IV Vispārīgo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku norises paviljona Jelgavā. 1895. gada jūnijs. Fotogrāfs: Oskars Emīls Šmits (Oscar Emil Schmidt), LNVM, Neg. Nr. 37201.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (ĢEJVMM) krājums:

IV dziesmu svētku dalībnieku gājiens. ĢEJVMM, JVMM–2280.

Svētku ēkas iekšpuse ar dalībniekiem. ĢEJVMM, plgk. 8867/4.

Svētku ēkas pretskats. ĢEJVMM, plgk. 8865/5.

Svētku ēkas sānskats. ĢEJVMM, plgk. 8866/7.

[Anonīms]. Par 1895. gada swehtkeem. Tehwija (Tēvija), Nr. 9, 03.03.1893., 1–2.

[Anonīms]. Zeturtee wispahrejee Latweeschu dseedaschanas swehtki scha gada 15., 16., 17. un 18. junijâ (Ceturtie vispārējie Latviešu dziedāšanas svētki šā gada 15., 16., 17. un 18. jūnijā). Mahjas Weesis (Mājas Viesis), Nr. 18, 26.04.1895., 1–3.

Augusts, Mārtiņš. Jānis Bētiņš. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 5/6, Maijs /Jūnijs, 1928., 477–484.

Augusts, Mārtiņš. Pirmais prezidents Jānis Čakste un vispār. dziesmu svētki. Mūzikas Nedēļa, Nr. 9–10, 28.03.1927., 98–101.

Dripe, Jānis. Skanošās būves. Ieskats Latviešu dziesmu svētku būvvēsturē. II. Dziesma (XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku orgkomitejas izdevums), Nr. 5, 24.05.1990., 7.

Dripe, Jānis. Skanošs trauks dziesmai. Ieskats ar atskatu. Māksla, Nr. 4, 01.10.1985., 11–13.

Ģeibaks, Mintauts. Pirms skanīgās simtgades, kurā viss joprojām top. No 9. līdz 11. jūnijam – IV vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgades norises Jelgavā. Latvijas Vēstnesis, 01.06.1995., Nr. 84: 1, 7.

Jehkabs (Jēkabs). Wehstule is tehwijas (Vēstule iz tēvijas), XVII. Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 459–471.

Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Baltijas Westnesis (Baltijas Vēstnesis), Nr. 114, 23.05.1895., 1.

Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Balss, 24.05.1895., 2–3.

Jurjānu Andrejs. IV. Latwju dseesmu un musikas swehtku orķestrim (IV Latvju dziesmu un mūzikas svētku orķestrim). Tehwija (Tēvija), 31.05.1895., 2–3.

Latweeschu IV. wisp. Dseesmu un Musikas swehtki Jelgawâ. Sieslack’a Latweeschu kalendara 1896. gada Literariskais peelikums. Sast. J. S. [Jānis Straume]. 1905., Jelgawa: G. Landsberga apgahdibâ (Latviešu IV visp. Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgavā. Zīslaka Latviešu kalendāra 1896. gada Literārais pielikums. Sast. J. S. [Jānis Straume]. 1905., Jelgava: G. Landsberga apgāds).

Lūsis, Jūlijs. Dziesmu svētku celtniecība. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 2, 01.02.1934., 97–106.

P. J. Latweeschu IV. dseesmu swehtki Jelgawâ (Latviešu IV dziesmu svētki Jelgavā). Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 451–458.

Rublis, P. Us Jelgawu! Us Jelgawu! (Uz Jelgavu! Uz Jelgavu!) Sobgals (Zobgals), 1. krājums, 1895., 6–10.

Rutmanis, Jānis. Latvju dziesmu svētku celtnes. Latvijas Architektūra. Nr. 1, 1938., 4–16.

Wisulis (Vizulis). Us IV. dseesmu swehtkeem godalgotàs lugas (Uz IV dziesmu svētkiem godalgotās lugas). Austrums, 01.07.1895., Nr. 7, 497–501.

Apīnis, Aleksejs (1977). Latviešu grāmatniecība no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga: Liesma.

