REQUIEM IN LATVIAN MUSIC. SEEKING FOR THE INVARIANT OF THE GENRE

Authors

  • Ieva Rozenbaha

Keywords:

sacred music, requiem, Latvian music, Emilis Melngailis' Latvju rekviēms, Latvian composers, invariant of the genre

Abstract

Among the various genres of music a specific area is taken up by those of sacred music. Their origin, formation and development has been closely associated with church ceremonies and liturgy. But a lot of genres have also proved to be viable outside the sacred space. One of them, most comprehensively developed and revealed, proves to be the requiem. The genre of requiem in Latvian music should be considered within the context of the 20th century. In the field of our musical creations it proves to be a comparatively new genre, dating back only one hundred years or so. The series of requiems in Latvian music starts with Latvian Requiem (Latvju rekviēms, 1921) by Emilis Melngailis, later followed by Concert Requiem (Koncerts rekviēms, 1967) by Pauls Dambis and other requiems by such composers as Viktors Baštiks (1979), Ilona Breģe (1997), Pēteris Butāns (1999), Romualds Jermaks (2002), Georgs Pelēcis (2006) and some others. Although the number of requiems in Latvian music is rather insignificant one has to admit that the above genre has been interpreted by composers in a multiplicity of singular ways, displaying fundamentals of the genre in question alongside with an individual music handwriting. 

Downloads

Download data is not yet available.

References

Alberings, Ansis. Kora skaņdarbu latīņu tekstu tulkojumi. Rīga: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Skolu centrs, 1992

Katoliskās Baznīcas katehisms. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 2000

Kursīte, Janīna. Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā. Rīga: Zinātne, 1999

Lindenbergs, Jānis. Latviešu kora literatūra / 2. d. Rīga: Musica Baltica, 2001

Melngailis, Emilis. Raksti / Sastādītāja un komentāru autore Silvija Stumbre. Rīga: Liesma, 1974

Ramats, Eduards. Emiļa Melngaiļa „Pastarā diena“. Latvis. 1921, 30. novembris

Stumbre, Silvija. Emilis Melngailis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959

Valle, Bernhards. Koncerti. Latvijas Sargs. 1921, 29. novembris

Vītoliņš, Jēkabs. Priekšvārds. Emilis Melngailis. 100 dziesmas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949, 3.–6. lpp.

Медушевский, Вячеслав. O закономерностях и средствах художественного воздействия музыки. Москва: Музыка, 1976

Мохова, Н. Реквием послевоенных лет (к проблеме возрождения старинных хоровых жанров). Жанрово-стилистические тенденции классической и современной музыки / Сборник научных трудов. Ленинград: Лениградский Государственный институт Театра, музыки и кинематографии, 1980, c. 52–70

Grauzdiņa, Ilma. Anotācija Romualda Jermaka Rekviēma pirmatskaņojumam Rīgas Domā 2002. gada 15. novembrī

Fūrmane, Lolita. Vecumnieks, Andris. <http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=323&profile=1>

Kokins, Jānis. Rekviēms latviešu mūzikā / Bakalaura diplomreferāts. Rīga: JVLMA, 2005

Sausiņa, Daina. Rekviēma žanrs franču mūzikā / Maģistra darbs. Rīga: JVLMA, 2002

Stankēvičs, Rinalds. Saruna ar Ievu Rozenbahu 2008. gada 29. augustā / Pieraksts autores personiskajā arhīvā

Špundzāne, Diāna. Rekviēma žanrs un tā modifikācijas latviešu mūzikā / Diplomdarbs. Rīga: LVK, 1987

Tomsons, Valdis. Emiļa Melngaiļa Latvju rekviēms: zināmais un mazāk zināmais par skaņdarba ieceri / Bakalaura diplomreferāts. Rīga: JVLMA, 2007

Published

02.06.2024

Issue

Section

COMPOSER AND CREATION

How to Cite

REQUIEM IN LATVIAN MUSIC. SEEKING FOR THE INVARIANT OF THE GENRE. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 6, 56–76. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/166