ALFRĒDS VINTERS (1908–1976): AN ARTISTIC PROFILE OF A 1930s MUSICIAN

Authors

  • Alberts Rokpelnis

Keywords:

‘schlager’, popular music, Latvianness in music, Bellaccord

Abstract

In 2018 we are celebrating the 110th birthday of Alfrēds Vinters (1908–1976), the composer and popular Latvian performer of the 1930s. Following the collapse of the tsarist social order, the fragmented market of the newly formed multiethnic and poly-linguistic society of Latvia was challenging for the striving singer-songwriter. He was one of at least a dozen musicians of the emerging ‘schlager music’ genre who struggled to find an audience in 1930s Latvia.

This research paper aims to analyse the most important issues that are pointed out by several authors in publications.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bellaccord Electro skaņu plašu katalogs (1936). Rīga: Grāmatu Draugs Bellaccord-Electro skaņu plates [1932]. Firmas katalogs. Rīga: Grāmatu Draugs

Bērtiņš, Atis Gunivaldis (1996). Reiz spēlēja muzikanti. Lauku Avīze, 21. jūnijs, 31. lpp.

Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2008). Dziesmas – kā liepas, ozoli un rudzupuķes. Latvijas Avīze, 15. septembris, 13. lpp.

Bērtiņš, Atis Gunivaldis (2015). Latviešu skaņuplašu vēsture. 1. sējums. Rīga: Vesta-LK

Bērziņš, Valdis (2003). 20. gadsimta Latvijas vēsture. 2. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds

Bleiere, Daina (2005). Latvijas vēsture – 20. gadsimts. Rīga: Jumava

Bolgzds, Ivars (1993). Alfrēdu Vinteru pieminot. Laiks, 22. decembris, 7. lpp.

Bolgzds, Ivars (2008). Mūzika mīlai un jaunībai. Laiks, 11. oktobris, 14. lpp.

Currid, Brian Patrick (1998). The Acoustics of National Publicity: Music in German Mass Culture, 1924–1945. Dissertation to the Faculty of the Division of the Humanities, Department of Music, Chicago, Illinois

Darkevics, Arvīds (1960). “Trīs vītušas rozes” un ilgas pēc dzimtenes. Dzimtenes Balss, 30. oktobris, 1. lpp.

Daugulis, Ēvalds (2012). Party music in Latvia in the 20th century. Tradicija ir Dabartis 7, pp. 94–110

Der Schlager. Bühnenplauderei von Albert Borée (1909). Feuilleton Beilage zum Nr. 144 der Düna Zeitung: Für Haus und Familie, 27. Juni, S. 155

Dovgjallo, Georgs (1993). Tās acis, tās acis. Alfrēda Vintera dziesmas. Rīga: Sprīdītis

Gimmervert, Anisim (2006). Oskar Strok – korol’ i poddannyj. Nizhnij Novgorod: Dekom

Gronow, Pekka (1973). Popular music in Finland: A preliminary survey. Ethnomusicology 17, pp. 52–71

Ģērmanis, Uldis (1976). Vecajai koklei pārtrūka stīga. Miris Alfrēds Vinters. Laiks, 20. novembris, 7. lpp.

Horkheimer, Max, und Theodor Wiesengrund Adorno (1972). Dialectic of Enlightenment. New York: Continuum

Jautras Lieldienas vienīgi ar “Bellaccord-Electro” skaņu platēm [sludinājums] (1933). Jaunākās Ziņas, 8. aprīlis, 5. lpp.

Jubels, Heinrihs (red., 2007). Latvijas enciklopēdija. 2. sējums: Latv – Roja. Rīga: Valērija Belakoņa izdevniecība

Klotiņš, Arnolds (1972). Mūzika teātru zālēs. Māksla 2, 29.–31. lpp.

Klotiņš, Arnolds (2011). Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Komponists Aleksandrs Vinters [sludinājums] (1938). Rīts, 18. marts, 6. lpp.