Bērzkalns, Valentīns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture 1864–1940. Grāmatu Draugs.

Daugavietis, Jānis (2018). Līdzšinējie pētījumi par Dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rūtas Muktupāvelas un Andas Laķes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 68–139.

Dziesmu svētku mazā enciklopēdija (2004). Sast. Ilma Grauzdiņa. Rīga: Musica Baltica.

Grauzdiņa, Ilma (2013). Koru dziedāšana un dziesmu svētki Latvijā. Latvieši un Latvija. IV sējums Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. Red. Viktors Hausmanis un Maija Kūle. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 412–443.

Grauzdiņa, Ilma, un Oļģerts Grāvītis (1990). Dziesmu svētki Latvijā. Norises, skaitļi, fakti. Rīga: Latvijas enciklopēdija.

Grauzdiņa, Ilma, un Andris Poruks (1990). Dziesmu svētku gara gaita. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs.

Hanovs, Deniss, un Valdis Tēraudkalns (2012). Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934–1940. Rīga: Zinātne.

Jelgavas dziesmu un mūzikas svētki 1895–1995 (1995). Sast. Līga Meldere. Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919 (2019). Sast. Pauls Daija un Lilija Limane (izstādes Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919 katalogs). Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Jurjānu Andrejs. Raksti (1980). Sast. Laima Mūrniece. Rīga: Liesma.

Kļaviņš, Eduards (2014). Fotomākslas sākumi. Latvijas mākslas vēsture IV: Neoromantiskā modernisma periods 1890–1915. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 396–403.

Ķaune, Nikolajs (1939). Vecā Jelgava. Rīga: Valters un Rapa.

Latvijas fotomāksla: vēsture un mūsdienas (1985). Sast. Pēteris Zeile. Rīga: Liesma.

Mana Jelgava (2015). Sast. Andris Tomašūns. Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Mīlenbahs, Fricis ([1928]/2019). J. Čakste ģimnāzijā un viņa vēlākā darbība Jelgavā. Jānis Čakste. Piemiņas rakstu krājums. Red. Ansis Kurmis [pirmā izdevuma Jānis Čakste. Illūstrēts piemiņas rakstu krājums pārpublicējums]. Rīga: Jumava.

Muktupāvels, Valdis (2018). Vispārējo latviešu dziesmu (un deju) svētku tradīcijas vēsture. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Zin. red. Rūta Muktupāvela un Anda Laķe. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 52–67.

Seši latvju vispārējie dziesmu svētki 1873–1926 (1928). Red. Roberts Eglentāls. Rīga: Latvju Kultūra.

Stradiņš, Jānis (1999). Jānis Čakste un demokrātijas ideju iedibināšana Latvijā. Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs. Atziņas. Runas. Dokumenti. Raksti. Vēstules. Sast. Ainārs Dimants. Rīga: Jumava, 5–11.

Svešvārdu vārdnīca (2008). Sast. Indra Andersone u. c. Rīga: Avots.

Šmidchens, Guntis (2016). Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Tulkotāja Ingūna Beķere. Rīga: Mansards.

Šūberte, Janīna (2011). Jānis Čakste un Jelgava. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Torgāns, Jānis (1980). Jānis Bētiņš un mūsu profesionālās mūzikas pirmsākumi. Latviešu Mūzika 80, Nr. 14. Sast. Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš. Rīga: Liesma, 125–132.

Vītols, Jāzeps ([1928]/2019). IV Dziesmu svētki. Atkalredzēšanās Pēterpilī. Jānis Čakste. Piemiņas rakstu krājums [pirmā izdevuma Jānis Čakste. Illūstrēts piemiņas rakstu krājums pārpublicējums. Krājuma saīsināts izdevums 1993, Rīga: Avots]. Red. Ansis Kurmis. Rīga: Jumava.

Published

24.01.2024

How to Cite

FROM THE MUSIC HISTORY OF JELGAVA: THE SIGNIFICANCE OF THE IV NATIONWIDE LATVIAN SONG AND MUSIC FESTIVAL. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 19, 127-148. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/18