Koncertzālēs [sludinājums] (1960). Literatūra un Māksla, 8. oktobris, 4. lpp.

Kruks, Sergejs (2001). “Hallo, šeit Rīga – Radiofons!” Latvijas Arhīvi 2, 45.–73. lpp.

Kruks, Sergejs (2008). “Par mūziku, skaistu un melodisku!”: padomju kultūras politika, 1932–1964. Rīga: Neputns

Lappuķe, Rolands (1991). Teodors Tomsons. Pēdējā intervija. Karogs 1/2, 19.–27. lpp.

Latvian Music. LP 51 – Alfrēds Vinters (1979). Londonas Avīze, 9. novembris, 2. lpp.

LVVA, 3724-1-6603 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 6603. lieta (Latviešu “Mazās skatuves” klubs)

LVVA, 3724-1-11252a = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 11252a. lieta (Bellaccord-Electro skaņu plašu fabrikā ražoto plašu nosaukumi, 1940. g.)

LVVA, 3724-1-11629 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3724. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments), 1. apraksts, 11629. lieta (Iekšzemes skaņuplašu atļaujas 1938.– [19]39. g.)

LVVA, 3758-1-1540 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3758. fonds (Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālais departaments), 1. apraksts, 1540. lieta (Sabiedrisko lietu ministrijas Biedrību nodaļa. Cirkus lietas)

Mazvērsīte, Daiga (2009). Kā var aizmirst. Rīgas Laiks 10, 46.–55. lpp.

Mazvērsīte, Daiga (2014). “Tās acis, tās acis, es aizmirst nespēju...”. Ievas stāsti 11, 16.–20. lpp.

Melodiju virkne: jaunāko skaņu filmu dziesmiņas [nošizdevums] (1940). Rīga: Harmonija

Pavasaris, Ansis (2018). Dzīves ritmi mūzikā. Atceroties Alfrēdu Vinteru. Latvijas Radio 2 raidījums. 27. maijs. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/atceroties-alfredu-vinteru.a104221/ (skatīts 2018. gada 15. oktobrī)

Peters, Jānis (1982). Raimonds Pauls: versijas, vīzijas, dokumenti. Rīga: Liesma

P. K. (2005). Kāpēc ievērojami latviešu mūziķi palikuši aiz strīpas? Brīvā Latvija, 2. decembris, 4. lpp.

Plēve, Jānis (1942). 3 Vinteri. Daugavas Vanagi. Latviešu karavīru frontes laikraksts, 21. decembris, 12. lpp.

RMM, 769308 = Rakstniecības un mūzikas muzejs. Ceļinieks [bez gada], Alfrēda Vintera mūzika un teksts. Oskara Stroka klavieru aranžējums

Rokpelnis, Alberts (2012a). Populārās mūzikas dziesmu tekstu sociālpolitiskais konteksts 20. gs. 30. gados: Alfrēds Vinters un Brāļi Laivinieki. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte

Rokpelnis, Alberts (2012b). Skaņuplašu fabrikas Bellaccord-Electro katalogs kā vēstures avots un skaņuplašu datēšanas iespējas (20. gs. 30. gadi). Latvijas Vēsture: Jaunie un Jaunākie Laiki 4 (88), 46.–57. lpp.

Rokpelnis, Alberts (2016). 20. gadsimta 30. gados Latvijā ražoto skaņuplašu statistikas datu izpētes problēmas. Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, Valmieras muzejs, 82.–88. lpp.

Rokpelnis, Alberts (2017). Šlāgera diskurss 20. gadsimta 20.– 30. gadu latviešu mūzikas mēnešrakstos. Mūzikas akadēmijas raksti XIV, 16.–32. lpp.

Rudzītis, Helmars (1984). Manas dzīves dēkas. Ņujorka: Grāmatu Draugs

Salnītis, Vilmārs (sast.), un Marģers Skujenieks (red., 1938). Latvijas kultūras statistika: 1918.–1937. g. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde

Saviesīgs vakars ar deju [sludinājums] (1938). Rūjienas Vēstnesis, 25. februāris, 8. lpp.

Stelpa, Dzidra (2005). Lielā Latvijas enciklopēdija. Rīga: Zvaigzne ABC

Strelēvics, Linards (1990). Rudzupuķu klēpis Alfrēdam Vinteram. Latvijas Jaunatne, 28. marts, 4. lpp.

Stroks, Oskars (b. g.). No manis neaizej. Prof. Pauls Sakss un Mariss Vētra dzied [nošizdevums]. Rīga: Kazanova

Šaitere, Tekla (1993). Spēlē muzikanti, spēlē. Diena, 29. maijs, 20. lpp.

Tomsons, Teodors (1976). Trubadūram aizejot. Brīvība 9/10, 11. lpp.

U. J. (1976). No tevis man rozes un mazs smaidošs foto. Brīvība 9/10, 11. lpp.

Veco laiku jautrība [4. janvāra raidījums] (1934). Rīgas Radiofona Programma 214, 17. lpp.

Veitners, Indriķis (2014). Latvijas džeza vēsture (1922–1940). Promocijas darbs. Rīga: JVLMA

Vēl vienam māksliniekam iepaticies viesoties (1960). Laiks, 22. oktobris, 3. lpp.

Vinters, Alfrēds (b. g.). Gaujas laivinieks. Valsis [ieskaņots 1936]. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3578

Vinters, Alfrēds (b. g.). Kā var aizmirst. Valsis. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3805

Vinters, Alfrēds (1936). Lai tā būda rūc! Polka. Ieraksts skaņuplatē. Rīga: Bellaccord, 3514

Vinters, Alfrēds (1937). Melodiju izlase. Albums klavierēm un dziedāšanai [nošizdevums]. Rīga: Harmonija

Vinters, Alfrēds (1938a). Alfrēda Vintera jaunākās melodijas [nošizdevums]. Rīga: Akords

Vinters, Alfrēds (1938b). Mīlai un jaunībai. Alfrēda Vintera populārākās melodijas [nošizdevums]. Rīga: Akords

Vinters, Alfrēds (1939a). Sapnis. Dziesma un tango [nošizdevums]. Rīga: Akords

Vinters, Alfrēds (1939b). Viltīgās acis. Dziesma un tango [nošiz- devums]. Rīga: Akords

Vinters, Alfrēds (1939c). Zemes arājs. Maršs un dziesma [nošiz- devums]. Rīga: Akords

Wicke, Peter, und Wieland Ziegenrücker (1987). Rock, Pop, Jazz, Folk: Handbuch der populären Musik. Leipzig: Deutscher Verlag für Musik

Wicke, Peter (1998). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Allgemeine Enzyklopädie der Musik. Begründet von Friedrich Blume. Zweite, neubearbeite Ausgabe. Sachteil 8. Kassel, etc.: Bärenreiter-Verlag; Stuttgart, Weimar: Metzler, S. 1063–1070

Winkler, Gisela (Red., 1975). Unterhaltungskunst A–Z. Berlin: Henschelverlag

Worbs, Hans Christoph (1963). Schlager. Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Hrsg. von Friedrich Blume. Bd. 11. Kassel: Bärenreiter Verlag, S. 1737–1739

Z. B. (1944). Vīrs, ko pazīst visi komponisti. Daugavas Vanagi. Latviešu karavīru frontes laikraksts, 7. janvāris, 8. lpp.

Zelče, Vita (2007). “Bēgšana no brīvības”: Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija un rituāli. Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis... . Red. Vita Zelče. Rīga: Zinātne, 325.–350. lpp.

Zunda, Antonijs (2010). Zīverta un Vintera “projekti”. Latvijas Avīze, 9. oktobris, 16. lpp.

Published

20.06.2024

Issue

Section

DANCE AND MUSIC HISTORY

How to Cite

ALFRĒDS VINTERS (1908–1976): AN ARTISTIC PROFILE OF A 1930s MUSICIAN. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 15, 111-133. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/152